Tā sauktā būvnieku karteļa lieta publiskas aprises ieguva 2019. gada vasaras nogalē, kad Konkurences padome (KP) kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos uz aizdomu pamata par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos. Kā tobrīd uzvēra KP, uz ļoti pamatotu aizdomu pamata.
Taču īstenībā KNAB redzeslokā iespējamā aizliegtā vienošanās un kukuļošana bija nonākusi jau 2018. gadā. KNAB 2018. gada 19. septembrī uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā, 323. panta otrajā daļā un 196. panta otrajā daļā, proti, par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīts mantkārīgā nolūkā.
2019. gada pirmajās septembra dienās KNAB uz aizdomu pamata aizturēja divas personas, bet vēlāk atbrīvoja. Tobrīd KNAB interesējās vismaz par sešām personām saistībā ar šo lietu. Brīdī, kad KNAB liecību sniegšanai šajā lietā bija izsaucis vairākus politiķus un Valsts prezidents Egils Levits rosināja atlaist sodu tai kartelī iesaistītai firmai, kas pirmā pieteiksies izmeklēšanas iestādē, Neatkarīgā intervēja Konkurences padomes toreizējo vadītāju Skaidrīti Ābramu. Visu interviju var izlasīt šeit.
KNAB kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, sāka jau 2018. gada 19. septembrī. KNAB rīcībā esošie fakti tobrīd liecinājuši par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Noziedzīgie nodarījumi pēc KNAB tobrīd medijiem vēstītā, tika veikti laikā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem, kas savukārt ir KP kompetence.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei.
Pēc aptuveni trīs gadus ilgušas izmeklēšanas KNAB šā gada 10. maijā izbeidza 2018. gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu. Kā skaidro KNAB Stratēģiskās komunikācijas nodaļa, pirmstiesas izmeklēšanā KNAB neapstiprināja informāciju par iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, t.s. būvnieku karteļa lietā, un š.g. 10. maijā pieņēma lēmumu pret astoņām kriminālprocesā iesaistītajām personām krimināllietu izbeigt.
“KNAB saņem dažāda veida informāciju par iespējamiem koruptīviem noziegumiem. Iestāde katru šādu signālu uztver ļoti nopietni, un šī krimināllieta nebija izņēmums. KNAB izmantoja visas iestādes rīcībā esošās metodes, lai pārbaudītu informāciju par iespējamu kukuļošanu tā sauktajā būvnieku karteļa lietā. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi neapstiprināja sākotnējo informāciju un neveidoja noziedzīga nodarījuma sastāvu, ” sacīja KNAB Kriminālprocesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšniece Anda Rumjanceva.
Savukārt KP turpina veikt izmeklēšanu savas kompetences robežās.
“Neatkarīgi no KNAB izmeklēšanas rezultāta Konkurences padome turpina veikt savu izmeklēšanu t.s. būvnieku karteļa lietā, kurā pārbauda, vai lielākie būvniecības uzņēmumi nav īstenojuši smagāko konkurences tiesību pārkāpumu - savstarpēju aizliegtu vienošanos jeb karteli. Konkurences padomei lēmums šajā lietā jāpieņem līdz 1. augustam,” atklāja Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.
