Bijušā Latvijas ārlietu un aizsardzības ministra, pašreizējā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieka Ģirta Valda Kristovska publiskie izteikumi, kā Krievija tiks piespiesta atkal savas kravas sūtīt uz Ventspils ostu, izsaukuši šim Latvijas politiķim adresētu ironijas un izsmiekla vētru Krievijas plašsaziņas līdzekļos.
““Atlīdīsiet rāpus uz ceļiem” - Latvija piedraud Krievijai”, “Latvijā izdomājuši, kā piespiest Krieviju atgriezt tranzītu”, “2021. gada “startaps” - Latvijā izdomājuši, kā sodīt Krieviju un atgūt tranzītu”, “Izpļāpājās: kā viens činavnieks devalvēja visu Latvijas pret Krieviju vērsto bravūru”, “Bijušā Latvijas ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska aicinājums ar spēku atgūt tranzītu spēlē Maskavas labā” - ar šādiem un līdzīgiem virsrakstiem Krievijas plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļoti pērnā gada nogalē paustie Ģ. V. Kristovska publiskie izteikumi par Ventspils brīvostas iespējām atgūt Krievijas kravas.
Lai gan Ģ. V. Kristovska izteikumus Latvijā pamanījuši tikai LETA un laikraksts “Diena”, Krievijā tos citē un komentē vismaz 15 mediji.
Uz žurnālistu jautājumu, ko darīt, ja Krievija mērķtiecīgi savas kravas novirza uz savām ostām un nesūta tās vairs uz Latvijas ostām, turklāt šāds lēmums pieņemts “pašās augšās”, proti, tas ir Krievijas prezidenta lēmums, Ģ. V. Kristovskis atbildējis: “Īsā atbilde: ja ekonomikā iejaucas politika, tad konkurēt ir grūti. Es domāju, ka šī Krievijas attieksme var mainīties, tikai pateicoties vienotai Eiropas Savienības pozīcijai, kura iestājas pret subsidēto un izkropļoto transporta tirgu, tādēļ, ka tā samazina transporta un loģistikas efektivitāti un vairo CO2 izmešu apjomu.”
Ģ. V. Kristovskis pieminējis Eiropas Savienības “zaļo darījumu”.
Lietas būtība - Eiropas Savienība plāno līdz 2050. gadam izskaust siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus atmosfērā, un turpmāk izmantot tikai un vienīgi atjaunojamās enerģijas resursus. Taču šajā kontekstā rodas divas problēmas - pirmkārt, ja pārējās valstis, kuras nav Eiropas Savienībā, šo iniciatīvu neatbalstīs, vēlamais rezultāts netiks sasniegts. Otrkārt, ar atjaunojamiem energoresursiem ražotā produkcija maksās daudz dārgāk nekā importētā analogā produkcija, kura būs ražota ar ierastajiem neatjaunojamiem enerģijas resursiem.
Tādēļ Eiropas Savienībā tiekot plānots uzspiest pārējām valstīm tā dēvēto zaļo darījumu. Proti, valstīm, kuras vēlēsies tirgoties ar ES, bet kuras nevēlēsies izskaust dabai kaitīgos izmešus, par tiesībām Eiropas Savienībā ievest savu produkciju būs jāmaksā ekoloģiskais nodoklis.
Bet Krievijas mediji uzsver, ka atbilstīgi Starptautiskās enerģētikas aģentūras un Starptautiskās dzelzceļu savienības vērtējumam Krievijas dzelzceļš ir energoefektīvākais un ekoloģiskākais dzelzceļš pasaulē, jo tā ~ 85% ir elektrificēti.
Tomēr Ģ. V. Kristovskis intervijā devis mājienus, ka Krievija mākslīgi pagarina tranzīta maršrutus, transportējot kravas, piemēram, caur Ustjlugas ostu, nevis, piemēram, caur Ventspili. Tādējādi Krievija pretojoties dabas saudzēšanai - garāks ceļš kravām, vairāk enerģijas jāizmanto tās pārvadāšanai, bet videi nedraudzīgs transports rada kaitīgos izmešus. Tātad - jāapliek Krievijas preces ar “zaļo nodokli”.
Kā norāda “yandex.ru”, Ģ. V. Kristovskis iedomājies, ka
bailēs no “zaļā nodokļa” “Putins atmetīs ar roku un pavēlēs atgriezt kravas transportēšanai caur Latvijas ostām”.
Šāds Ģ. V. Kristovska domu gājiens izpelnījies plašu ievērību ne tikai Krievijas ziņu lentēs, bet arī komentētāju slejās. Piemēram, publicists Armens Gasparjans sarunā ar “Baltnews” paziņojis: “Sliecos domāt, ka bijušais Latvijas Republikas ārlietu ministrs, atzīmējot Ziemassvētkus, ir pārcenties ar nekvalitatīvu alkohola izstrādājumu lietošanu. Ja viņš to visu būtu teicis skaidrā prātā, bez garšīgo dzērienu ietekmes uz viņa nenobriedušajām smadzenēm, tad tā jau būtu traģēdija.”
Komentārs turpinās vēl ironiskāk: “Tas ir gada “startaps”. Turklāt jau visa 2021. gada “startaps”. Es nezinu, ko vēl oriģinālāku iespējams piedāvāt. Uzskatu, ka šī ir pati sulīgākā ideja. Jūtos lepns par bijušā ārlietu ministra intelekta spēku. Vienkārši vareni! Skaudība un lepnums mani pārņem, ka reiz ar viņu mēs esam dzīvojuši vienā valstī. Un tomēr reizēm mani nomāc šaubas, vai viņu spēja dzemdēt vienkārša sieviete. Šķiet, viņš ieņemts no svētā gara, jo vienkāršs cilvēks neko tamlīdzīgu izdomāt nevar.”
Jāatgādina, ka plašākai sabiedrībai Ģ. V. Kristovskis pazīstams ne tikai kā bijušais ministrs un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks, bet arī kā daudzu grāmatu autors. Tā, piemēram, 2017. gadā dienasgaismu ieraudzīja viņa grāmata “Pieskāriens”. Tajā Ģ. V. Kristovskis aprakstījis savu sadarbību ar LPSR VDK Ventspils nodaļas 5. daļu.
Savukārt, izlasot viņa arī 2017. gadā klajā laisto grāmatu “Ielauzties NATO”, nepamet sajūta, ka Latvijai izdevies iestāties NATO, tikai pateicoties Ģ. V. Kristovska pūliņiem - nebūtu Ģ. V. Kristovska, mēs jo projām kūļātos gaidītāju rindās kandidātvalsts statusā.
Jāatgādina, ka arī intervijā Neatkarīgajai viņš savulaik uzsvēra savu epohālo lomu Latvijas likteņos. Piemēram, viņš Neatkarīgajai rakstiski skaidroja: “Otrā izglītība - esmu beidzis Aizsardzības resursu plānošanas institūtu Amerikā.
Tas bija par pamatu tam, ka mēs iestājāmies NATO.”
“Esmu bijis 2 gadus NATO individuālais pētnieks, esmu vairāku Latvijas likumu autors, Zemessardzes izveidotājs un Latvijas iestāšanās procesa NATO attīstības pasākumu reālais vadītājs piecu ar pusi gadu garumā.” “Iepriekš minētais ir tikai daļa, kas raksturo manu veikumu un gūto pieredzi, kuru ne tikai varu, bet kuru vajag nodot citiem un lietot,
jo īpaši šādā talanta un pieredzes ierobežotā valstī kā Latvija,”
Neatkarīgajai rakstiski uzvēra Ģ. V. Kristovskis.
