Ja Rietumi un ES (patiesībā - ASV) ignorē savu vasaļu viedokli, tas nozīmē, ka globālā hegemona plānos šo valstiņu plāniem nozīme ir tikai tiktāl, ciktāl tie sakrīt ar ASV plāniem vai arī dod kādu tūlītēju labumu pašām ASV. Turklāt paliek atklāts jautājums, vai globālais hegemons joprojām spēj noturēt savā varā visu planētu. Kļūst acīmredzams, ka kādreizējās varas un spēku ASV vairs nav. ASV mēģina radīt spriedzi Dienvidaustrumu Āzijā, Āzijas kontinentā Eiropā, Latīņamerikā un Klusā okeāna reģionā - visā pasaulē, bet nupat jau kļūst skaidrs, ka visur tās nepagūst un ka tām nepietiek spēku un resursu visiem karstajiem punktiem vienlaikus. 1946. gadā ASV īpatsvars pasaules IKP bija, šķiet, 52%, šodien pēc dažādiem vērtējumiem tas ir 16-18%, iekšējās problēmas - ekonomikas strukturālā krīze, noziedzība, sabiedriskā drošība, iespējamais defolts - ir samilzušas tiktāl, ka krīze un mums grūti aptverama mēroga sabiedriskās nekārtības ir nu jau tuvas nākotnes jautājums. Margaritas Jakovļevas Ormotsadzes jautājums šādā situācijā izskatās kā naivuma kalngals un stāvokļa nepārzināšana. Nesmīdiniet, kundze! ASV tagad pirmajā plānā ir svarīgākas neatliekami risināmas eksistenciālas problēmas.
Kāpēc normālām valstīm būtu jāklausās rusofobisku limitrofu gaudošanā-beidzot tās tomēr sāk saprast viņu ''vērtību''.
Nauda ir un paliek nauda un visi nav ar mieru palikt par nabagiem lai ieriebtu Kri3vijai izpatīkot ASV
Bet vai pirksti no kratīšanas nesāp?