Neraugoties uz vecāku lūgumu uz gadu atlikt jautājuma izskatīšanu, Jūrmalas dome 22. februārī pieņēma lēmumu apvienot Pumpuru vidusskolu un Jaundubultu pamatskolu, izveidojot jaunu izglītības iestādi – Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu – jau ar 2024. gada 1. septembri. Pret šādu pašvaldības lēmumu iebilst bērnu vecāki, skolas vadība un pedagogi. Sākta parakstu vākšana pilsoniskās līdzdalības platformā "manabalss.lv", un Pumpuru vidusskolas Skolas padome sola turpināt cīņu par skolas saglabāšanu arī pēc domes lēmuma pieņemšanas.
Jūrmalas Pumpuru vidusskola ir Jūrmalas lielākā skola ar bagātu vēsturi un ar absolventiem, kuri devuši nozīmīgu pienesumu Latvijas tautai, ar tradīcijām, sasniegumiem un lielu potenciālu. Pumpuru vidusskolai ir labi kvalitatīvie rādītāji, rezultāti valsts eksāmenos un olimpiādēs, ilgstoša pieredze darbā izglītības izcilībai. Šogad skolai apritēs 90 gadu. Savulaik to absolvējis Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kā arī bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Taču ne tas un pat ne tas, ka skolā skolēnu pietiek - tajā mācās 923 bērni, to nepasargāja no reformatoru nolemtās reorganizācijas. Turklāt skolai trūkst telpu, un jau patlaban Pumpuru vidusskolas 1.-2. klases mācās Jaundubultu pamatskolā, kas ir tā dēvētā mazākumtautību skola.
Abas skolas atrodas nepilnu divu kilometru un 20 minūšu gājiena attālumā, un pēc reorganizācijas jaunizveidotā skola darbosies tajās pašās ēkās un tajā tiks īstenotas visas tās pašas izglītības programmas. Visiem pedagogiem un darbiniekiem tiks piedāvāta iespēja turpināt darbu jaunajā skolā. Uz papīra un Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītāja Edgara Bērziņa sagatavotajā prezentācijā viss izskatās skaisti. Bet izrādās, ka visa pamatā ir nauda.
"Plānots, ka no šā gada septembra stāsies spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā izglītības reforma. Tiks mainīta kārtība, kādā piešķirs valsts finansējumu izglītībai, par galveno kritēriju nosakot skolēnu skaitu skolās. Pēc ministrijas aprēķiniem, Jūrmalas valstspilsēta atbilst lielo pilsētu kategorijai, kas nozīmē, ka minimālais izglītojamo skaits, kas jāsasniedz katrā no vecumposmiem katrā izglītības iestādē (1.-3., 4.-6., 7.-9. un 10.-12. klase), ir 120 skolēni, tas nozīmē, ka pamatskolā jābūt vismaz 360 skolēniem. Skolas, kurās skolēnu skaits neatbildīs noteiktajiem kritērijiem, jau no nākamā mācību gada nevarēs saņemt visu nepieciešamo valsts finansējumu pedagogu algām, lai nodrošinātu skolu tālāku darbu. Pēc Jūrmalas Izglītības pārvaldes aprēķina: ja netiks īstenotas nekādas pārmaiņas, pašvaldībai būtu jāpiemaksā 625,8 tūkstoši eiro gadā Jaundubultu pamatskolas pedagogu atalgojumam, jo nepieciešamo 360 skolēnu vietā skolā ir 291 skolēns," rakstīts Jūrmalas pašvaldības skaidrojumā par skolu apvienošanu.
"Pašvaldības mērķis ir izveidot skolu ar augstiem izglītības kvalitātes rādītājiem, skolu, kurā ir nodrošināti labi izglītības ieguves apstākļi, atbalstoša vide gan pedagogiem, gan skolēniem, skolu, kura nodrošinās konkurētspējīgu izglītību no pamatskolas līdz pat vidusskolai, saglabājot apvienoto izglītības iestāžu labākās tradīcijas," uzsver Jūrmalas dome.
Pašvaldība uzskata, ka abas skolas no apvienošanas ilgtermiņā tikai iegūtu. Kā ieguvumi tiek minētas iespējas pilnvērtīgi izmantot infrastruktūru un kvalitatīvu materiāli tehnisko bāzi, apvienošana pavērtu iespējas abu skolu pedagogu izaugsmei, veidojot spēcīgu metodisko un valodas atbalstu, nodrošinātu savstarpējas mācīšanās un labās prakses pārnesi, stiprinātu iekļaujošās izglītības iespējas. Savukārt skolēniem tā būtu iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību, motivētus pedagogus, plašāku piedāvājumu vidusskolas izvēles programmām un interešu izglītībai.
Pumpuru vidusskolas un Jaundubultu pamatskolas reorganizācijas izvēlētais modelis faktiski paredz abu skolu likvidāciju un jaunas izglītības iestādes - Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas - izveidošanu, uzskata Pumpuru vidusskolas skolas padome.
"Jau sākot ar 2023./2024. mācību gadu, kā arī 2024. gada janvārī Jūrmalas Pumpuru vidusskolas vadības pārstāvjiem un direktorei bija vairākas sarunas ar Jūrmalas domes pārstāvjiem par skolu tīkla sakārtošanu, kā izskatāmo variantu minot Jūrmalas Jaundubultu pamatskolas pievienošanu Jūrmalas Pumpuru vidusskolai. Šādai iniciatīvai Jūrmalas Pumpuru vidusskolas skolas padome un vadība neiebilst.
Taču liels bija pārsteigums, kad šā gada 6. februārī Pumpuru vidusskola saņēma oficiālu lēmumprojektu no Jūrmalas domes (izskatīšanai un apstiprināšanai domes sēdē jau 22. februārī), kurā tika minēts par Jūrmalas Jaundubultu pamatskolas un Jūrmalas Pumpuru vidusskolas reorganizāciju, izveidojot jaunu izglītības iestādi - Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolu.
Pēc būtības tā ir divu skolu likvidēšana un vienas juridiski jaunas skolas izveidošana. Šāds reorganizācijas veids iepriekš vispār netika minēts no Jūrmalas domes puses.
Jūrmalas Pumpuru vidusskolas skolas padome ir kategoriski pret šādu reorganizācijas modeli, jo nav veikti un skolas padomei nav iesniegti detalizēti finansiālie aprēķini un izvērtēti šāda reorganizācijas modeļa riski. Nav veikta nekāda izglītības ekosistēmas un arī ekonomiskās pamatotības analīze un reorganizācijas veidu modelēšana. Nav notikusi risku izvērtēšana un sabiedriskās domas izzināšana," tā Pumpuru vidusskolas skolas padome raksta iniciatīvas pieteikumā "manabalss.lv".
Sarunā ar "Neatkarīgo" Pumpuru vidusskolas skolas padomes priekšsēdētāja vietniece Līva Zandersone pauda, ka 94% vecāku neapmierina Jūrmalas pašvaldības krasā nostājas maiņa. Kā liecina arī "Neatkarīgās" rīcībā esošajā Jūrmalas Izglītības pārvaldes prezentācijā ievietotā IZM atbildes vēstule uz Izglītības pārvaldes lūgto skaidrojumu, IZM ieskatā ir atbalstāma un rosināma iecere Jaundubultu pamatskolu reorganizēt, to pievienojot Jūrmalas Majoru vai Jūrmalas Pumpuru vidusskolai. Bet Jūrmalas Izglītības pārvalde ir tā, kas piedāvā no divām skolām veidot jaunu skolu.
Pumpuru vidusskolas vecāki, no divām skolām izveidojot jaunu izglītības iestādi, saskata vairākus riskus. "Esam skolas iekšienē veikuši pedagogu aptauju, un vismaz 15% skolotāju atbildēja, ka izvēlēsies neturpināt darba attiecības," stāstīja L. Zandersone.
Tiem skolotājiem, kuri darbu neturpinās, paredzēts izmaksāt kompensāciju četru mēnešu algas apmērā, pēc kuras saņemšanas viņi darba tiesiskās attiecības ar Jūrmalas izglītības pārvaldi varēs atsākt pēc viena gada. Tas faktiski nozīmē, ka šie pedagogi dosies strādāt uz citām pašvaldībām, jo jau patlaban viņu atalgojums nav konkurētspējīgs ar Rīgas un Pierīgas skolotāju atalgojumu, skaidroja skolas padomes pārstāve.
Viņa norādīja, ka pašvaldībai labāk vajadzētu domāt un risināt saimnieciskus jautājumus, jo skola ir ļoti noslogota (noslogojums ir 133%), tajā ir liels bērnu skaits, taču šāda sasteigta risinājuma dēļ var ciest izglītības kvalitāte.
Tāpat vecākus māc bažas, kā skolā integrēsies bērni, kuri pirms tam apguvuši mazākumtautību izglītības programmu, vai no tā necietīs jau esošie bērni. Arī tas neesot izvērtēts. Skolas skolotāji jau gadiem ir veidojuši savu metodiku, pieejas, kā strādāt klasē.
Pumpuru vidusskola ir akreditēta līdz 2028. gadam, bet, skolu juridiski likvidējot, akreditācija paliek derīga vienu gadu. Jaunajai skolai akreditācija būs jāiziet no jauna, kas ir garš un apgrūtinošs process, norāda vecāku pārstāve.
2024./2025. mācību gadā Jaundubultu pamatskolā 3., 6. un 9. klasēs paredzēts īstenot mazākumtautību programmu, bet tā tiks īstenota, ja klasē būs 15 un vairāk skolēnu. "Ja klases nespēs nokomplektēt, tad šos bērnus pludinās iekšā citās klasēs. Ja viņi nespēs saprast mācību vielu, būs vajadzīgi skolotāju palīgi," secina L. Zandersone. Tāpat viņa akcentē, ka Jaundubultu pamatskolas bērnu vecāki vēlas, lai viņu bērniem interešu izglītība - kino, kultūras u.c. pulciņi - būtu krievu valodā.
Skolas padomes priekšsēdētāja vietniece uzskata, ka šie jautājumi ir jārisina Jūrmalas pašvaldībai, kura tikai cerot, ka jaunajai skolai atnāks jauns direktors un visu izdarīs.
Pēc Jūrmalas domes "Neatkarīgajai" sniegtās informācijas, paredzēts rīkot atklātu konkursu, kurā aicināti piedalīties gan līdzšinējie skolu direktori, gan citi profesionāļi. Konkursa mērķis ir iegūt skolai profesionāli labāko vadītāju ar spēcīgu stratēģisko redzējumu ne tikai par apvienošanas procesu, bet arī tālāko Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas attīstību. Lai nodrošinātu vecāku interešu pārstāvniecību, konkursā kā novērotāji piedalītos abu skolu padomju vadītāji, kā arī konkursa komisijā tiktu iekļauts IZM pārstāvis.
Pēc Pumpuru vidusskolas vecāku rīcībā esošās informācijas, konkurss jaunizveidotās skolas direktora amatam noritēs no 1. maija līdz 30. jūnijam.
"Uzrakstīju atlūgumu. 2. aprīlis būs mana pēdējā darba diena," tā sarunu ar "Neatkarīgo" sāka Pumpuru vidusskolas direktore Ausma Bruņeniece.
"Principā esmu pret skolas likvidāciju, lai gan tā tiek pasniegta kā reorganizācija. Tā būs pavisam cita skola. Man tika pārmests, ka es kovida laikā esmu par daudz bērnus skolā pieņēmusi un neesmu skrējusi un meklējusi telpas. Vecāki cīnījās par mani, direktori. Bet tika pateikts, ja arī būs konkurss, viņa tāpat tur nebūs," stāstīja A. Bruņeniece.
Direktore pašvaldības lēmumu par jaunas skolas izveidi vērtē kā ļoti sasteigtu un stresainu. Pat piketu nevarot sarīkot, jo tam pietrūkst laika. Viņa ir nobažījusies par skolotājiem un par to, ka līdz 1. septembrim var neizdoties atrast skolai jaunu direktoru, jo šāda līmeņa cilvēki apkārt nemētājoties. Arī skolotāju varot nebūt.
Par sevi viņa neuztraucoties, esot jau pensijā un līdz septembrim mierīgi atpūtīšoties, bet, ja vēlas, var turpināt strādāt kā fizikas skolotāja vai darīt ko citu. Bijuši jau daži zvani un piedāvājumi. A. Bruņenieci priecē, ka diennakts laikā savākti teju 1000 parakstu par skolas saglabāšanu (raksta tapšanas brīdī pret Pumpuru vidusskolas likvidāciju bija parakstījušies 1630 cilvēki).
"Tas ir milzīgs izaicinājums arī otras skolas skolotājiem. Kam pensija, tas ies. Kas paliks, tiem nav valodas problēmu. Viņi ir satraukti, ka būs jauns direktors, vai viņus paņems. Būs atlases kritēriji. Skolotāji baidās par to, jo īpaši mazākumtautību. Kad lēmums būs pieņemts, es aicinu skolotājus neiet prom," saka A. Bruņeniece.
Viņa uzskata, ka domes deputāti lēmumus pieņem kā balsošanas mašīnas, nevienu nekas neinteresē. Ja būs domes lēmums, pēc tā arī rīkosies. "Domei vajadzīgi tikai tie, kas pūš viņu stabulē, skrien pa visiem kabinetiem un lūdzas. Man tas nav pieņemami. To es nekad neesmu darījusi.
Izglītība ir ļoti politizēta. Ja tu neesi kādā partijā, tu neesi nekas. Bet mēs redzam, ka nauda ir. Kāpēc tad pašvaldība apmaksā jūrmalniekiem vilcienu uz Rīgu? Brīvpusdienas visiem bērniem līdz 12. klasei, kas, protams, ir labi?" retoriski vaicāja A. Bruņeniece. Un piebilda, ka neredz pozitīvus piemērus līdz šim pašvaldības veiktajā skolu tīkla sakārtošanā Jūrmalā.
"Mēs nepadosimies! Pat pēc lēmuma pieņemšanas turpināsim izskatīt veidus, kā apturēt šo lēmumu. Arī IZM līdz 1. aprīlim jāsniedz savs atzinums. Skolas padome ir informējusi gan IZM, gan Vides un reģionālās attīstības ministriju, kuras solīja sniegt savus izvērtējumus. Turpināsim komunicēt ar abām ministrijām. Daži vecāki ministrijām ir rakstījuši individuāli," pavēstīja Pumpuru vidusskolas skolas padomes priekšsēdētāja vietniece Līva Zandersone. Pagaidām gan nekādas atbildes no ministrijām nav saņemtas.
L. Zandersone "Neatkarīgo" 21. februārī, dienu pirms paredzētās Jūrmalas domes sēdes, informēja, ka Pumpuru vidusskolā no Izglītības pārvaldes piegādātas veidlapas pirmklasnieku uzņemšanai jau ar jauno skolas nosaukumu. Šī veidlapa publicēta arī skolas mājaslapā. Tas apliecina, ka skolas liktenis izlemts jau iepriekš un domes sēde bija tikai butaforija.
