No Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) un biedrības “Delna” parakstītā līguma izriet, ka šī ārvalstu finansētā biedrība kļuvusi par bargu uzraugu ministrijai ar tiesībām zibenīgi saņemt informāciju par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādēm. Turklāt līgumā nav precīzi atrunāti liegumi saņemt arī citu informāciju.
Līgumā teikts, ka “Delnas” darbība ministrijā saistīta ar “individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādi˝. Taču no līguma pārējiem punktiem izriet, ka atrunātā līguma priekšmeta aizsegā “Delna” Aizsardzības ministrijā var uzvesties visai brīvi - piedalīties sēdēs, iztaujāt amatpersonas, iegūt dokumentus, spiest amatpersonas uzklausīt tās rekomendācijas utt.. Līgumā nav precīzi atrunāta robeža, aiz kuras “Delnai” okšķerēt būtu liegts.
Dokumentā iestrādāta arī būtiska pretruna - no vienas puses, līguma mērķis ir informēt sabiedrību un kaut vai pastarpināti nodrošināt tās līdzdalību ministrijas lēmumu pieņemšanā; no otras puses, lasāms, ka saņemto informāciju “Delna” nemaz nedrīkst izpaust. Tādējādi rodas jautājums ‒ kā labā tad īsti “Delna” vāc informāciju no AM, kuras darbība vienkāršiem Latvijas iedzīvotājiem ir klāta ar biezu slepenības plīvuru? Ņemot vērā, ka “Delnu” finansē vairākas ārvalstu struktūras, un zinot to, ka ārvalstnieki velti naudu nešķiež, varbūt informācija no ministrijas tiek vākta ārvalstu uzdevumā?
Līguma priekšmets ir nodrošināt “labas pārvaldības principus un normatīvajos aktos noteikto, kā arī nodrošinātu sabiedrības līdzdalību un informēšanu” par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumiem. Dokuments paredz, ka “Delnas” pārstāvim “ir tiesības kā novērotājam piedalīties visās procesu stadijās, kas noteiktas iepirkumu veikšanas kārtības ārkārtas situācijā”, tostarp AM “valsts centralizēto rezervju iepirkumu darba grupas sanāksmēs”, “valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izveidotās iepirkumu komisijas sēdēs”, “piegādāto preču kravas pieņemšanā un novērtēšanā”.
Līgums pieprasa zibenīgu ziņu piegādi “Delnai”, par ko, piemēram, Latvijas preses pārstāvji, kuru profesionālais pienākums ir “informēt sabiedrību” daudz vairāk nekā kādai “Delnai”, varētu tikai sapņot: “Puses informāciju viena otrai pieprasa un izsniedz elektroniskā veidā bez droša elektroniskā paraksta, ja pieprasītā informācija ir pieejama elektroniskā veidā, pieprasījumu nosūtot uz Puses pārstāvja e-pastu. Informāciju izsniedz, tiklīdz tā ir kļuvusi pieejama Pusei, bet, ja pamatoti nav noteikts ilgāks informācijas izsniegšanas termiņš, nepārsniedzot trīs darba dienas.”
Dokumenta sadaļā, kur ir runa par pušu tiesībām un pienākumiem vienam pret otru, dominē “Delnas”, ne AM tiesības. Ministrijai pret šo ārvalstu finansēto biedrību ir pārsvarā pienākumi. No līguma izriet - būtiskākais, kas “Delnai” jāievēro, ir ugunsdrošības un darba drošības noteikumi, kā arī jāparakstās par slepenās informācijas neizpaušanu trešajām pusēm.
Ministrija “kā uz delnas”
Piemēram, AM nodrošina
“Delnai” “iespēju brīvi piekļūt jebkurai ministrijas un tās padotībā esošas iestādes rīcībā esošai informācijai,
kas saistīta ar Līguma 1. punktā (aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu iegāde) norādītajām procedūrām, tai skaitā grāmatvedības un finanšu dokumentiem, iepirkumu dokumentācijai un noslēgtajiem līgumiem, šo līgumu ietvaros veiktajiem maksājumiem, kā arī citiem ar iepirkumu saistītajiem dokumentiem, informācijai, telpām un citām materiālām vērtībām tiktāl, ciktāl šādas piekļuves ierobežojumus nenoteic normatīvie akti”; “iespēju piedalīties visās ar iepirkuma veikšanu saistītajās sanāksmēs novērotāja ar padomdevēja tiesībām statusā tiktāl, ciktāl šādas dalības ierobežojumus nenoteic normatīvie akti”; “biedrības pārstāvis tiek informēts par plānotajām ministrijas darba grupas sanāksmēm un iepirkumu komisijas sēdēm, nosūtot informāciju elektroniski uz biedrības pārstāvja e-pastu ne vēlāk kā līdz iepriekšējās dienas pirms sanāksmes vai sēdes plkst. 16.00”; ministrija “nodrošina, ka biedrības pārstāvis pēc attiecīga pieprasījuma un Pušu saskaņotā laikā var iepazīties ar Līguma 2.5.2. apakšpunktā minēto dokumentu oriģināliem un iegūt tās ministrijas vai tās padotības iestāžu bankas kontu izdrukas, kuras attiecināmas uz iepirkumu”;
ministrija “nodrošina biedrības pārstāvja tikšanās iespējas ar ministrijas un ar iepirkuma veikšanu saistītām amatpersonām,
nenosakot šīm personām nekādas sankcijas par sadarbošanos ar Biedrības pārstāvi”; ministrija “izvērtē biedrības pārstāvja sniegtās rekomendācijas un informē biedrību par to ieviešanu”; “pēc biedrības pārstāvja lūguma sniedz detalizētu skaidrojumu saistībā ar jebkuru iepirkumā veiktu darbību (bezdarbību), ņemot vērā lūguma formu un saturu”; ministrija “nodrošina, ka biedrības pārstāvis bez papildu vienošanās vai piekrišanas ir tiesīgs iepazīties ar iepirkumu tieši saistītu komercnoslēpumu saturošu informāciju, parakstoties par iegūtās informācijas neizpaušanu, izņemot tiesībaizsardzības iestādēm”.
Ministriju dedzināt gan nedrīkst
Līguma sadaļā par pienākumiem “Delna” apņemas “neizpaust trešajām personām komercnoslēpumu, kas iegūts Līguma izpildes gaitā, izņemot tiesībaizsardzības iestādēm”, “atsevišķi uzglabāt Līguma izpildes laikā iegūto dokumentāciju un saraksti, īpaši nodrošinot komercnoslēpumu saturošas informācijas un ierobežotas pieejamības informācijas atbilstošu glabāšanu, kā arī uzskaitīt iepazīšanos ar komercnoslēpumu saturošu informāciju”; “apņemas parakstīt visus apliecinājumus, kas Biedrības pārstāvim tiks izsniegti parakstīšanai, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktos informācijas aizsardzības procesus,” un “ievērot iekšējās kārtības, darba drošības un ugunsdrošības prasības ministrijas un tās padotībā esošu iestāžu apmeklējuma laikā, kā arī atbildēt par sekām, kas radušās šo noteikumu neievērošanas rezultātā”.
Ārvalstu finansētāji
“Delnas” mājaslapā pārskats par 2019. gadu nezināmu iemeslu dēļ (likumā teikts, ka biedrībām gada pārskati jāiesniedz līdz 31. martam) vēl nav ievietots. Pārskats par 2018. gadu liecina, ka ziedotāji ‒ ārvalstnieki “Delnai” ir gan juridiskas, gan fiziskas personas. No juridiskām personām dāsnākie ziedotāji 2018. gadā bijuši ārvalstīs reģistrētā un ar Džordža Sorosa vārdu saistītā organizācija “Transparency International” (75 465 eiro), kā arī Vācijas vēstniecība (15 437 eiro). Lielākie ziedotāji privātpersonas ar norādi “noteiktiem mērķiem” bijuši Sahle Sven Erik Gustaf (20 000 eiro), Simon Boddy (5000 eiro), Karlsons Justs Nikolajs (4000 eiro).
Kā jau Neatkarīgā vairākkārt rakstījusi, vēl pirms dažiem gadiem “Delna” bija organizācija, kuru īpaši dāsni finansēja Sorosa fonds un tā struktūras (dāsnāk no Sorosa finansēta tikai organizācija “Providus”, kurai tikuši pat miljoni).
Savukārt pašreizējās AM gandrīz neticamā labvēlība pret “Delnu” varētu būt skaidrojama ar to, ka pašlaik aizsardzības ministrs ir savulaik Sorosa fondā ilgi strādājušais Artis Pabriks.
