Latviju kā studiju galamērķi galvenokārt izvēlās studenti no Indijas, Vācijas, Uzbekistānas un Kazahstānas. Lai gan mērķis visiem šiem studentiem ir viens – iegūt labu izglītību Latvijā –, motīvi ir atšķirīgi. Studenti no Eiropas valstīm studēt uz Latviju dodas, ja kādu iemeslu dēļ viņiem nav izdevies iegūt vēlamo izglītību pašu zemē, savukārt studenti no Indijas Latviju izvēlas mērķtiecīgi kā vietu, kur iegūt Eiropas diplomu, liecina Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadošās pētnieces Dr. Elīnas Apsītes-Beriņas pētījums.
Līdz pandēmijas sākumam Latvijā ar katru gadu pieauga ārvalstu studentu skaits. Lielākoties tie ir studenti no trim pasaules reģioniem - Eiropas, bijušās Padomju Savienības republikām, kā arī no Dienvidaustrumāzijas valstīm. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits ir pieaudzis par 82 procentiem, pērn gada sākumā sasniedzot jau 10 tūkstošus, kas bija par 20% vairāk nekā 2019. gadā un uz pusi vairāk nekā 2014. gadā. Kopumā 2020. gada sākumā ārvalstu studentu bija 12% no visa studējošo skaita. Covid-19 pandēmija, protams, ieviesusi savas korekcijas, ir samazinājies uz Latviju atbraukušo studētgribētāju skaits no ārvalstīm. E. Apsīte-Beriņa veica pētījumu par pirmspandēmijas laiku.
Lai gan Latviju par studiju galamērķi ar katru gadu izvēlas arvien vairāk studentu no citām valstīm - tā viņiem lielākoties nav bijusi pirmā izvēle, bet gan “otrā iespēja”.
“Citu Eiropas valstu vidū Latvija nav populārs studiju galamērķis, tomēr ir daļa studentu no Eiropas Savienības valstīm, kuri dodas studēt tieši Latvijā. Viens no iemesliem, kāpēc ārvalstu studenti izvēlējušies studēt Latvijā, ir tas, ka savā izcelsmes zemē viņiem nav izdevies realizēt iecerētās studijas. Savukārt citiem ir svarīgi studēt Latvijā, lai iegūtu Eiropas diplomu,” skaidro E. Apsīte-Beriņa.
Ārvalstu studentu aptaujas analīzes rezultāti parāda, ka Latvijai kā studiju galamērķa izvēlei studentiem no Eiropas valstīm bieži ir bijusi zema prioritāte. Taču vienlaikus viņi augstu novērtē piedāvāto studiju kvalitāti, kā arī iespēju studēt angļu valodā un dzīvot galvaspilsētā.
Vērtējot kopējo ārvalstu studentu skaitu, E. Apsīte-Beriņa secinājusi, ka visvairāk studijas Latvijā izvēlas tieši Indijas un Vācijas studenti. Studentiem no Krievijas, Uzbekistānas un Kazahstānas Latvija šķiet vidēji pievilcīga. Viņi līdzīgi kā studenti no Eiropas valstīm augstu vērtē kopējo studiju kvalitāti, iespēju studēt angļu valodā. Turklāt viņiem ir iespēja ikdienā sarunāties krievu valodā. Tāpat atzinīgi tiek vērtētas kopējās studiju un dzīvošanas izmaksas Latvijā. Savukārt studenti no Indijas un Šrilankas uz Latviju dodas mērķtiecīgi. Bez jau minētajiem iemesliem studenti no Āzijas valstīm augstu vērtē pieredzi, ko dod iespēja iepazīt citas valsts kultūru.
Salīdzinoši augstu tika novērtēta Rīga kā galamērķis un arī studijas Baltijas reģionā. Studenti no Vācijas šos faktorus novērtēja zemāk. Studenti no Vācijas uz Latviju lielākoties dodas, lai studētu medicīnu, un kā vienu no svarīgākajiem faktoriem par labu izvēlei šo jomu studēt atzīstamā kvalitātē tieši Latvijā atzīmēja iespēju studēt angļu valodā.
Pētījuma gaitā tika skaidrotas arī jomas, kas, dzīvojot Latvijā, ārvalstu studentiem rada lielākās bažas. Ārvalstu studenti raizējas par sociālās aizsardzības un veselības aprūpes pieejamību studiju laikā.
Tāpat ārvalstu studenti atzīst, ka bažas raisa latviešu valodas nepārzināšana vēlamajā līmenī. “Tas bieži ir saistīts nevis ar sadzīves jautājumiem ikdienā, bet gan ar iespējām iesaistīties darba tirgū. Nereti latviešu valodas nepārzināšanas dēļ ārvalstu students kā iespējamais darbinieks tiek noraidīts,” stāstīja E. Apsīte-Beriņa.
Latvijai būtu svarīgi, lai daļa ārvalstu studentu nākotni saistītu ar Latviju un iesaistītos vietējā darba tirgū. Pētījums liecina, ka no visiem ārvalstu studentiem pēc studiju beigšanas aptuveni puse respondentu vēlas atgriezties savā izcelsmes zemē, savukārt 25% labprāt pārceltos uz kādu citu valsti, lai turpinātu studijas vai uzsāktu darba gaitas. Latvijā labprāt paliktu 11% aptaujāto ārvalstu studentu, tomēr neviens aptaujātais students no Vācijas nenorādīja vēlmi pēc studiju beigšanas palikt Latvijā.
“Piektdaļa respondentu norādīja, ka šobrīd viņiem nav konkrētu nākotnes plānu, kas nozīmē, ka šie studenti potenciāli varētu arī palikt Latvijā un iesaistīties darba tirgū. Eiropas valstu studentu vidū aptuveni 70% studentu vēlas atgriezties dzimtenē. Savukārt no aptaujātajiem indiešu studentiem trešdaļa pēc studiju beigšanas vēlas atgriezties Indijā, ceturtdaļa pārcelties uz kādu citu valsti, lai turpinātu mācības vai uzsāktu karjeru,” atklāj E. Apsīte-Beriņa. Kā parāda pētījuma rezultāti, salīdzinoši lielai daļai aptaujāto jauniešu nav konkrētu nākotnes plānu, un tas nozīmē, ka šie studenti potenciāli varētu palikt Latvijā un iesaistīties darba tirgū, ja vien būtu saprotami iesaistes mehānismi.
