Tieslietu padome pagājušās piektdienas sēdē uzstādīja stingru prasību tieslietu ministram Jānim Bordānam minēt konkrētus faktus par tiesnešiem adresētajiem apvainojumiem korupcijā vai arī “nemētāties” ar šādiem izteicieniem.
Jau ierasts, ka bordānisti amatpersonām adresē nekonkrētus un nepamatotus apvainojumus korupcijā, bet paši sevi slavē kā cīnītājus ar korupciju. Līdz šim neviens viņiem nav pieprasījis minēt konkrētus faktus šai vispārīgajai un nekonkrētajai retorikai.
Pagājušās piektdienas Tieslietu padomes sēdē, kad tika diskutēts par tieslietu ministra rīcību nosodošo rezolūciju, J. Bordānam paspruka Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājam Aigaram Strupišam adresēts vispārināts apvainojums korupcijā. Tieslietu padomes locekļi pieprasīja tieslietu ministram paskaidrojumus par šādiem izteicieniem. J. Bordāns klusēja.
Tai brīdī padomes sēdi vadīja senatore Dzintra Balta, kurai A. Strupišs bija nodevis vadības grožus, jo tika skatīts viņa piedāvātais Tieslietu padomes rezolūcijas projekts.
Ar savu rīcību J. Bordāns pret sevi noskaņoja pat tos Tieslietu padomes locekļus, kuri sākotnēji mēģināja viņu aizstāvēt.
Kā jau rakstīts, Tieslietu padome 12. marta sēdē gan nosodīja tieslietu ministra melus par tiesnešu apmācības skolu, gan aicināja viņu “atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs”.
Publicējam fragmentu no diskusijām pēc J. Bordāna paustajiem apvainojumiem.
Dz. Balta: - Ņemot vērā to, ka jūs (domāts J. Bordāns) kārtējo reizi Tieslietu padomē pieminat korupcijas faktus un iepriekš solījāties nākt pie mums un par to stāstīt kaut vai slēgtā sēdē, aicinājums jums to darīt jau izskanēja konkrētāk. Šodien es vēlreiz lūgtu - dariet zināmu, kad jūs esat gatavs nākt pie mums slēgtā sēdē par šo runāt. Tas nav nopietni vispārināti par to /korupciju/ publiski izteikties, vispirms nepasakot par to mums pašiem. Tāpēc, lūdzu, tuvākajā laikā - vai pats, vai caur saviem darbiniekiem - dariet sekretariātam zināmu, kad jūs esat gatavs ar mums satikties šai slēgtajā sēdē uz nopietnu sarunu par faktiem, nevis runāt tikai publiski.
J. Bordāns: /klusē/
A. Strupišs: Bordāna kungs piemin korupciju, dod mājienus par korupciju, ka problēmas sakne varētu būt korupcija arī šajā gadījumā. Vai es pareizi sapratu Bordāna kungs?
J. Bordāns: /turpina klusēt, izliekoties, ka nav šāda jautājuma/
A. Strupišs: Jūs tikko devāt mājienus par korupciju, sasaistot to ar šo rezolūciju. Es pareizi jūs sapratu?
J. Bordāns: /joprojām turpina klusēt/
Dz. Balta: Izskatās, ka ministra kungs nevēlas atbildēt.
A. Strupišs: Iemesls, kāpēc tapa šis rezolūcijas projekts, ir viens, un tagad nevajag taisīt izbrīnītas acis. Mēs pirmdien tikāmies - Tieslietu padomes pārstāvji ar Tieslietu ministrijas pārstāvjiem - un runājām par tiesnešu apmācības procesu. Mēs vienojāmies, ka mums ir vienādi mērķi, un mēs vienojāmies par iespējamo gaitu, kādā veidā šos Eiropas fondus mēs varam dabūt bez liekiem konfliktiem, un tad risināt mūsu iekšējās lietas, no mūsu viedokļa atbilstoši Eiropas padomes rekomendācijām. Tas bija pirmdien. Otrdien viss notika pilnīgi pretēji - es saņēmu nazi mugurā ar ministra paziņojumu presei. Lūk, tas ir iemesls šim rezolūcijas projektam, un vairāk tur nekā nav. Ja jums, ministra kungs, ir kaut kādi pierādījumi, lūdzu celiet tos galdā! Nav problēmu! Ejiet pie tiesībsargājošām iestādēm! Celiet galdā - kurš, kad, ko, cik man ir devis! Es jūs oficiāli aicinu! Kamēr šādu pierādījumi mums nav, es lūgtu nemētāties ar šādiem apgalvojumiem. Pretējā gadījumā rodas iespaids, ka jūs izmantojat tiesu sistēmu savās politiskajās interesēs, jo jūsu politikā vienmēr ir bijusi konfrontācija ar tiesu sistēmu.
Dz. Balta: Arī es esmu pret konfrontāciju, un esmu par sadarbību. Tieslietu padome ir centusies ļoti rūpīgi to darīt tieši attiecībā uz ministra kungu, tieši saistībā ar šo mācību centra (tiesnešu apmācību centrs) izveidi, tieši saistībā ar šo stratēģiju - rūpīgi un neatlaidīgi. Visas tiesu varas, Tieslietu padomes un arī mani centieni ir, lai mēs to darītu tā, kā tas atbilst Latvijai kā demokrātiskai valstij - ar cieņpilnu varu dialogu sadarbības ceļā. Tā ir mūsu un arī mūsu valsts vērtība. Tieslietu padome to ir aicinājusi pietiekami neatlaidīgi darīt - visbiežāk tieši ministru personīgi ir aicinājusi to darīt. Šis dialogs ir svarīgs, lai labākā veidā varētu sasniegt mērķus, tostarp par prokuroru un tiesnešu apmācību. Tā vietā mēs pretim saņemam vienu piedāvājumu, kas, turklāt, ir izstrādāts bez mūsu dalības. Es patiešām ticu, ka reiz ministra kungs novērtēs, ka tieši sadarbība mērķu sasniegšanai viņam kā politiķim tomēr ir ieguvums. Tikai tā mēs varam sekmēt valsts attīstību, tai skaitā arī celt savu autoritāti. Bet vienlaikus mums ir jāpatur prātā, ka, kā ministrs pats teica, ir robežas. Pašlaik ir noticis milzīgs pārpratums no ministra puses attiecībā uz varas izmantošanas metodēm un sasniedzamajiem mērķiem. Tas, ko dara ministra kungs caur publisko telpu - viņš mēģina pasniegt, ka ir konflikts vai konfrontācija starp amatpersonām, starp viņu un Tieslietu padomes vadītāju. Tā rezultātā tiek novērsta uzmanība no darbiem, kuri ir jādara, un pievērsta uzmanība pilnīgi citiem akcentiem, rādot sabiedrībai greizu spoguli, kas ir absolūti nepieņemami. Kā izpaužas šis greizais spogulis - tā ir šī komunikācija publiskajā telpā, radot nepareizo priekšstatu par amatpersonu konfliktu, ar to mēģinot aizēnot būtiskās lietas, kuras mēs risinām. Ja mēs gribētu sniegt patiesu informāciju, kā mēs risinām sadarbības formā šīs lietas, tur būtu pilnīgi kas cits. Tur būtu stāsts par to, ar kādiem argumentiem kurš ir nācis, un kāpēc viens vai otrs arguments ir stiprāks. Šis ceļš, pārmetot publiskajā telpā un sakot melus par to, kā kāds grauj vai varbūt cenšas potenciāli ietekmēt vai nenovest līdz pozitīvam rezultātam tiesnešu mācību centra izveidi, tas absolūti nav efektīvākais veids, kā risināt jautājumu. Arī Strupiša kungs pārstāv tiesu varu, un te tiek pilnīgi ignorēts tas, ka to ideju /par tiesnešu apmācību centra veidošanu/ ir izvirzījis Valsts prezidents un Tieslietu padomes vadītāji un ka tieši tiesu vara ir izvirzījusi savus argumentus un pamatojumu tam, kāpēc visefektīvākais veids visu šo nodrošināt ir tieši tiesu varas ietvaros. Sarunās faktiski piekrītot, ka ir jāsadarbojas un kopā tas jādara, bet publiskā telpā izvirzot šos nepamatotos un maldinošos apgalvojumus, pēc būtības notiek uzbrukums nevis konkrētai amatpersonai Strupiša kungam, bet visai tiesu varai.
Tas nu gan neatbilst tiesiskuma un likuma varas standartam. Tā ir politiska divkosība un arī tuvredzība, kas tomēr neatbilst šīs tiesiskās valsts standartam.
Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi to pateikt, ka tas nav amatpersonu konflikts. Te ir cīņa par varu un vēlēšanās pateikt, ka tikai viens variants ir pareizs. Mēs visi būsim ieguvēji tikai tad, ja kopā vienosimies par kopīgo ceļu, kā iet. Mums jānostājas uz tā ceļa. Es nevaru nepateikt arī to, ka šādi caur publisko telpu maldināt un rādīt greizo spoguli, graujot reputāciju tiesu varai, nav pieņemami. Jā, Bordāna kungs, lūdzu!
J. Bordāns: Paldies, Baltas kundze! Es tiešam gribēju repliku. Ceru, ka izdosies īsi. Patiešām, ir taču skaidrs, ka šis rezolūcijas teksts ir nevis atsevišķs jautājums, bet reakcija uz to rezolūcijas tekstu, ko es piedāvāju iekļaut darba kārtībā, kas šobrīd netiek skatīts. Pretējie apgalvojumi ir liekulība. Otrkārt, ja runājam par divkosību, Baltas kundze, tad divkosība ir - man ir jautājums, vai netiek saskatīta divkosība tajā, ka tiesneši vienbalsīgi balso par rezolūciju, kas bija gadījumā ar Limbažu tiesnesi /Kārli/ Jansonu, un pilnīgi pretēji rīkojas saistībā ar rezolūciju par Augstākās tiesas priekšsēdētāja neveiklajiem publiskajiem izteicieniem attiecībā uz citu lietu - pret tiesnesi /Irīnu/ Jansoni ir cita reakcija. Tā man liekas ir divkosība. Man liekas, ka vajadzētu vienoties par to, ka nav labi būvēt šobrīd tieslietu sistēmā. Tiek demonstrēts, ka tieslietu sistēma tiek veidota par tādu - tiek demonstrēta autoritāra, autokrātiskas vadības metožu demonstrācija notiek. Tiesnešiem, es jau redzu, sāk veidoties vienots viedoklis visos jautājumos, vienota pozīcija, tiek noteikti balsojumi...”
Jāatgādina, ka pirms tam J. Bordāns no Tieslietu padomes izpelnījās pārmetumus, ka ir uzmeties par advokātu atsevišķiem tienešiem, ar to, visticamāk, domājot tiesnesi I. Jansoni, kura sešas dienas pirms lēmuma par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu Aivaram Lembergam, tika paaugstināta amatā. Viņa kļuva par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieci un šīs tiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāju.
