Centralizēto eksāmenu norisē gaidāmas dažas izmaiņas

© Dmitrijs Suļžics/F64

Centralizēto eksāmenu matemātikā un bioloģijā norises datumos gaidāmas dažas nelielas izmaiņas. Lai nokārtotu eksāmenu, gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventiem šajā mācību gadā būs jāiegūst vismaz 15%, informē Valsts izglītības satura centrs.

Devītajiem iesaka izpildīt starpdisciplināru darbu

Kā tiešsaistes informatīvajā seminārā pastāstīja Valsts izglītības satura centra (VISC) Pārbaudījumu daļas vadītājs Kaspars Špūle, jau otro mācību gadu Latvijā tiek īstenots jaunais kompetenču izglītības standarts un arī visi pārbaudes darbi tiks organizēti atbilstoši šim standartam.

Atšķirībā no iepriekšējiem mācību gadiem šajā mācību gadā nav paredzēti diagnosticējošie darbi 3. un 6. klašu skolēniem, kā tas bija iepriekš. Ar laiku gan plānots ieviest pārbaudes darbus tekstpratībā un rēķinpratībā, un dažas skolas šajā mācību gadā varēs saņemt izmēģinājuma darbus, sacīja K. Špūle.

Centralizētais eksāmens matemātikā vispārīgajā un optimālajā līmenī vidusskolēniem būs jākārto 2024. gada 10. jūnijā. Šajā datumā tiks kārtotas arī augstākā līmeņa eksāmena pirmās divas daļas, bet eksāmena trešo un ceturto daļu paredzēts kārtot nākamajā dienā, 11. jūnijā.

Savukārt bioloģijas eksāmena rakstu daļa vidusskolēniem paredzēta 13. jūnijā, bet praktiskā daļa - 14. jūnijā.

Skolēnu valsts pārbaudes darbu sesija sāksies 2024. gada 13. maijā ar vidusskolas augstākā līmeņa eksāmenu sociālajās zinībās, bet noslēgsies 19. jūnijā ar augstākā līmeņa eksāmenu programmēšanā.

Lai pabeigtu skolu, devīto klašu skolēniem būs jānokārto trīs centralizētie eksāmeni. Valsts pārbaudes darbi 9. klases skolēniem sāksies 22. maijā ar eksāmenu angļu, vācu vai franču valodā. Eksāmenu latviešu valodā paredzēts kārtot no 27. maija līdz 30. maijam, bet matemātikā - 4. jūnijā.

Lai nokārtotu eksāmenu, gan pamatskolas, gan vidusskolas absolventiem šajā mācību gadā būs jāiegūst vismaz 15% (pagājušajā mācību gadā tie bija 10%).

Devīto klašu skolēniem tiks piedāvāts arī starpdisciplinārais darbs, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs. Tas pēc skolu izvēles notiks no 22. līdz 26. aprīlim un nebūs obligāts. K. Špūle gan iesaka devīto klašu audzēkņiem šo darbu izpildīt, lai pārliecinātos, cik viņi ir gatavi turpināt mācības vidusskolā.

Lai tiktu pie augstākā līmeņa eksāmeniem, jāizpilda piekļuves nosacījumi

Vidusskolēniem būs jānokārto trīs eksāmeni vismaz optimālajā līmenī, kā arī divi eksāmeni padziļinātajos kursos. Lai varētu kārtot augstākā līmeņa eksāmenus, skolēniem jāizpilda piekļuves nosacījumi un skolai tie jānovērtē. Tiem jābūt novērtētiem vismaz ar četrām ballēm. Piekļuves nosacījumi ir mācību darbi, kurus skolēns jau ir veicis mācību procesā. Sīkāka informācija par eksāmenu piekļuves materiālu saturu un apjomu būs pieejama valsts pārbaudes darbu programmās VISC tīmekļa vietnēs mācību gada otrā semestra sākumā.

Trīs no vidusskolas eksāmeniem - kultūrā un mākslā, ģeogrāfijā un programmēšanā - notiks tiešsaistē Valsts pārbaudes informācijas sistēmā (VPS). Jau no vakardienas, 1. novembra, vidusskolēni pārbaudes darbiem var pieteikties VPS.

Savukārt devīto klašu skolēnu vecākiem, lai bērns varētu kārtot eksāmenus, būs jāiesniedz iesniegums izglītības iestādē, obligāti norādot, kurā no svešvalodām viņu bērns kārtos eksāmenu, un tad skola pati ievadīs datus sistēmā. Skolēni savas izvēles var mainīt, bet ne vēlāk kā astoņas nedēļas pirms eksāmena.

Ir divi eksāmeni, kurus var aizstāt ar starptautiski atzītu institūciju sertifikātiem. Pirmais ir svešvalodu eksāmens, kuru vidusskolā var aizstāt ar starptautisku sertifikātu. Proti, ja skolēns svešvalodu izvēlējies kārtot optimālajā līmenī, tad sertifikātā ir jābūt atzīmei, ka tas ir nokārtots vismaz B2 līmenī. Ja skolēns vēlas aizstāt augstākā līmeņa eksāmenu, tad tam jābūt nokārtotam vismaz C1 līmenī un piekļuves nosacījumos jābūt četrām ballēm.

Otrs eksāmens, kuru var aizstāt, ir matemātika augstākajā līmenī, kas sastāv no četrām daļām, kur 1. un 2. daļu (optimālā līmeņa kurss) drīkst aizstāt ar iepriekš nokārtotu optimālā līmeņa eksāmenu, par to veicot atzīmi VPS reizē ar piekļuves materiālu iesniegšanu.

"Diemžēl problēma ir tāda, ka ne visas Latvijas augstskolas pieņem starptautiski atzītu institūciju sertifikātus, tāpēc vēlams iepriekš noskaidrot, kādus dokumentus pieprasa iesniegt konkrētā augstskola," aicināja K. Špūle.

Arī šogad 11. klases skolēns drīkst kārtot eksāmenu optimālajā līmenī. Ja skolēns optimālā līmeņa eksāmenā neiegūst minimālo vērtējumu, viņš drīkst turpināt izglītību nākamajā klasē, un tas nav par iemeslu, lai atskaitītu no vidusskolas. Ja skolēns kādu eksāmenu kārto atkārtoti 12. klasē, tad sekmju izrakstā būs ierakstīti visu izsniegto sertifikātu numuri.

Šogad vidusskolēniem jānokārto arī monitoringa darbs kādā no STEM priekšmetiem - fizikā, ķīmijā, bioloģijā vai dabaszinībās. Tie ieviesti, lai izveidotu eksāmenu saturu vienā dabaszinātņu kursiem, ko pēc diviem gadiem vidusskolas absolventi kārtos jau kā obligātu vismaz optimālajā līmenī. Arī monitoringa darbā skolēnam šogad jāsaņem vismaz 15%, pretējā gadījumā tas jākārto papildtermiņā vai nākamajā gadā.

Vienlaikus plānots, ka monitoringa darbs šī gada 12. klases skolēniem nebūs obligāts. Monitoringa darbu drīkst nekārtot arī tie 11. klases skolēni, kuri apņēmušies nākamgad kārtot augstākā līmeņa eksāmenu fizikā, ķīmijā vai bioloģijā.

Lai arī iepriekš tika noteikts, ka monitoringa darbs skolēniem būs jākārto laikā no 2024. gada 16. līdz 30. aprīlim, ņemot vērā skolu lūgumus, VISC plāno noteikt, ka skolēni to fizikā, ķīmijā, bioloģijā kārtos 24. aprīlī. Ja tad skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties, viņam būs iespēja monitoringa darbu kārtot 8. maijā.

Mācību gads 9. klases izglītojamajiem beigsies 2024. gada 14. jūnijā, savukārt 12. klases izglītojamajiem - 21. jūnijā.

Sertifikātus pamatizglītībā plānots izsniegt 1. jūlijā, vidējā izglītībā - 11. jūlijā, bet tie, kuri eksāmenus kārtoja papildu termiņā, sertifikātus saņems 17. jūlijā.

No šā gada vairs nav spēkā ģimenes ārsta ieteikumi atbrīvošanai no eksāmena. No eksāmenu kārtošanas varēs atbrīvot tikai tos skolēnus, kuri līdz katra mācību gada 1. martam būs iesnieguši vecāku iesniegumu, tam pievienojot psihiatra, neirologa, hematoonkologa vai ārstu konsilija izsniegtu izziņu. Ja pēkšņi saslimst vēlāk vai eksāmenu laikā, atbrīvojumu raksta ārstējošais ārsts, un var tikt izskatīta iespēja eksāmenus kārtot papildu termiņā.

No vidusskolas eksāmeniem var atbrīvot arī sportistus, kuri piedalās starptautiskās sacensībās ārpus Latvijas pieaugušo izlasēs, olimpisko sporta veidu sacensībās vai treniņnometnēs.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.