Mobilie telefoni skolās – kāda ir pieredze Eiropā?

© Depositphotos.com

Ne tikai Latvijā skolas meklē veidus, kā iejaukties skolēnu paradumā – mobilo tālruņu lietošanā mācību stundās. “Pyhäselkä” skolā Joensū Somijā skolēni pirms mācību stundām savus tālruņus nodod glabāšanā. Piemēram, skolas vēstures skolotājs Mikko Kīski savāc skolēnu tālruņus un noliek tos uz sava galda. Ne visiem skolniekiem tas patīk, ziņo Somijas sabiedriskā televīzija YLE portālā “yle.fi”. Latvijā mobilo telefonu lietošana stundās salīdzinājumā ar citiem darāmajiem darbiem netiek uzskatīta par risināmo problēmu prioritāti.

"Atcerieties atstāt telefonus uz galda," nosmej skolotājs Mikko Kīski. Ar to Somijas skolā pietiek. Skolēni, kas ierodas uz vēstures stundu, noliek savus tālruņus uz skolotāja galda.

Klasē atgriezies miers

"Man tas nepatīk. Nevar meklēt tiešsaistē atbildes uz uzdevumiem," Somijas sabiedriskajam TV kanālam paziņoja skolēns Mikaels Keronens. Skolotājs ir uzjautrināts par atbildi, jo skolēniem priekšā ir klēpjdators, ko var izmantot, lai piekļūtu internetam tāpat kā tālruņos. M. Keronens žurnālistei teica, ka esot bez tālruņa viņš garlaicības brīžos draugiem met gumijas gabalus.

Skolotājs M. Kīski slavē pārmaiņas, skolēniem liedzot stundās lietot mobilos tālruņus. "Ir atgriezies miers. Agrāk valdīja spriedze - nemitīgi bija jāprasa, vai tu nevari nolikt telefonu," stāstīja M. Kīski.

Somijā tālruņu izmantošana stundās daudzās skolās tiek uzskatīta par problēmu, un tiek meklēti risinājumi. Piemēram, Arābu vispārizglītojošā skola Helsinkos ir izvēlējusies stingru politiku. Ja skolotājs stundas laikā redz mobilo tālruni, tas uzreiz tiks atzīmēts sistēmā “Vilma” (līdzīgā kā E- klase Latvijā), kas tiek izmantota saziņai starp skolu un mājām.

Arī citviet Eiropā cīnās ar šo problēmu. Piemēram, Itālijas valdība pagājušā gada decembrī pilnībā aizliedza mobilo telefonu lietošanu skolās.

Būtu nepieciešams ierakstīt likumā

Joensū pilsētas izglītības un jaunatnes direktors Ātu Mustonens ir pārsteigts par to, cik viegli “Pyhäselkä” vidusskolēni ir pieņēmuši jauno kārtību. "Mēs baidījāmies, ka telefonu savākšana izraisīs neapmierinātību, bet pirmās nedēļas ir pagājušas patiešām labi,” sacīja Ā. Mustonens. Viņš līdz augusta beigām strādāja par “Pyhäselkä” skolas direktoru un lēma par jauno darbības veidu.

Lai gan tālruņu "kolekcionēšana" “Pyhäselkä” skolā ir noritējusi gludi, Ātu Mustonens izteica cerību, ka tiks precizēti tiesību akti, lai "likums sniegtu skolām atbalstu, ja notiek cīņa ar skolēnu vai aizbildni par telefonu vākšanu".

Pašlaik saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Somijā var aizliegt tālruņa lietošanu nodarbības laikā, taču nedrīkst piespiedu kārtā tālruni atņemt. Valdības mērķis ir palielināt skolu pilnvaras ierobežot tālruņu lietošanu mācību dienas laikā, iespējams, arī starpbrīžu laikā.

Skolēni vairāk sarunājas savā starpā

“Pyhäselkä” skolā tālruņu "kolekcionēšana" ir devusi klasēm mieru, taču skolotāji pamanījuši arī citas izmaiņas. "Fiziskās audzināšanas skolotājs man teica, ka tagad skolēni savā starpā sarunājas," stāstīja Ātu Mustonens.

Ā. Mustonens piekrīt, ka skolēniem informācijas iegūšanai ir jāizmanto viņiem iegādātie datori: "Es domāju, ka ir svarīgi, lai skolēni, beidzot vispārizglītojošo skolu, mācētu rakstīt uz tastatūras un izmantot galvenās biroja programmas."

Vēstures skolotājs Mikko Kīski uzskata, ka arī skolotājiem ir labi atteikties no telefoniem. M. Kīski saka, ka telefonu "kolekcionēšana" ir ietekmējusi arī viņa mācīšanas veidu. "Esmu spējis vairāk iejusties tajā, kas tiek mācīts, un pat deklamēt dzejoļus, jo tagad ir vieglāk piesaistīt skolēnu uzmanību," sacīja skolotājs.

Latvijā tā nav ļoti liela problēma

"Neatkarīgā" vaicāja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājai Ingai Vanagai, vai mobilo tālruņu lietošana stundās ir problēma arī Latvijā. "Mūsu redzējumā tā nav ļoti liela problēma," atbildēja I. Vanaga.

LIZDA ik pa laikam saņemot pedagogu sūdzības, bet ne tik daudz, lai šo jautājumu vajadzētu aktualizēt, būtu jāizvērš īpaša sociālā kampaņa, jāveic kādas citas aktivitātes vai jāpieņem īpaši lēmumi. Ir ekspertu ieteikumi, bet tas nav noteikts nevienā tiesību aktā, nav vienotu principu, mobilo tālruņu lietošana ir skolas pārziņā. Šeit drīzāk esot jārunā par saziņas kultūru, bet nacionālā līmenī arodbiedrība šo jautājumu risināt negrasās.

"Mēs lūdzam, lai skola kā kolektīvs vienojas par savu nostāju, informē skolēnus, vecākus un dara," sacīja I. Vanaga. Ir skolas, kurām mobilo tālruņu lietošanas jautājumu izdodas atrisināt ļoti labi, un ir skolas, kur šo jautājumu risina visu laiku. Ir skolas, kurās telefonus savāc, ir, kur liek glabāt drošos, slēdzamos skapīšos. Neviens skolēns vai vecāks par to arodbiedrībai neesot sūdzējies.

Skolai ir tiesības lemt, kādu iekšējo vidi tā veidos, informēt, izskaidrot, ieviest, nodrošināt izpildi un kontrolēt tās gaitu, arodbiedrības viedokli skaidroja tās vadītāja. Ir skolotāji, kuri savos mācību priekšmetos ļauj izmantot telefonu kā mācību līdzekli, bet tam iepriekš ir jābūt atrunātam, uzskata arodbiedrība.

I. Vanaga ir pret to, ka mobilie telefoni Latvijas skolās tiktu aizliegti pavisam, jo daudzi bērni iesaistās interešu izglītībā, ir jārisina mājās nokļūšanas jautājums, un bērna zvans vecākiem var kalpot arī kā trauksmes signāls bīstamās situācijās. Viņa arī norādīja, ka diemžēl mūsu skolās izzūd saturīgas starpbrīžu pavadīšanas tradīcijas.

Arodbiedrības vadītāja pieļāva iespēju, ka mēs Latvijā, iespējams, vēl neesam nobrieduši, lai pieņemtu valstiskus lēmumus par mobilo tālruņu lietošanu skolās. Pašlaik arodbiedrības rūpju lokā ir citas problēmas - lai bērniem būtu pusdienas, mācību līdzekļi, skolās būtu atbalsta personāls un nebūtu vardarbības.

Izglītība

Par Latviešu valodas aģentūras likteni un iespējām atteikties no krievu valodas; par krāpšanos ar valodas sertifikātiem un pedagogu trūkumu skolās, kā arī par mācību iestāžu slēgšanu un “kompetenču izglītību” intervija ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).

Svarīgākais