Septembrī un augustā vairāki Latvijas skolu jaunieši guvuši nozīmīgus panākumus starptautiskos konkursos un olimpiādēs, tādējādi ne tikai nesot Latvijas vārdu pasaulē, bet arī izcīnot tiesības mūsu valstij rīkot Eiropas jauno zinātnieku konkursu 2025. gadā, "Neatkarīgo" informēja Valsts izglītības satura centrs (VISC).
Latvijai specbalva un iespēja rīkot Eiropas jauno zinātnieku konkursu 2025. gadā
Beļģijas galvaspilsētā Briselē notikušais Eiropas jauno zinātnieku konkurss (EUCYS) Latvijai atnesis priecīgu ziņu - Latvijas komandas pārstāvis Iļja Niks Stoligvo no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ar pētījumu "Halkopirītu režģa parametru empīriska prognozēšana no ietverto elementu ķīmiskajām īpašībām" ieguvis pētniecības centra ESRF (“European Synchrotron Radiation Facility”) speciālo balvu.
Latvijas komandu konkursā godam pārstāvēja arī Patriks Gustavs Rinkevičs no RTU Inženierzinātņu vidusskolas ar darbu "Ciklisku kustību atveidošana ar mehāniskajiem savienojumiem, izmantojot ģenētisko algoritmu".
EUCYS katru gadu notiek citā Eiropas valstī. Briselē rīkotais konkurss 2023. gadā iezīmē 34. EUCYS gadadienu. Nākamgad konkurss tiks organizēts Polijas pilsētā Katovicē, savukārt 2025. gadā konkursa rīkošanas tiesības ir uzticētas Latvijai.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko atklāja, ka pēdējo septiņu gadu laikā radītas jaunas iespējas Latvijas skolēnu līdzdalībai zinātniskās pētniecības darbībā un "EUCYS 2025" organizēšana Latvijā ir milzīgs panākums tam darbam, ko daudzu gadu garumā ir atbalstījuši skolotāji - zinātniskās pētniecības darbu (ZPD) vadītāji, ikgadēji pulcinot vairākus simtus skolēnu, kas paši izstrādājuši savus ZPD.
"Jaunu vērtību ir veidojusi Latvijas augstskolu līdzdalība, ar kuru palīdzību reģionu ZPD konferences kopš 2017. gada notikušas Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Daugavpils universitātē, Liepājas universitātē un Vidzemes augstskolā. Īpašs paldies sakāms Rīgas Tehniskajai universitātei, kas bijusi arī valsts konferenču atbalstītāja. Šī gada augustā pedagogu mācībās par ZPD tika diskutēts arī par to, kā ikdienā stiprināt skolēnu ZPD kustību, un šī nominācija ir milzīgs solis pretī jauniem apvāršņiem un iespējām šajā jomā," norādīja L. Voroņenko.
Eiropas jauno zinātnieku konkurss ir nozīmīgākais jauno zinātnieku konkurss Eiropas Savienībā, ko Eiropas Komisija izveidoja 1989. gadā, un katru gadu tas pulcē labākos jaunos zinātniekus vecumā no 14 līdz 20 gadiem. Kopumā šī gada jauno zinātnieku konkursā piedalījās 136 daudzsološi jaunie zinātnieki vecumā no 14 līdz 20 gadiem, pārstāvot 36 pasaules valstis.
Eiropas jauno zinātnieku konkursa EUCYS mērķis ir attīstīt sadarbību un pieredzes apmaiņu starp jaunajiem zinātniekiem. Konkurss ir ikgadēja Eiropas skolēnu labāko zinātnisko sasniegumu skate.
EUCYS sniedz dalībniekiem iespēju salīdzināt sevi ar labākajiem vienaudžiem Eiropas līmenī. Tāpat jaunajiem zinātniekiem ir iespēja satikt citus cilvēkus ar līdzīgām interesēm, kā arī iepazīties ar dažiem no Eiropas izcilākajiem zinātniekiem. Tādējādi tiek attīstīta jauniešu piesaiste karjerai zinātnē un tehnoloģijās.
Latvijas skolēnu dalību Eiropas jauno zinātnieku konkursā un olimpiādēs īsteno VISC Eiropas Sociālā fonda projekta "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai" gaitā.
Jau septīto reizi tika aizvadīta Eiropas jauniešu informātikas olimpiāde (EJOI 2023), kas šogad norisinājās no 8. līdz 14. septembrim Kutaisi Gruzijā. Olimpiādē Latviju pārstāvēja trīs skolēni: A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas 9. klases skolnieks Ilgvars Ročāns, Cēsu Valsts ģimnāzijas 9. klases skolnieks Andris Jānis Rozenbergs un Bauskas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Kitija Kampiņa. Ilgvara Ročāna gūtais rezultāts tika novērtēts ar atzinību.
Olimpiādē piedalās jaunieši, kas nav vecāki par 15 gadiem un kas augstā līmenī apgūst programmēšanas valodu C++. Olimpiādes saturs ir pierādījis, ka nepieciešams zināt un prast izmantot ļoti daudz sarežģītu algoritmu.
Šogad sacensībās piedalījās gandrīz simt dalībnieku no 24 valstīm. Olimpiādei bija divas sacensību dienas, kurām pa vidu bija ekskursiju diena, kuru dalībnieki pavadīja Gruzijas kalnos. Katrā sacensību dienā četru stundu laikā bija jācenšas atrisināt trīs sarežģītus uzdevumus. Vairāki uzdevumi bija saistīti ar grafiem - šobrīd ļoti populāru tēmu programmēšanas sacensībās.
Latvijas delegācijas veiksmīgākais jaunais programmētājs Ilgvars Ročāns vēlāk stāstīja: "Interesants un izaicinošs bija pirmās dienas uzdevums "Teleporti", jo nekad nebiju risinājis tam līdzīgu. Tas ļāva paskatīties uz programmēšanu no pavisam citas puses."
Programmēšanas olimpiādēs meiteņu īpatsvars ir zems - šogad šajā olimpiādē piedalījās divpadsmit meitenes. Viena no viņām bija Bauskas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Kitija Kampiņa, kas programmēšanu sāka apgūt tikai pirms nepilna gada.
"Ar mērķtiecīgu darbu Kitija dažu mēnešu laikā sasniedza tādu zināšanu līmeni, ka valsts olimpiādē bija viena no trīs labākajām savā vecuma grupā, nodrošinot iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā olimpiādē," lepojas Latvijas skolēnu komandas vadītājs un Pirmās programmēšanas skolas pasniedzējs Raivis Ieviņš.
No 28. augusta līdz 4. septembrim Segedā Ungārijā 351 skolēns no 87 valstīm sacentās ikgadējā Starptautiskajā informātikas olimpiādē. Latviju sacensībās pārstāvēja četri skolēni, no kuriem sudraba medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Matīss Kristiņš un Druvas vidusskolas 11. klases skolēns Ansis Gustavs Andersons, savukārt bronzas medaļu - RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolēns Adriāns Piliksers. Olimpiādē Latviju pārstāvēja arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Valters Kalniņš.
Olimpiāde tiek organizēta ar mērķi veicināt skolēnos interesi par IT jomu, kā arī attīstīt prasmes problēmu analīzē, algoritmu un datu struktūru izstrādē, programmēšanā un testēšanā. Olimpiādes galvenie mērķi ir atklāt, iedrošināt un izaicināt jauniešus, kuri ir talantīgi informātikas jomā, kā arī veicināt starptautisku sadarbību starp topošajiem jomas speciālistiem.
Skolēniem divās sacensību dienās piecas stundas bija jārisina programmēšanas uzdevumi, kas balstīti uz reālām dzīves problēmām. Lai atrisinātu uzdevumu, ir jāuzraksta programma, kas, ierobežotā laikā patērējot ierobežotus datora atmiņas resursus, aprēķina uzdevumā prasīto.
"Šī gada olimpiāde bija viena no izaicinošākajām pēdējo gadu laikā. Latvijas izlasei sacensība bija spraiga - pēc pirmās sacensību dienas Matīss Kristiņš konkurēja par zelta medaļām, ar mazliet mazāku rezultātu sekoja arī Ansis Gustavs Andersons, un par bronzas medaļu sacentās Adriāns Piliksers. Pēc sarežģītām sacensībām otrajā dienā Matīss Kristiņš un Ansis Gustavs Andersons izcīnīja sudraba medaļas un Adriāns Piliksers izcīnīja augsto bronzas medaļu. Spraigi cīnījās Valters Kalniņš, kuram šoreiz nācās piekāpties medaļu saņēmējiem," stāstīja Latvijas skolēnu komandas vadītājs Pēteris Pakalns.
Olimpiādē skolēni ne tikai risināja uzdevumus, bet arī piedalījās kultūru iepazīšanās pasākumos, kur valstu komandas dziedāja dziesmas no visas pasaules, dejoja ungāru dejas, iepazinās ar vienaudžiem. Skolēni devās ekskursijā uz Ungāru brīvdabas muzeju un piedalījās sportiskās aktivitātēs.
Jauno profesionāļu meistarības konkursa "EuroSkills 2023", kas norisinājās Gdaņskā Polijā no 5. līdz 9. septembrim, prasmju konkursā "Web tehnoloģijas" "SkillsLatvia" komandas dalībnieks, Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis Renārs Gausiņš izcīnīja medaļu par izcilību.
Renārs sacentās ar 18 citiem jaunajiem profesionāļiem, kopējā reitingā iegūstot 9. vietu un apsteidzot tādas valstis kā Somija, Austrija un Beļģija. Medaļas par izcilību saņem konkursanti, kuru iegūtais rezultāts pārsniedz 700 punktus. Renārs saņēma arī apbalvojumu par labāko sniegumu valsts komandā jeb "Best of Nation".
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore un Latvijas komandas oficiālā pārstāve Dita Traidās uzsvēra: "Mūsdienu darba tirgū zināšanas un prasmes digitālajā jomā kļūst arvien nozīmīgākās, savukārt šīs nozares speciālisti - pieprasītāki nekā jebkad iepriekš. Digitalizācija ir mūsu jaunā realitāte, un iegūtā izcilības medaļa apliecina to, ka Latvija ir spēcīga šajā nozarē un var nodrošināt augsti kvalificētus jaunos profesionāļus. Jāuzsver visu "SkillsLatvia" jauno profesionāļu augstā atdeve un ekspertu sniegums šajā konkursā, īpaši ņemot vērā šoreiz pieredzētos daudzos materiālā nodrošinājuma un organizatoriskos negludumus no konkursa rīkotāju puses."
"Visā Eiropā jauniešu vidū ir vērojams intereses kritums par profesiju apguvi. Ir jādomā, kā noturēt profesionālās izglītības prestižu un aroda un profesiju pasaules pievilcību, jo iegūtās amata prasmes un zināšanas veido sākumu stabilam pamatam dzīvē, ko gadu gaitā var papildināt un pilnveidot. "Skills" konkursi ir lieliska iespēja, kas jauniešiem var palīdzēt atrast sevi un iegūt impulsu profesijas apguvei, iedvesmojoties no savu vienaudžu motivācijas un panākumiem," piebilda D. Traidās.
Latviju "EuroSkills" konkursā šogad pārstāvēja deviņi konkursanti no sešām profesionālās izglītības iestādēm, piedaloties astoņos prasmju konkursos. Kopumā "EuroSkills" konkursā sacentās 576 jaunieši no 32 Eiropas valstīm, demonstrējot savas profesionālās spējas 42 prasmju konkursos, padarot šo konkursu par līdz šim visplašāk pārstāvēto prasmju konkursu ziņā.
"EuroSkills" sniedz iespēju prezentēt Latvijas valsts profesionālās izglītības kvalitāti, salīdzināt profesionālās kompetences, sekmēt konkurētspēju, kā arī vairot profesionālās izglītības popularitāti un pievilcību.
Jauno profesionāļu konkurss "EuroSkills" notiek katru otro gadu un mijas ar pasaules mēroga profesionālās meistarības konkursu "WorldSkills". Pašreiz "WorldSkills Europe" organizācijā ir 32 dalībvalsts no visas Eiropas. Katru dalībvalsti organizācijā pārstāv tikai viena valsts deleģēta institūcija, un Latvijā tā ir VIAA.
