Aivars Lembergs kā privātpersona vērsies KNAB ar trauksmes cēlēja ziņojumu, lūdzot noskaidrot, vai patiesi Latvijā notikuši apjomīgi koruptīvi noziegumi, kā to savos dokumentos apgalvo ASV kompetentās varas iestādes.
Cīnoties par savu taisnību ASV Kolumbijas apgabaltiesā pret ASV Valsts kases departamenta Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ziņojumā paustajiem apgalvojumiem, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs organizējis koruptīvus noziegumus, A. Lembergs vērsies ar trauksmes cēlēja ziņojumu KNAB.
Par to viņš paziņoja žurnālistiem preses konferencē 9. decembrī, tas ir, dienā, kad bija pagājis tieši gads kopš paša A. Lemberga, divu nevalstisko organizāciju un Latvijas valstij piederošas ostas pārvaldes institūcijas - Ventspils brīvostas pārvaldes - iekļaušanas ASV sankciju sarakstā.
Gada termiņa apritēšana kopš vētrainajiem notikumiem 2019. gada nogalē (skaļākie no tiem ‒ valsts ostu pārvaldības modeļa maiņa, Ventspils ostas pārsaukšana par Ventas ostu, nežēlīgs trieciens tranzīta biznesam u.tml.) bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc A. Lembergs vērsies KNAB, jo veselu gadu skarbie apgalvojumi OFAC “Ziņojumā” par vienas fiziskas un triju juridisku personu iekļaušanu sankciju sarakstā ir palikuši pliku apgalvojumu līmenī. Ģenerālprokuratūra un KNAB ir informējuši, ka kaut kādas izmeklēšanas darbības tikšot veiktas, tomēr par to rezultātiem nav pilnīgi nekādu ziņu.
Trauksmes celšanas likums liedzot KNAB informēt ne tikai par A. Lemberga ziņojuma tālāko virzību, bet arī pat par pašu ziņojuma saņemšanas faktu, līdz ar to KNAB šajā sakarā nesniedz nekādus komentārus.
KNAB mājaslapā īpaši izcelts uzraksts “Trauksmes cēlēja ziņojums”. Ar kursoru nospiežot uz šī uzraksta, iespējams piekļūt ziņojuma veidlapai. KNAB sola trauksmes cēlēju ziņojumus izskatīt un triju dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums ‒ atzīt vai neatzīt šo par trauksmes cēlēja ziņojumu ‒, atbildēt iesniedzējam, kā arī nepieciešamības gadījumā ar viņu sazināties.
Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam, A. Lembergs lūdzis KNAB noskaidrot 43 dažādu apgalvojumu patiesumu, kuri ietverti OFAC “Ziņojumā”, kā arī vēlākos “Paskaidrojumos”, kurus OFAC sniedzis Kolumbijas apgabaltiesai, atbildot uz šīs tiesas prasību pamatot savu lēmumu par sankciju noteikšanu.
“Lūdzu noskaidrot, vai Lembergs ir, citēju: “...tiešā veidā iesaistīts korupcijā, tai skaitā valsts aktīvu piesavināšanā, privāto mantu ekspropriācijā personīgam labumam, korupcijā, kas saistīta ar valdības līgumiem vai dabas resursu ieguvi, vai kukuļošanā.” Lūdzu noskaidrojiet jēdzienu “valsts aktīvu”, “piesavināšanās”, “privāto mantu ekspropriācijā” un “personīgajam labumam” tvērumu Ziņojumā un Paskaidrojumos,” trauksmes cēlēja ziņojumā raksta A. Lembergs.
A. Lembergs lūdzis noskaidrot patiesību arī par citiem OFAC “Ziņojumā” un “Paskaidrojumos” minētajiem melīgajiem apgalvojumiem:
“Vēlāk, kad “airBaltic” saskārās ar finansiālām grūtībām, šajā afērā /no konteksta - “airBaltic” valsts kapitāla daļas privatizācijā/ iesaistījās arī Lembergs”;
“Šlesers un Lembergs vērpa intrigas destabilizēt valdību un diskreditēt premjeru, lai Dombrovskis un viņa partija (“Vienotība”) zaudētu 2010. gada vēlēšanās”;
“...politiķi, ar kuru palīdzību Lembergs kontrolē organizācijas, ir korumpēti”;
“...kurus indivīdus Lembergs sistemātiski izmanto sava ekonomiskā labuma gūšanai”;
“...ietekmi Lembergs ir izmantojis pār politiskajām partijām, lai veidotu sev tīkamu valdības sastāvu un ieceltu amatos valdības amatpersonas, kā arī, lai kavētu citu valdības amatpersonu vadošo amatu ieņemšanu”;
“...valdības amatpersonu vadošo amatu ieņemšana ir kavēta, Lembergam izmantojot savu ietekmi pār politiskajām partijām”;
“...politiķi ir apmeloti, Lembergam iesaistot un korumpējot tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas,” u.t.t.
Kā zināms, “airBaltic” valsts kapitāla daļa nav privatizēta; 2010. gadā A. Šlesera un A. Lemberga it kā “intrigotā” ”Vienotība” ar citiem nosaukumiem joprojām ir pie varas, cits “intrigu upuris” bijušais premjers V. Dombrovskis ieņem vienu no augstākajiem amatiem Eiropā, it kā korumpētie politiķi un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas cietumā nesēž, bet kas tie par “indivīdiem”, no kuriem A. Lembergs gūst “ekonomisko labumu”, vispār nav saprotams, nemaz nerunājot par to, kādu “ekspropriāciju” (mantas piespiedu atsavināšana valstij par labu) A. Lembergs varētu būt veicis.
A. Lembergs savā iesniegumā lūdzis KNAB “savas kompetences ietvaros izvērtēt /OFAC/ Ziņojumā un Paskaidrojumos, kā arī šajā trauksmes cēlēja ziņojumā izklāstītos faktus. Konstatējot prettiesisku rīcību, lūdzu veikt normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai prettiesiskā rīcība tiktu izmeklēta un vainīgās personas sodītas atbilstoši normatīvajiem aktiem.”
Kā savā 9. decembra preses konferencē norādīja A. Lembergs, OFAC “Ziņojumā” un “Paskaidrojumos” Kolumbijas apgabaltiesai minētie apgalvojumi ir mērogu ziņā neredzēts apmelošanas gadījums. “Ar mani izrīkojās tieši tāpat, kā Aleksandrs Lukašenko izrīkojas ar saviem opozicionāriem Baltkrievijā. Un to izdara nevis Kariņš vai Bordāns, bet gan ASV valdība. Šīs sankcijas ir pret opozicionāru Aivaru Lembergu. Tā ir politiska izrēķināšanās!”
A. Lembergs pauda sašutumu par minētajos oficiālajos dokumentos pausto melu apmēru: “Es esot korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas! Iedomājieties, Kariņa valdībai ir zināms, ka es esot korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, bet nav izvirzītās apsūdzības nedz man, nedz arī tai korumpētajai tiesībsargājošo iestāžu personai. Pie kam /es esot šo amatpersonu korumpējis/, lai gāztu valdību! Kā jūs varat gāzt, piemēram, Kariņa valdību? Tikai balsojot parlamentā, vai arī, ja viņš pats atkāpjas, jo viņam neiztur nervi no Bordāna “terora”. Protams, ja būs šāda iespēja balsot pret Kariņa valdību, mani partijas biedri parlamentā to izdarīs ‒ tikai ir jābūt balsojumam parlamentā!”
Viņš pauda nožēlu, ka ASV valdība iesaistās iekšpolitiskās cīņās Latvijā, vēršoties pret opozicionāru Aivaru Lembergu: “Jā, es esmu opozīcijā premjeram Krišjānim Kariņam, vicepremjeram Bordānam, ministriem Šuplinskai un Linkaitim. Es esmu opozīcijā visai valdībai un es esmu opozīcijā valdošajai koalīcijai, bet man ir tiesības būt opozīcijā, jo es realizēju tās cilvēktiesības, kuras man nodrošina Latvijas Republikas Satversme. Es nevienu pozīciju politikā neesmu nopircis un, ja man ir kāda ietekme Latvijas politikā, tad to man ir dāvājuši tikai un vienīgi Latvijas pilsoņi vēlēšanās Ventspilī un Latvijas parlamentā, tāpat kā to ir darījuši Amerikas Savienotajās Valstīs ASV pilsoņi, vēlot savu Kongresu; tāpat, kā to ir darījuši ASV pilsoņi, vēlot ASV prezidentu; tāpat, kā to ir darījuši citu demokrātisko valstu pilsoņi, vēlot savus politiķus. Un kas var atņemt šo statusu ‒ ASV valdība vai vēlētājs? Atceraties, ar kādu sparu tika iecelts speciālais prokurors, lai izmeklētu iespējamo Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās!? Bet vai šī /apmelošana ar mērķi pamatot sankciju noteikšanu/ nav iejaukšanās Latvijas vēlēšanu procesā un Latvijas politiskajā dzīvē? Vai tā ir likumīga? Vai tā atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas definētajām cilvēktiesībām, Eiropas Cilvēktiesību hartai, ASV konstitūcijai, Latvijas Satversmei?”
Neatkarīgā KNAB vaicāja, vai KNAB A. Lemberga ziņojumu ir atzinusi par trauksmes cēlēja ziņojumu; vai KNAB pārbaudīs trauksmes cēlēja ziņojumā minētos faktus; vai ASV kompetento iestāžu apgalvojumi par pastrādātajiem koruptīvajiem noziegumiem nav pietiekams pamats kriminālprocesa uzsākšanai un kad varētu būt zināms KNAB lēmums par turpmāko rīcību?
Uz iepriekš minētajiem jautājumiem no KNAB tika saņemta šāda atbilde: “Atbilstoši Trauksmes celšanas likumā noteiktajam regulējumam, informācija par iespējamiem trauksmes celšanas gadījumiem nav komentējama. Tādējādi ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, ne citas publiskas personas institūcijas nav tiesīgas sniegt jebkādu informāciju, kas saistīta ar iespējamiem trauksmes cēlēju ziņojumiem, tostarp atklāt, vai konkrētas personas ir vai nav vērsušās iestādē ar šādu ziņojumu.”
