Ja valsts amatpersona pauž nosodošu viedokli par spēkā nestājušos spriedumu, kuru nav pat lasījusi – tā ir tiesu varas un kopumā valsts varas graušana, paužot viedokli par tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzbrukumu Limbažu tiesas tiesnesim Kālim Jansonam, teica Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Andis Celms.
Lūgts paust viedokli par J. Bordāna mutisko uzbrukumu Limbažu tiesas tiesnesim, A. Celms teica: “Politiķim, amatpersonai, paužot viedokli par tiesas spriedumu brīdī, kad ir pasludināts tikai saīsinātais spriedums un nav pieejams pilns sprieduma teksts; nosaucot tiesneša vārdu un uzvārdu; apgalvojot, ka viņš ir kaut ko aizdomīgu izdarījis, tādējādi radot iespaidu, ka tiesneša reputācija nav nevainojama - tā ir tiesu varas likumības apšaubīšana. Tiesu varas būtiskākā loma demokrātiskā valstī ir garantēt pilsoņu likumiskās tiesības. Ja pilsoņiem valsts amatpersona, valdības vīrs, publiski pasaka, ka konkrētā tiesa nemāk spriest lietu, ka tā ir nemākulīga, neprofesionāla, tiek pieminēti blakusapstākļi, cik reižu karjeras laikā tiesnesis ir sodīts, ka tiesneša kvalifikācija ir apšaubāma, tad pilsoņiem rodas jautājums: ja jau tiesa nekam neder, tad kur vērsties pēc taisnības?
Latvijā tiesu neatkarību garantē ļoti daudzi likumi, to skaitā likums “Par tiesu varu”. Tas nosaka, ka nav pieļaujama iejaukšanās tiesas spriešanā. Konkrētie amatpersonas izteikumi nebūs iejaukšanās tiesas spriešanā, ja tas būs amatpersonas viedoklis, atbilde uz žurnālistu uzdoto jautājumu. Taču, ja man kā amatpersonai uzdotu jautājumu par kādu tiesas spriedumu, es žurnālistam pieklājīgi pateiktu, ka es par šo spriedumu nedrīkstu paust viedokli, kamēr tas nav izbaudījis likumā noteikto stāšanos spēkā. Nav svarīgi, cik lielā amatā es atrodos, bet, ja es sāku apšaubīt kādu no valsts varas atzariem, tad rodas jautājums - vai tā nav valsts varas graušana?
Ja es, ieņemot amatu, paudīšu par kādu konkrētu spriedumu viedokli, tauta to vienalga uztvers kā amatpersonas, ne fiziskas personas viedokli.
Šos vārdus sakot, ne tikai aizstāvu savus amata brāļus un tiesu varu. Mīļā tauta, mēs taču dzīvojam demokrātiskā valstī, kurā tiesa pieņem neatkarīgus lēmumus! Ja kāda amatpersona pauž neobjektīvu tiesas sprieduma vai nolēmuma izvērtējumu, pilsoņiem tas radīs iespaidu par konkrētās tiesas neprofesionalitāti, cilvēki zaudēs ticību tiesu varai. Pirms komentēt spiedumu, amatpersonai būtu jāraugās, lai spriedums būtu stājies spēkā.”
Runājot par to, vai būtu mazāka rezonanse, ja Limbažu tiesas spriedumu būtu nopēlis nevis tieslietu ministrs, bet, piemēram, kultūras ministrs, A. Celms norādīja: “Nav svarīgi, tieši kura amatpersona kritizē spriedumu - kultūras vai tieslietu ministrs. Svarīgi, ka tā ir amatpersona, jo tā pārstāv sabiedrības kopumu. Ja kāda no vēlētām vai amatā ieceltām amatpersonām pauž viedokli par tiesas spriedumu, par kuru tā neko nezina, tad tas, ļoti maigi izsakoties, nav ētiski. Uzskatu, ka tā tomēr ir tiesu varas graušana, jo tādējādi tiek pazemota Latvijas tiesa, pasvītroju - nevis konkrēts tiesnesis, bet tiesa.
Vēršos pie visām amatpersonām, ne tikai pie tieslietu ministra, ar aicinājumu atminēties, ka, paužot viedokli par jebko, jūs tauta vienalga uztvers kā amatpersonas, nevis kā fiziskas personas. Ja tev, tieslietu vai kultūras ministram, prasa viedokli par vēl spēkā nestājušos, nemaz jau nerunājot par vēl nepubliskotu spriedumu, tev klātos atturēties no viedokļa paušanas, sakot, ka neesi iepazinies ar lietas materiāliem, taču norādot, ka uzticies tiesu varai un gaidi, ko izlems apelatori, iespējams, arī kasatori.”
Uz jautājumu, vai J. Bordāns nav pārkāpis likuma “Par tiesu varu” 11. pantu, kurš liedz iejaukties tiesu darbā, A. Celms atbildēja: “Iejaukties tiesu darbā var brīdī, kad lieta nav izspriesta līdz galam. Konkrētā lieta, par kuru ir runa, nonāks apgabaltiesā. Tur to saņems tienesis, kurš, iespējams, ieklausījies ministra viedoklī, lems taisīt karjeru, mēģinās panākt savu izvirzīšanu uz Augstākās tiesas tiesneša amatu. Tālāk jau nekas nav jāsaka. Turpmākais izriet no iepriekš teiktā. Klasiska iejaukšanās tiesas darbā ir, ja kāds zvana tiesai un saka, kādam jābūt spiedumam. Man gribētos ticēt, ka ministrs pauda viedokli ne jau ar šādu iejaukšanās nodomu. Tagad ir svarīgi saprast, vai tiesneši, kuri tupinās skatīt šo lietu apgabaltiesā, būs ieklausījušies šajā politiķa viedoklī. Līdzīgi jāvēro notiekošais arī kasācijas iestādē. Ministram, paužot viedokli par nelasītu un spēkā nestājušos spriedumu, ne tikai tiek apšaubīta pirmās instances tiesneša objektivitāte, bet tiek uzburts melns mākonis pār tiesu varu ar vēstījumu - ja jūs netiesāsiet tā, kā vēlos, tad ziniet, es jūs kritizēšu! Kad tu, būdams amatpersona, kritizē tiesu varu, tev ir jādomā, vai tādā gadījumā tavs mērķis ir panākt taisnīgas tiesas spriešanu vai arī tomēr šo tiesu ietekmēt.
Tieslietu ministrs ir valdības loceklis, politiska amatpersona, viņš pārstāv arī tiesas. Tādēļ viņam jo īpaši jābūt uzmanīgam ar viedokli par konkrētiem tiesas spriedumiem vai nolēmumiem. Konkrētā lieta bija iztiesāta pēc būtības, spriedums bija nolasīts, taču tā pilns teksts nebija pieejams.
Pat ja pieņemam, ka, iztiesājot šo lietu, varēja būt bijis kāds dūmu mākonis, tad mūsu NATO dalībvalstī taču strādā spēcīgi operatīvie dienesti. Ar lielu pārliecību varu teikt, ka jābeidz runāt par korupciju tiesu sistēmā! Nenoliedzu, ka kaut kas kādreiz var gadīties, līdzīgi kā pārējās demokrātiskās valstīs, bet par 99% esmu drošs, ka korupcija Latvijas tiesās nav iespējama. Arī pirmās instances tiesnesis saņem pienācīgu algu. Lai tiesnesis kaut ko nelikumīgu darītu, tad viņam ir jābūt ne pie pilnas apskaidrības. Mēs Latvijā dzīvojam savai tautai. Amatpersonu pienākums ir tai kalpot. Ja vēlies taisīt naudu, lūdzu dodies uz biznesu. Gan deputāts, gan tiesnesis ir vēlētas amatpersonas. Tas nozīmē, ka tauta mums ir devusi savu uzticību. Taču, kā redzam, šo uzticību ar pāris izteikumiem var tik vienkārši sagraut.”
Tiesnesis atgādināja, ka viņam nācies tiesāt daudzas skandalozas krimināllietas ar sabiedrisku rezonansi, piemēram, tā dēvētās TEC-2, Rīgas autobusu parka amatpersonu, , Jūrmalas pilsētas prokurores Irinas Bogdanovas, sabiedrībā pazīstama advokāta un “Aerodium” krimināllietas.
“Iedomāsimies situāciju, ka, skatot šādas lietas, mani kāda amatpersona pēkšņi “izsmērē pa sienu”. Kāds ir rezultāts, un kurš ir no tā ieguvējs? Cilvēki nākuši uz tiesu, stundām gaidījuši pie tiesas sēžu zāles durvīm, liecinājuši. Vai manis nomelnošana vairos viņos uzticību tiesu varai? Raimondam Paulam ir dziesma ar Jāņa Anerauda vārdiem “Es šīs zemes dēls, es šīs zemes sargs”. Tieši tādām ir jābūt valsts amatpersonām.
Ņemot vērā to, ka tieslietu ministram ir tiesības rosināt pret tiesnešiem disciplinārlietas, uz jautājumu, kā tiesnesis justos, ja šī lieta apelācijas instancē nonāktu viņa rokās, A. Celms atbildēja: “Es sajustos ļoti, ļoti slikti, jo - tieši tā - es apzinātos, ka disciplinārlietas ierosināšana ir tieslietu ministra rokās. Neraugoties uz to, vai disciplinārlietu kolēģijas pārstāvji pievienosies tieslietu ministra viedoklim vai ne, disciplinārlieta kā tāda tiesnesim ir ļoti, ļoti pazemojoša. Es justos ļoti slikti! Es justos neaizsargāts! Salauzt jau var jebkuru, un disciplinārlieta būtu mēģinājums salauzt mani.”
Vaicāts, vai, jūtoties slikti, spētu lietu iztiesāt taisnīgi vai tomēr ministra spiediens atstātu pēdas uz nolēmumu, tiesnesis atbildēja: “Vienmēr vados pēc principa - dari tā, kā liek sirdsapziņa un likums. Saprotu, ar ko tas reizēm var beigties, bet, kā es saku saviem jaunajiem kolēģiem, tiesneša amats ir atbildības nasta. Ja saskaņā ar likumu tas ir pareizi un ja mana pārliecība saka, ka tas ir pareizi, tad tas arī ir pareizi. Jā, es baidīšos, bet manu lēmumu tas noteikti neietekmēs.”
