ASV aizliedza veikt darījumus ar Krievijas bankām enerģētikas jomā. Taču lielākā Kremlim tuvā finanšu iestāde “Gazprombank” izvairījusies no šiem ierobežojumiem. Kā tas kļuva iespējams un cik efektīvas būs jaunās sankcijas, skaidro “Neatkarīgā”.
ASV ievieš aizliegumu darījumiem ar Krievijas bankām enerģētikas jomā. Ierobežojumi noteikti ar ASV Finanšu ministrijas 2023. gada 5. maija rīkojumu, kas ir NRA.LV redakcijas rīcībā. Saskaņā ar šo dokumentu no 2023. gada 1. novembra ir aizliegti visi ar enerģētiku saistītie darījumi, kuros ir iesaistītas “Vnešekonombank”, “VTB”, “Sovkombank”, banka “Otkritije”, “Alfa-Bank”, “Rosbank”, banka “Zenit”, banka “Sanktpeterburg” un visas juridiskās personas, kurās minētajām bankām tieši vai netieši pieder 50% vai vairāk. Tāpat ir aizliegti darījumi, kuros ir iesaistīta Krievijas Centrālā banka.
Visas minētās iestādes ir iekļautas dažādos sankciju sarakstos kopš 2022. gada un bija tajos arī agrāk. Varam pieņemt, ka jaunās sankcijas bija nepieciešamas, lai nepieļautu visdažādākās "shēmas", caur kurām šobrīd tiek tirgoti Krievijas energoresursi. "Ja ASV radās nepieciešamība precizēt, ka arī šīm bankām ir aizliegts veikt darījumus ar energoresursiem, tas nozīmē, ka šīm bankām bija zināmas iespējas veikt šādus darījumus. Varam uzskatīt, ka šis dokuments ir atbildes reakcija uz tām shēmām, ko krievi izmantoja, lai apietu sankcijas," uzskata enerģētikas eksperts Aleksandrs Harčenko.
Sankciju iemesls ir Krievijas militārā agresija pret Ukrainu. "Ukrainas sabiedrotie Krievijas finanšu institūcijām piemēro daudzus ierobežojumus, tostarp pilnīgu darījumu aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, ierobežojumus piekļuvei finanšu un kapitāla tirgiem, ierobežojumus parādsaistību un akciju emisijai un atslēgšanu no SWIFT finanšu ziņojumapmaiņas sistēmas," norāda Latvijas Ārlietu ministrijas preses dienests.
"Kara cenas paaugstināšana ietver papildu sankciju noteikšanu pret Krieviju, tostarp pret tās finanšu sektoru. Krievija izmanto peļņu no savām ekonomiskajām operācijām, tostarp enerģētikas nozarē, lai finansētu savu agresiju Ukrainā, tāpēc šādas finanses ir jāierobežo," norāda Igaunijas Ārlietu ministrijas padomniece mediju jautājumos Kerstina Meresma.
Piemēram, pirms kara Krievijas degvielas īpatsvars ES pārsniedza 40% no tirgus. Saskaņā ar degvielas analītiķa Sergeja Kujuna teikto, Krievijas degviela no Primorskas ostas pa Baltijas jūru transportēta uz Eiropu - galvenokārt uz tā dēvēto ARA reģionu jeb Amsterdamu-Roterdamu-Antverpeni, kas ir Eiropas lielākais tranzītmezgls. Arī Vācijā Krievijas degvielas īpatsvars bija liels.
Kopš 2022. gada pavasara, kad lielākajai daļai enerģētikas uzņēmumu ar Krievijas saknēm tika piemērotas sankcijas, sāka attīstīties daudzas shēmas, lai pārdotu Krievijas izcelsmes naftu un gāzi caur trešajām valstīm.
"Naftas produktiem jau ir piemēroti trīs sankciju posmi. Naftas embargo Eiropas Savienībā, naftas produktu embargo Eiropas Savienībā un cenu griesti. Kopš naftas embargo ieviešanas ir pagājuši seši mēneši. Taču visi redz, ka krievi ir izstrādājuši jaunus maršrutus un turpina tirgoties un kāpināt naftas produktu eksportu. Mēs redzam, ka degvielas un izejvielu cenas ir krasi samazinājušās, savukārt Krievijas ieņēmumi no naftas ir sarukuši uz pusi. Tas ir sankciju rezultāts," saka S. Kujuns.
Pēc viņa teiktā, Krievijas kravas tiek pārdotas ar milzīgām atlaidēm, tālajiem pircējiem par neizdevīgām cenām. Piemēram, Brazīlijai. Taču pastāv “caurumi”, kas ļauj Krievijas degvielu uz ES piegādāt caur Turciju un Āfrikas valstīm, kuras pēkšņi ir kļuvušas par lielākajām degvielas eksportētājām.
Analītiķis Pjotrs Semjonovs precizē, ka joprojām pastāv divas sankciju pārkāpēju kategorijas: apzināti sankciju pārkāpēji, kuru īpatsvaru ir grūti novērtēt, un valsts līmeņa spēlētāji, piemēram, no Krievijas energoresursiem atkarīgās Ungārija, Itālija, kurām, visticamāk, tiks izsniegtas izņēmuma licences.
"Krievijas Federācija enerģijas tirdzniecībā demonstratīvi pāriet uz juaņām un rūpijām, atteikdamās no norēķiniem dolāros. 2022. gadā Armēnijas tirdzniecības bilance pieckāršojās, Gruzijai tā strauji pieauga, bet Kazahstānai palielinās. Attīstās shēmas," norāda analītiķis Anatolijs Drobjazko.
"Acīmredzot Rietumi uzskata, ka sankcijas nav pietiekamas, un cenšas aiztaisīt caurumus," atzīst S. Kujuns.
No 2023. gada novembra lielākajai daļai no ASV Finanšu ministrijas lēmumā minētajām valstīm tiks piemēroti papildu ierobežojumi enerģētikas jomā. Tas nozīmē, ka ASV sodīs jebkuru banku pasaulē, kas pārkāps šīs sankcijas. Piemēram, 2015. gadā vienai no pasaules lielākajām finanšu korporācijām “BNP Paribas” par sankciju pret Sudānu, Kubu un Irānu pārkāpšanu ASV piesprieda 8,9 miljardu dolāru sodu.
Sankciju sarakstā, kas attiecas uz darījumiem ar enerģiju, nav atrodams Krievijas galvenais tirgus dalībnieks - “Gazprombank”. Ekonomists Vjačeslavs Inozemcevs to komentēja ļoti asi. "Šīm sankcijām nav nekādas jēgas," viņš sacīja NRA.LV. “Lielākā daļa Krievijas enerģijas eksporta un importa darījumu ir koncentrēti “Gazprombank”, uz kuru sankcijas neattiecas. Visām minētajām bankām jau ir noteiktas dažādas sankcijas, tāpēc ar to starpniecību netiek veikti ar enerģētiku saistīti darījumi ar ārvalstu darījuma partneriem vai arī šie darījumi var tikt slēgti līdz 2023. gada novembrim.”
"Mūsuprāt, visas Krievijas bankas, tostarp “Gazprombank”, būtu jānogriež no starptautiskā finanšu tirgus. Izslēgšana no SWIFT ir svarīga šajā kontekstā. Turpmākas sankcijas pret Krievijas bankām krasi ierobežotu oligarhu un Putina tuvākā loka cilvēku iespējas izvest naudu no valsts. Ņemot vērā “Gazprombank” lomu valsts naudas izkrāpšanas sistēmā, ko veic Krievijā pie varas esošie, kā arī to, ka Kremlis banku izmanto politiskām interesēm, sankcijas pret “Gazprombank” varētu būt īpaši kaitīgas Krievijas varas iestādēm," NRA.LV norādīja Polijas Ārlietu ministrija.
Lai “Gazprombank” izslēgtu no SWIFT starptautiskās maksājumu sistēmas, ir nepieciešama visu ES dalībvalstu vienprātība. Kā skaidro Polijas Ārlietu ministrija, atslēgšanu no SWIFT var īstenot ar īpašu regulu, kas atļautu veikt dažus nepieciešamos maksājumus, piemēram, par Krievijas energoresursiem.
"Mēs uzskatām, ka “Gazprombank” izslēgšana no SWIFT būtu svarīga, lai gan šim solim būtu tīri tehnisks raksturs un vidējā termiņā to zināmā mērā varētu kompensēt Krievija. Tomēr, ja to pareizi piemērotu, tas varētu būt spēcīgs instruments, kas varētu skart Krievijas finanšu sistēmu, kā arī Krievijas oligarhus vai augsta ranga Kremļa amatpersonas, kas pumpē naudu no Krievijas uz dažādām jurisdikcijām," norāda Polijā.
"Igaunijas nostāja ir tāda, ka mums ir jāpaaugstina agresijas kara cena. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," saka Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāve Kerstina Meresma.
"Latvija kā ES dalībvalsts atzinīgi vērtē visaptverošu sankciju ieviešanu pret Krieviju un atbalsta Latvijas sabiedrotās ASV lēmumu noteikt Krievijai turpmākus ierobežojumus. Līdzīgi domājošo saskaņota pieeja paaugstina sankciju efektivitāti," norāda Latvijas Ārlietu ministrija.
Ir trīs iemesli, kādēļ attiecībā uz “Gazprombank” tiek pieļauts izņēmums. "Norēķinu pārtraukšana caur “Gazprombank” rada grūtības eiropiešiem, jo ES maksājumi par gāzi tagad notiek caur to un vēl vairākām mazām bankām. Daudzas ES valstis turpina pirkt un izmantot Krievijas gāzi. Un ES nav vienotas nostājas pret Krievijas enerģētiku," saka enerģētikas eksperts A. Harčenko. Piemēram, turpina darboties naftas cauruļvads “Družba”, aizvien notiek gāzes tranzīts caur Ukrainu. Krievijas Federācija turpina maksāt Ukrainai par gāzes tranzītu. Šiem maksājumiem tiek izmantotas Krievijas bankas.
Otrais iemesls ir tas, ka sankcijas ir koks ar diviem galiem. Zaudējumus cieš ne vien krievi, bet arī Rietumi. "Piemēram, Vācijas ekonomikas brīnuma pamatā lielā mērā bijusi lētā Krievijas dabasgāze. Tagad Vācija pērk šo gāzi par daudz augstāku cenu, bet no Norvēģijas un ASV. Kādreiz Krievijas Federācija no citām valstīm pirka preces par 400-500 miljardiem dolāru gadā, un ievērojama daļa šo preču nāca no ES. Dažās nozarēs Krievija bija monopoliste," saka A. Drobjazko.
Treškārt, pakāpeniska sankciju ieviešana ir saistīta ar to, ka Rietumi uzskata kodoldraudus par vienu no reāliem scenārijiem. Tomēr maijā tika ziņots, ka “Patriot” sistēmas ir sākušas notriekt “Kinžal” tipa raķetes virs Kijivas. Lai gan šobrīd par to ir izskanējuši dažādi viedokļi. "Ja rietumvalstis to apstiprinās, sankcijas kļūs drosmīgākas. Jo agrāk tika uzskatīts, ka "Kinžal", kas lido pa ballistisku trajektoriju, nav iespējams iznīcināt. Bet tagad no "Kinžal" pārstās baidīties, jo tas samazina varbūtību, ka civilizētajai pasaulei varētu uzbrukt ar kodolieročiem. Ukrainā izmēģinātā tehnoloģija ir pierādījusi spēju notriekt šīs raķetes, tostarp virs pašas Krievijas. Tagad tas ļaus daudz drosmīgāk ieviest un piemērot sankcijas," uzskata A. Drobjazko.
ES pašlaik apspriež jaunu sankciju paketi pret Krieviju un tās uzņēmumiem. Baltijas valstis šajā jautājumā ir vienas no aktīvākajām Ukrainas sabiedrotajām. "Šajā paketē galvenā uzmanība ir pievērsta cīņai pret jau pieņemto ierobežojošo pasākumu apiešanu, jo īpaši ar trešo valstu starpniecību. Mēs ceram uz ātru paketes pieņemšanu,” norāda Latvijas Ārlietu ministrija. “Latvija saglabā stingru un izlēmīgu nostāju attiecībā uz ekonomisko spiedienu pret Krieviju, kas ierobežos Krievijas ieņēmumus un militārās iespējas. Latvija atbalsta turpmākus ierobežojumus finanšu sektorā, tostarp papildu sankcijas pret Krievijas bankām."
Polijas Ārlietu ministrija uzskata, ka ierobežot Krievijas militārās spējas var, samazinot piekļuvi Rietumu IT pakalpojumiem un programmatūrai. "Šos pakalpojumus Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss izmanto savā agresijā pret Ukrainu, ļaunprātīgās darbībās kibertelpā un savas propagandas izplatīšanā. Turklāt aizliegums Krievijas dimantu importam, kas nes ievērojamus ienākumus Krievijas budžetā, šķiet nepieciešams arī no morāles viedokļa," norādīja Polijas ārlietu resors.
