Latvijas iedzīvotāju vārdā ir noraidīta atkritumu dedzināšana kā vienkāršākais Getliņu kalnā saberamo atkritumu apjoma samazināšanas veids, tāpēc tagad nāksies ļoti pacensties, lai apgūtu, ievērotu un apmaksātu līdz šim neapjaustus atkritumu šķirošanas, pārstrādes un – galvenais - neradīšanas paņēmienus.
“Pastāv vairākkārtlietojamas autiņbiksītes, kas ir gan ilgtermiņā lētākas (arī īstermiņā, ja tās pērk lietotas, kā to darīju es), un samazina ietekmi uz vidi, arī tad, ja ņem vērā autiņbiksīšu mazgāšanu,” “Neatkarīgajai” apliecināja Rīgas domniece Mairita Lūse (“Par!/PROGRESĪVIE”). Viņa kā domes Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja uzņēmusies galvenās rūpes un atbildību par to, lai atkritumu kalns Getliņos nesagāztos. Citiem vārdiem sakot, lai Rīga vismaz pārskatāmā nākotnē nebūtu spiesta meklēt vietu nākamā atkritumu kalna uzbēršanai, kas - vietas atrašana - kļūtu par praktiski neizpildāmu uzdevumu jebkur Pierīgā un visā Latvijā dzīvojošo cilvēku protestu dēļ.
Tikai pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji izvēlējušies visefektīvāko risinājumu problēmām, kādas rada tagadējās vienreiz lietojamās autiņbiksītes. Tās taču ļoti grūti pārstrādājamas, tai skaitā sadedzināmas gan tāpēc, ka ir dažādu vielu salikums, gan tāpēc, ka pēc definīcijas ir netīrs un slapjš atkritums. Tāpēc vides saudzēšanas dēļ Latvijas iedzīvotāji atsakās no bērnu radīšanas tādā tempā, kāds pēc tīri aritmētiskiem aprēķiniem novestu dzimstību līdz nullei dažu gadu laikā. Taču autiņbiksītēm Latvijā tik un tā paredzams noiets vēl daudzu gadu garumā saistībā ar iedzīvotāju novecošanu, kas padara šādu aprūpes priekšmetu nepieciešamu daudziem cilvēkiem.
Jebkāda veida daudzreiz lietojamās autiņbiksītes pagaidām Latvijā ir eksotika. Piemēram, veikalu tīkls “Maxima” norādīja, ka tajā šobrīd pieejami aptuveni 20 dažādi autiņbiksīšu veidi atkarībā no to ražotājiem, izmēriem u.c. parametriem tai skaitā ar eko marķējumu, bet daudzreiz lietojamo autiņbiksīšu šajos veikalos tomēr nav. Ir tikai gatavība tirgot arī tās, “sekojot līdzi iepirkšanās paradumiem un pieprasījumam". Pieprasījumu M. Lūse cer izveidot ar šādu autiņbiksīšu dāvināšanu vecākiem un izmantošanu pašvaldības bērnudārzos.
Visticamāk, ka atkritumu dedzināšana Pierīgā reanimēta netiks. Vieta dedzinātavai bija izraudzīta Ropažu novadā, kura pašvaldība sākotnēji projektu atbalstīja. Tomēr ar 17. maiju datēts Ropažu domes vienbalsīgi pieņemts lēmums “pārtraukt lokālplānojuma izstrādi nekustamajos īpašumos “Dārzi Mežrozīte” un “Mežinieki"”. Tulkojumā no birokrātu valodas uz saprotamu valodu tas nozīmē aizliegt atkritumu dedzināšanas ierīkošanu Dreiliņos.
Novada deputāti sacentās apliecinājumos, ka viņiem taču jāņem vērā iedzīvotāju viedoklis. Tas pausts vairāk nekā 1000 iesniegumos domei ar prasību nepieļaut atkritumu koģenerācijas iekārtas būvniecību, kā arī ar 11 tūkstošiem parakstu interneta portālā “Mana balss".
Cīņu pret atkritumu dedzināšanu menedžerēja jau iepriekš dažādos protesta projektos manīti cilvēki. Grūti pateikt, vai tā bija tikai viņu interese palielināt savu atpazīstamību, lai kaut kad tomēr tiktu vēlētos, tātad valsts dāsni apmaksātos amatos, jeb tomēr kampaņai pret atkritumu dedzināšanu bija pasūtītāji. Otrajā versijā aizdomas uz siltuma ražotājiem. Viņu piedāvātās jaudas jau tagad lielākas nekā Rīgas vajadzība pēc siltuma, bet “Rīgas siltums” pašlaik sācis apgūt atkal nākamos pārdesmit miljonus eiro kārtējās šķeldas katlumājas būvēšanā.
M. Lūse atteikšanos no atkritumu dedzināšanas pieņem atzinīgi: “Atkritumu reģenerācija, ja privātais sektors šādu iekārtu izveido, ir jāveic tikai minimālajā nepieciešamajā apjomā, lai šajās iekārtās nenonāktu materiāli, kas varētu tikt pārstrādāti. Citu valstu pieredze rāda, ka pārlieku lielu iekārtu izveide mazina vēlmi novirzīt materiālus pārstrādei un ieviest aktivitātes atkritumu rašanās novēršanai, kā arī stimulē atkritumu ievešanu dedzināšanai."
Tādā gadījumā jāuzdod divi jautājumi. Pirmais par to, kāds tad ir “minimālais apjoms" dedzināmajiem atkritumiem no kādas teritorijas - tikai no Rīgas ar Pierīgu, no visas teritorijas, ko varētu dēvēt par Latvijas centrālo daļu, vai no visas Latvijas vienā vietā. Otrais jautājums, cik tālu Rīga un Latvija kopumā tikusi ar to atkritumu pārstrādāšanu, kuri - jā - varētu tikt pārstrādāti, ja būtu prāts (pie mums jau apgūtas tehnoloģijas, iegādāta tehnika), ja būtu griba, ja būtu nauda.
Nauda atkritumu pārstrādāšanai neskaitās problēma, jo to taču var paņemt no atkritumu radītājiem. Pavisam nesen, 2021. gada 9. decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja SIA “Getliņi EKO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu, no 2022. gada 10. janvāra palielinot nešķiroto atkritumu noglabāšanas tarifu par 87% un paredzot nākamo palielinājumu 2023. gada 1. janvārī.
Tarifu pieaugumā ir ietverti gan papildus ieņēmumi “Getliņiem EKO”, gan valstij kā dabas resursu nodokļa likmes pieaugums. To visi attaisno nevis ar naudas kāri, bet kā stimulu atkritumu šķirošanai, kas nepieciešama atkritumu pārstrādāšanai.
“Getliņi EKO” atskaitās, ka atkritumu pārstrāde pieaug un Getliņu kalnā sabērto atkritumu daudzums samazinās. Aktuālākie dati ir samazinājums no 268 tūkstošiem tonnu 2021. gadā līdz 255 tūkstošiem tonnu 2022. gadā. Turklāt samazinājums turpinās jau kopš 2018. gada, kad Getliņu kalnā sabērti 294 tūkstoši tonnu atkritumu. Šo samazinājumu iespējams saistīt ar Covid-19, kura dēļ tika bremzēta ekonomika kā atkritumu ražotāja. Taču iespējami arī pretēji uzskati, ka Covid-19 atkritumu daudzumu palielināja ar izlietotajām kovidmaskām, ar ēdienu iepakošanu un piegādi vienreizējas lietošanas traukos utt.
SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns atzīmē “lēnu, bet pozitīvu virzību uz atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu”, bet vienlaikus atzīst, ka “atkritumu poligona “Getliņi” piepildījums ir un būs aktuāla problēma tuvākajā nākotnē". Tāda, lūk, izvairīga atbilde uz pamatjautājumu par brīdi, kad Getliņu kalns būs uzbērts maksimālajā augstumā.
Rīgas dome piekrīt, ka Getliņu kalna uzbēršanas beigas u.c. atkritumu saimniecības parametrus vajadzētu aprēķināt savlaicīgi. “Patlaban notiek gan reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izveide, kurā tiek vērtēti nākotnes scenāriji, gan arī pilsēta plāno veikt savu pētījumu par atkritumu plūsmām un pieejamajām un nepieciešamajām reģenerācijas jaudām (Rīgas Vides aizsardzības fonda projekts). Vēlamies pieņemt datos balstītus lēmumus, lai vairāk veicinātu atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi,” skaidro M. Lūse.
Ir piešķirta nauda atkritumu plūsmu analizēšanai un Rīgas aprites ekonomikas plāna izstrādei. Jau esošajā Rīgas pilsētas attīstības programmā 2022.-2027. gadam ir ierakstīti šādi darbības virzienus atkritumu rašanās novēršanai:
-vienreizlietojamo trauku aizstāšana,
-vienreizlietojamo autiņbiksīšu un menstruālo produktu aizstāšanas veicināšana,
-lielgabarīta atkritumu atkārtotā izmantošana,
-pārtikas atkritumu rašanās novēršana.
Kalendārs mierina, ka 2023. gada vasarā vēl atlicis daudz laika līdz programmas beigām 2027. gadā. Taču, turpinot šajos darbības virzienos darboties tikpat lēni kā līdz šim, arī 2027. gadā izdarīts būs maz.
