Latvija var lepoties ar gudrām un talantīgām zinātniecēm

LAUREĀTES. “L`Oréal Baltic” apbalvojumu programmā “Sievietēm zinātnē” balva tiek piešķirta septiņām zinātniecēm. Pērn to saņēma trīs zinātnieces no Latvijas © Publicitātes foto

Globālās pandēmijas kontekstā zinātnieku darbā visā pasaulē ir radušies ne tikai jauni izaicinājumi, bet arī jaunas iespējas. Šobrīd ikviens paļaujas uz zinātnes sasniegumiem, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk mēs uzvarētu šajā cīņā ar vīrusu. Tieši tādēļ šobrīd vēl vairāk ir nepieciešams atbalsts zinātnei, tostarp arī zinātniecēm, kas rada neatsveramu pievienoto vērtību mūsu sabiedrībai. Šādu atbalstu sniedz “L`Oréal Baltic” arī krīzes laikā turpinot prestižo “L`Oréal Baltic” apbalvojumu programmu “Sievietēm zinātnē”.

Septiņas izcilas Baltijas valstu zinātnieces katra saņems 6000 eiro balvu “L`Oréal Baltic” apbalvojumu programmā “Sievietēm zinātnē”. Papildus šai balvai viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai, starptautiski atzītajai “L'Oréal-UNESCO Sievietēm zinātnē” starptautisko uzlecošo talantu programmai.

Kopš 2005. gada, kad “L'Oréal Baltic” programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmušas 48 zinātnieces no Latvijas.

Šī programma jau piekto gadu tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā, kur par darbu zinātnes jomā ir apbalvotas sešas zinātnieces no Lietuvas un sešas no Igaunijas.

“Ar gandarījumu varam atzīmēt, ka šogad uz “L'Oréal Baltic” balvu varēs pieteikties arī jaunās zinātnieces no matemātikas, datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju jomām, kas būtiski paplašina balvas pretendentu loku. Šīs izmaiņas ataino to nozīmību, kāda ir digitalizācijai katras valsts un visas cilvēces veiktspējas izaugsmei. Šogad tiek palielināts arī konkursantu vecuma limits, lai programmā varētu piedalīties arī tās jaunās zinātnieces, kuru zinātnisko karjerā ir bijuši pārtraukumi sakarā ar ģimenes pieaugumu,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, “L'Oréal Baltic Sievietēm zinātnē” programmas žūrijas priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Arī pērn septiņas zinātnieces no Baltijas katra saņēma 6000 eiro balvu, tostarp trīs zinātnieces no Latvijas - Dr. chem. Iveta Pugajeva par pētījumu ķīmijas jomā, Mg. sc. ing. Aiga Ivdre par darbu materiālzinātņu jomā un Mg. sc. chem. Ivita Bite par pētījumu materiālfizikas jomā. Savukārt 2019. gadā šo balvu saņēma Mg. sc. ing. Jana Vecstaudža par pētījumu materiālu zinātnes jomā, Mg. sc. ing. Laura Dembovska par darbu inženierzinātnēs un Dr. pharm. Marina Makrecka-Kūka par pētījumu farmācijas jomā.

“Programma “Sievietēm zinātnē” ir ne tikai atbalsts zinātniski pētnieciskā darba veikšanai, bet arī nenovērtējams laiks personīgai izaugsmei un attīstībai. Motivators - izprast savas stiprās un vājās puses tālākai sevis pilnveidošanai, lai sasniegtu jaunus, vēl lielākus mērķus,” norāda 2020. gada “Sievietēm zinātnē” balvas saņēmēja, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR vadošā zinātniece un Ķīmijas laboratorijas Hromatogrāfijas grupas vadītāja Iveta Pugajeva.

Pieteikties “Sievietēm zinātnē” programmai var līdz 21. martam, aizpildot pieteikuma anketu projekta “Sievietēm zinātnē” (For Women In Science) mājaslapā www.forwomeninscience.com.

Pēc zinātniskās žūrijas rūpīgas visu pieteikumu izvērtēšanas par pētījumu veikšanu dzīvības, fizikas un vides zinātņu, materiālzinātņu, matemātikas, datorzinātnes, informācijas zinātnēs, kā arī inženierzinātņu jomās Latvijā tiks piešķirta viena balva zinātniecei ar doktora grādu līdz 40 gadiem un divas balvas saņems doktorantes doktora darba izstrādei līdz 40 gadu vecumam.

Sievietēm zinātnē apbalvojumu programmu pirms 17 gadiem Latvijā aizsāka programmas patronese Dr. Vaira Vīķe-Freiberga, “L`Oréal Baltic”, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Zinātņu akadēmija. Šodien “L`Oréal Baltic” apbalvojumu programma “Sievietēm zinātnē” kopā ar trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā veicina Baltijas zinātnieču profesionālo attīstību, palīdzot sasniegt jaunus mērķus un vairot pienesumu gan zinātnei, gan sabiedrībai.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais