Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vakar sapulcējās “ar mērķi noskaidrot visus nezināmos, lai mums pašiem ir skaidrs un ir pārliecība” par, pieklājīgi sakot, “Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu par skolu tīkla optimizāciju".
Pasākuma mērķis izteikts ar komisijas priekšsēdētājas, “Jaunās Vienotības’ deputātes Agitas Zariņas-Stūres vārdiem. Savukārt pārliecības objekts pārrakstīts no komisijas sēdes darba kārtības. Deputāti neatļāvās rakstiski apliecināt, ka sapulcējušies gūt pārliecību par 100 skolu slēgšanu kā vienīgo veidu, lai valstij pietiktu naudas, ko maksāt Saeimas deputātiem algās vismaz līdz 14. Saeimas sasaukuma beigām. Viņu pārliecināšanai uz Saeimu bija atnācis A. Zariņas-Stūres un izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas partijas biedrs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš. 27. jūnija sēde skaitījās turpinājums jau iepriekš sasauktai sēdei, kurā IZM plāni bija kritizēti vismaz par to nepārliecinošo noformējumu. IZM tika dots laiks noformējuma uzlabošanai, vadoties no Saeimas deputātu uzdotajiem jautājumiem. Deputāti atzina K. Strautiņa vakardienas uzstāšanos par kopumā izdevušos.
Kvalitatīvu izglītību par saprātīgu cenu!
K. Strautiņš bija ieradies ar rakstu darbu, ar kura kopijām dalījās un kura saturu daļēji nolasīja: “Izglītības ministres dotais uzdevums - nodrošināt kvalitatīvu izglītību par saprātīgu samaksu. Izglītības kvalitātes monitoringa ietvaros definēti labas pārvaldības uzdevumi ir nodrošināt efektīvu pārvaldību, kas sniedz iespējas ilgtspējīgai attīstībai; uzturēt optimālu izglītības iestāžu tīklu, nodrošinot regulārus kapitālieguldījumus infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā; piesaistīt procesa vadībai un organizācijai nepieciešamo personālu. Dažādo un plašo izglītības mērķu sasniegšanai nepieciešami apjomīgi finanšu ieguldījumi, tādēļ nepieciešama to efektīva vadība ar mērķi īstenot kvalitāti tieši ietekmējošas darbības.”
Kurš no šādiem vārdiem nesaprot, ka tie pārliecinoši pamato nepieciešamību slēgt Latvijā 100 skolas, tas lai pārlasa tekstu vēlreiz; var lasīt ne tikai no sākuma uz beigām, bet arī no beigām vai vidus uz sākumu vai uz beigām.
Līdz ar K. Strautiņu jāatrunājas, ka tieši simts slēdzamo skolu nosaukšana ir māksliniecisks izteiksmes līdzeklis jeb orientieris. Skolu slēgšanas plāns pašlaik esot tā “konceptuālās versijas 1. lasījumā", kuram augustā sekošot joprojām konceptuālās versijas 2. lasījums. Šajā koncepcijā figurē ne 100, bet 120 skolu, skaitot kopā tās, kuras likvidēs un tās, kurām nodos likvidējamo skolu mantību, sākot ar skolēniem. Citiem vārdiem sakot, skolu paplašināšana arī atbilst to optimizācijas jēdzienam.
Deputāti gribēja zināt, kura no šīm koncepcijām pagūs kļūt par realitāti līdz šā gada 1. septembrim. Atbilde bija, ka reorganizēšot 25 izglītības iestādes, bet lielākā daļa no reorganizācijām būšot pirmsskolas izglītības iestāžu pievienošana sākumskolām. Pēc tam izrādījās, ka pārveidojumu tomēr būs daudz vairāk. Deputāti nosauca daudzas vidusskolas, kas jau nolēmušas šogad neatvērt jaunas 10. klases, bet IZM skaidroja, ka tie, pirmkārt, ir pašvaldību lēmumi un, otrkārt, skolu statusu šā gada 1. septembrī nemaina.
Pašvaldību lēmumi tomēr nav grābti no gaisa, bet pieskaņoti tagadējās valdības šā gada 9. maija sēdē pieņemtajiem kritērijiem, pēc kādiem iespējami pašvaldību pieteikumi aizdevumiem naudas ieguldīšanai vispārējās izglītības iestādēs. Tie nosaka naudas ieguldīšanai skolās nepieciešamā skolēnu skaita minimumus dažādiem skolu veidiem:
Skolas statuss
Atsevišķa skala izveidota valsts ģimnāzijām:
| 1.-12. klasēs | kopā 735 |
| 7.-12. klasēs | kopā 375 |
| 10.-12. klasēs | kopā 150 |
Pašvaldībai jāgarantē skolēnu minimuma saglabāšana vismaz trīs gadus uz priekšu un projekta īstenošana speciālās izglītības iestādē pieļaujama tikai tad, ja attiecīgajā pašvaldībā darbojas ne vairāk kā viena speciālās izglītības iestāde (izņēmums dots Rīgai). Pašvaldības drīkst lūgt aizdevumu skolām ar mazāku izglītojamo skaitu lūguma izteikšanas brīdī, ja iesniedz domes lēmumu līdz 2023. gada 31. decembrim likvidēt citas skolas un pārvietot to skolēnus uz skolu, kurā tiks ieguldīta nauda.
Šeit atreferēto noteikumu pieņemšana notika pēc asas diskusijas. Ārējo ietekmi valdības sēdē personificēja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis ar aizrādījumu, ka nevienā normatīvajā aktā nav noteikts minimālais izglītojamo skaits sākumskolās vai pamatskolās, un arī skolu tīkla optimizācijas kritēriji vēl neesot zināmi. Jā, bet G. Kaminskim bija taisnība tikai līdz noteikumu pieņemšanas mirklim. Tagad viņa arguments jau darbojas pretējā virzienā: lūk, kur ir normatīvais akts par naudas došanu vai nedošanu, kas nosaka izglītojamo skaitu un visus pārējos kritērijus skolu slēgšanai vai atstāšanai.
Valdības 9. maija noteikumu vērtību ceļ tas, ka tie tika pieņemti par spīti iebildumiem, kādus izteica koalīcijā (jau brūkošā, bet tomēr juridiski rīcībsspējīgā koalīcijā) ietilpstošais “Apvienotais saraksts” vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka personā. Viņš pauda, ka pareizāk būtu uz katra plānošanas reģiona kartes uzzīmēt vidusskolu tīklu, kur tiktu ņemts vērā gan bērnu skaits, gan attālums, bet par sākumskolām un pamatskolām būtu jālemj pašvaldībām. Labi, bet kā vidusskolu tīklu uzzīmēt? Tieši skolu sadalīšana turpmāk finansējamās un vairs nefinansējamās pēc skolēnu skaita vieš skaidrību, kuras grafiska attēlošana uz kartes ir tehniska darbība. Pašvaldības šādu skaidrību guvušas un nodarbojas ar skolu slēgšanu pat valdību apsteidzošā režīmā.
Pamācošs ir datums, kurā uzticības balsojumu pēc lēmuma slēgt lielāko daļu no sākumskolām Alūksnes novadā izturēja novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. No demisijas prasītājiem viņš sekmīgi atgaiņājies ar vārdiem “man personīgi sāp šis lēmums, kuru es nevaru aizmirst, bet diemžēl mūsu novadam nav citu variantu, kā virzīties uz priekšu un strādāt pie izglītības kvalitātes uzlabošanas. Jā, man arī sāp, taču kādā brīdī ir jāpieņem drosmīgs lēmums un jāiet uz priekšu”. Aģentūras LETA arhīvā šie vārdi ielikti ne šā gada, bet 2022. gada 21. aprīlī.
Vakar IZM slavēja Alūksnes novadu arī par to, ka skolu likvidācija pārvērtusi skolotāju trūkumu par pārpalikumu, kas ļāvis turpmākai nodarbināšanai atlasīt no skolotājiem labākos skolotājus. Komisijas sēdei no attāluma pieslēdzies Baltinavas vidusskolas direktors un Balvu novada domnieks Imants Slišāns gan brīdināja, ka tikai pēc vairākiem gadiem būs iespējams novērtēt Alūksnes pašvaldības lēmuma patiesās sekas.
Saeimas deputāti meklēja iespējas vienlaicīgi gan atbalstīt IZM, gan pierunāt IZM nerīkoties tik krasi, kā rīkojušies Alūksnē. Piemēram, tika apspriesta varbūtība izstiept priekšrocības, kādas ar mazāku izglītības iestādēm prasīto skolēnu skaitu radītas Latvijas austrumu robežas pašvaldībām, pa visu pierobežu, tajā skaitā arī gar Igauniju un Lietuvu. Tad Saeimas deputāti konstatēja, ka žēlojamo un atbalstāmo pašvaldību tomēr salasīsies par daudz. Arī Latvijas jūras robeža ir robeža, kuras piesaukšana sadalītu valsti divās vai trijās daļās pierobeža/Pierīga/Rīga.
Noslēgumā deputāti jutās ar jautājumu izteikšanu un viedokļu apmaiņu izrādījuši savu labo gribu un tālāko rīkošanos atstāja valdībai.
