Kāpēc jauniešiem jāizvēlas dienēt Speciālo uzdevumu bataljonā?

© Valsts policija

Satraucošais notikums ar laimīgām beigām raisa interesi par vietu, kur gatavo drošsirdīgus, prasmīgus kareivjus. 13. aprīlī vēlā vakara stundā no Vanšu tilta jaunietis ielēca Daugavā. Viņu izglāba Speciālo uzdevumu bataljona (SUB) kareivis. Par to, kas ir SUB, “Neatkarīgajai” stāsta Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieks Arturs Smilga, kuram ir pakļauts minētais bataljons.

Ar ko speciālo uzdevumu bataljons (SUB) atšķiras no pārējām policijas vienībām?

Pirmām kārtām ar savu augsto fizisko sagatavotību, ar prasmi rīkoties ar šaujamieročiem - ar triecienšautenēm, snaiperšautenēm, ložmetējiem.

Daudz jums šādu prasmīgu speciālistu?

Vienmēr jau gribas, lai būtu vairāk, bet esošo skaitu atklāt nevaru.

Jūs aicināt jauniešus, lai viņi nāk dienēt SUB?

Protams! Mums ir popularizēšanas pasākumi, atvērto durvju dienas. Bet ir spēcīgi kritēriji, kas jāiztur, un ne jau katrs to var. Pirmām kārtām ir jābūt divu gadu dienestam tiesībsargājošās iestādēs. Nav tā, ka es gribu un tagad būšu. Veicam kandidātu pārbaudi: kāda ir viņa vēsture, vai viņš atbilst prasībām, notiek psiholoģiskā testēšana. Ir nepieciešams medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums par kandidāta veselības stāvokli un psiholoģisko īpašību atbilstību šim dienestam. Tad ir kandidātu pārbaude fiziskās atbilstības prasībām.

Ja kandidāts iztur visus šos punktus, tad ir trīs mēnešus ilgs pamatapmācību kurss, pēc kura pabeigšanas tiek pieņemts galīgais lēmums - vai kandidāts atbilst bataljona prasībām.

Tad kādam ir jābūt vīrietim, lai varētu iekļūt jūsu bataljonā?

Spēcīgam un veselam. Un ar vēlmi nepadoties.

Ja, nedod dievs, sāktos Krievijas iebrukums Latvijā, jūsu bataljons būtu pirmajās rindās?

Ar karošanu pie mums nodarbojas armija. Policija veic savas funkcijas. Nav gluži tā, ka mēs iesim ar granātmetējiem un mīnmetējiem. Bet atsevišķās kara operācijās mēs varētu piedalīties.

Vai jūs varētu pastāstīt par dažām spilgtākajām operācijām, kas jau ir veiktas?

Ja jūs palūkosieties ziņās, ko Valsts policija publicē tīmeklī - par kaut kādām aizturēšanām, tad var teikt, ka SUB ir piedalījies ja ne visās, tad lielākajā daļā no tām. Vai tiešā veidā, vai kā atbalsta sniedzēji. Nedēļā notiek vairākas operācijas, un SUB piedalās lielākajā daļā no tām.

Viens no SUB galvenajiem uzdevumiem ir bruņotu personu aizturēšana. Ja eksistē risks, ka šīs personas varētu sarīkot bruņotu pretošanos, viens no primārajiem SUB darbības laukiem ir šo personu aizturēšana. Tāpēc lielākās operācijas ir bijušas kopā ar SUB.

Vairākas reizes nedēļā - tas taču ir ļoti bieži.

Vairākas reizes nedēļā notiek izsaukumi uz aizturēšanām, pamatojoties uz to, ka persona ir bruņota. Tāda nu ir tā policijas garoziņa, kas jāgrauž. Un ne jau par visiem notikumiem tiek publiski stāstīts. Pat tad, kad kāds cilvēks ir uzbrucis otram ar nazi, tas arī ir bruņots uzbrukums. Lai uzbrucēju notvertu, tiek piesaistīti kolēģi no bataljona.

Pastāstiet, lūdzu, par to bataljona kareivi, kurš izglāba puisi, kurš nesen no tilta ielēca Daugavā.

Ko nu mēs varējām pastāstīt, esam jau izstāstījuši. Bet varoņus godināt nekad nav par maz. 13. aprīļa vakarā, ap pusvienpadsmitiem, kopīgajā radiokanālā tika paziņots, ka Daugavā ir iekritusi persona un ir nepieciešama palīdzība. Šo informāciju uztvēra arī speciālo uzdevumu bataljona ekipāža, kas dažu minūšu laikā ieradās notikuma vietā. Ar prožektoriem tika izgaismota vieta, kur šis jauneklis bija ielēcis, šī persona atradās aptuveni 100 metrus no krasta. Viena no prasībām, kas attiecas uz bataljona darbiniekiem, kā jau teicu, ir - nepadoties situācijās pat tad, kad tās šķiet bezcerīgas.

Varu cildināt mūsu kolēģus - kaut arī viņiem nekāda peldriņķa nebija - viņi atrada izeju šajā situācijā: ieraudzīja, ka uz blakus esošā atpūtas kuģīša atrodas peldriņķi, un satvēra tos. Ūdenī ielēkušais jauneklis bija pārāk tālu, tāpēc peldriņķus līdz viņam nevarēja aizmest. Viens no mūsu subistiem pieņēma lēmumu lēkt Daugavā, tumsā, aukstumā, spēcīgā straumē, lai steigtos palīgā slīcējam. Pēc kādas 10 minūšu ilgas ķepurošanās, kad straume slīkstošo jau bija aiznesusi vēl kādus 150 metrus tālāk uz jūras pusi, mūsu kolēģis spēja izvilkt jaunieti krastā.

Apbalvosiet savu varonīgo SUB kareivi?

Jā, mēs virzām mūsu kaujinieku uz apbalvošanu. Skatīsimies, vai ministrijā tieši tāpat uzskata. Domāju, neviens neapstrīd, ka šī bija ļoti pašaizliedzīga rīcība.

Slīcējs pateicās, ka viņam dzīvību izglāba?

Pēc manā rīcībā esošās informācijas - jā.

Kā vērtējat mūsdienu jauniešu fizisko sagatavotību, lai varētu startēt bataljonā?

Diemžēl jaunieši kopumā tagad ir kļuvuši vājāki. Bet mēs uzņemam jauniešus ar domu, ka fizisko kondīciju var uztrenēt, jau esot dienestā. Varbūt tāpēc šodienas prasības nav tik stingras, kādas tās bija kādreiz.

Kā ar patriotisko audzināšanu?

Patriotisms ir viena no prasībām, lai varētu strādāt dienestā. Tas ir neapstrīdami. Ar patriotismu mums policijā problēmu nav.