Bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš tieslietu ministra Jāņa Bordāna uzbrukumu Limbažu tiesas tiesnesim Kārlim Jansonam uzskata par nepieņemamu un nosodāmu rīcību, kas nepaliks nepamanīta, krimināllietai nonākot Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Lūgts paust savu viedokli par J. Bordāna mutisko uzbrukumu Limbažu tiesas tiesnesim, P. Gruziņš teica: “Pievienojos Tiesnešu biedrības paziņojumam. Bordāns izdarīja to pašu, ko deviņdesmito gadu beigās izdarīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, paužot viedokli par drošības līdzekli apsūdzētajam baņķierim Aleksandram Laventam. Šo ministra viedokli pieminēja arī Eiropas cilvēktiesību tiesā, iztiesājot Laventa lietu. Līdzīgi būs arī ar šo gadījumu. Tas, kas tika izdarīts ar šāda viedokļa paušanu, ir politisks spiediens uz tiesu. Bordāns būtu labāk paklusējis. Viņš runāja nevietā. Tādēļ jau ir daudzpakāpju sistēma un daudzpakāpju pārsūdzēšanas tiesības. Spriedumu var komentēt pēc tā spēkā stāšanās, nevis tagad. Ko šādā situācijā tagad darīt apelācijas tiesas tiesnesim? Ministrs jau ir pateicis, ka lieta pirmajā instancē iztiesāta nepareizi. Ministrs tā nedrīkstēja rīkoties nekādā gadījumā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs /Aigars/ Strupiša kungs jau pareizi saka, ka tagad par šo jautājumu ir jārunā Tieslietu padomē. Šāda ministra rīcība ir nosodāma. Ko tu, ministr, lec kājās, ja tas ir tikai pirmās instances spiedums? Noslēgusies pirmā instance, spriedums nav stājies spēkā, bet ministrs jau dod norādījumus, kā pareizi jātiesā! Tā nedrīkst rīkoties! Tas, ka tiesnesim pirms tam piemēroti disciplinārsodi, šajā gadījumā neko nenozīmē, jo viņš nav atcelts no amata. Tiesnesim gadās kļūdīties. Tas nav nekas ārkārtējs vai neparasts. Rūpīgi lasīju ministra izteikumus un brīžiem man radās iespaids, vai ministrs pats maz saprot, ko viņš runā. Brīžiem viņš nonāk pretrunā pats ar sevi. Viņam vajadzēja turēt muti ciet!”
Tā kā Tieslietu ministrija un tieslietu ministrs vistiešākā veidā var ietekmēt rajonu un apgabaltiesu tiesnešu likteņus, Neatkarīgā P. Gruziņam vaicāja, vai Limbažu tiesnesim adresētā J. Bordāna kritika nav mājiens arī pārējiem tiesnešiem, lai viņi, pirms spriest tiesu, pakonsultētos ar ministru kādu spiedumu rakstīt. P. Gruziņš atbildēja: “Gandrīz tā tas ir. Tas ir jautājums par to, vai tad parlaments nejūt, uz kurieni mēs ejam. Tas atgādina boļševiku laikus. Bordāns rīkojas kā boļševiks.”
Runājot par to, ko senators ieteiktu saviem bijušajiem kolēģiem tiesnešiem saistībā ar J. Bordāna izteikumiem, P. Gruziņš piebilda: “Es varu vienīgi ieteikt būt ar stingru mugurkaulu un nepakļauties notiekošajam. Tiesnesis ir tiesnesis. Viņš ir devis zvērestu. Protams, tiesnesim jāievēro arī likuma gars, ne tikai burts. Šī sapratne nāk ar pieredzi, ar laiku.
Arī jaunajiem tiesnešiem esmu teicis: var jau noteikt visādas vadlīnijas par tiesāšanu un soda piemērošanu, bet tad jau sanāk, ka tiesnešiem pašiem vairs nav jādomā. Tad jau tas, kurš tiesā, vairs nav cilvēks. Tad jau lietu var nodot robotam, kurš to arī iztiesās. Ir jāsajūt drēbe, un tas nāk tikai ar pieredzi.”
Jāatgādina, ka Latvijas Tiesnešu biedrība (LTB) saistībā ar J. Bordāna mutisko uzbrukumu K. Jansonam, cita starpā, paziņojusi: “Publiskajā telpā izskanējušie minējumi, tai skaitā valsts augstāko amatpersonu vērtējumi, LTB ieskatā ir priekšlaicīgi. LTB atgādina, ja personai ir informācija par kādām prettiesiskām darbībām lietas iznākuma ietekmēšanai, personas pienākums ir ziņot par to kompetentām institūcijām."
Savukārt Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs rosinājis J. Bordāna izteikumus apspriest Tieslietu padomes sēdē 29. janvārī.
