Ogrē top Neatkarības laukums. Tā ir teritorija Brīvības ielas daļā, un šāds nosaukums tai piešķirts ar 2021. gada 20. maija Ogres novada pašvaldības domes lēmumu, atbalstot biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” ierosinājumu par valstiski nozīmīgu datumu un jēdzienu iemūžināšanu. Tā ir vieta, kur 1988. gada 18. novembrī notika viena no pirmajām tautas sanākšanām, mītiņā pulcējot simtiem cilvēku, kad Ogres Tautas nama tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Taču šodien atrodas indivīdi, kuri vēlas bremzēt raiti ritošos laukuma tapšanas darbus.
Laukumā būs vairāki pieminekļi, skaitā - 23, viens no tiem būs veltīts latviešu leģionāram Vilim Janumam. Šajā 6. februārī Ogres novada pašvaldībā norisinājās Aizsardzības ministrijas, Kara muzeja un Valsts drošības dienesta pārstāvju tikšanās par pieminekļa virsniekam Vilim Janumam ieceres saskaņošanu topošajā Neatkarības laukumā. Strīdus izraisīja leģionāru vairodziņš - latviešu karavīru simbols, ko plānots izvietot uz Januma pieminekļa pamatnes. Vairodziņā ir Latvijas karogs un uzraksts “Latvija”. Par situāciju “Neatkarīgā” intervē Ogres vēstures un mākslas muzeja vadītāja vietnieku zinātniskajā darbā Ritvaru Jansonu.
Kādas pretenzijas un kam ir pret Viļa Januma pieminekli un latviešu leģionāru vairodziņu, uz kura ir Latvijas karogs un uzraksts “Latvija”?
Tas nav tikai Viļa Januma piemineklis, Neatkarības laukumā būs izvietota tēlu galerija ar vairāk nekā 20 visā Latvijā nozīmīgām personām gan sabiedriskajās, gan kultūras, gan militārajās norisēs. Piemēram, Konstantīns Čakste un Gunārs Astra. Ir nozīmīgu notikumu un personu uzskaitījums, ir arī Ogres novadnieki, kuri veduši Latviju uz neatkarību. Ir, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, latviešu leģiona ģenerālinspektors - viņš nāk no Ogres novada, ir brāļi Blaui - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, viņi nāk no Ogres novada Taurkalnes pagasta.
Vilis Janums* ir viens no tēliem, kurš bijis leģendāra militārpersona. Viņš izglāba no drošas nāves vairāk nekā 800 latviešu leģionāru, aizvedot viņus uz ASV militāro zonu, turklāt neiesaistoties militārā konfliktā ar amerikāņiem. Toties pa ceļam Januma karavīri apšāva dažus vāciešus.
Mēs no Ogres novada prasīsim likumdevējam - Saeimai - atbildi par it kā strīdīgo vairodziņu, ko leģionāri izmantoja kā savu - latvisko - atpazīšanas zīmi. Jautāsim, vai šis vairodziņš ar Latvijas karogu un uzrakstu “Latvija” ir vērtējams kā nacistisks simbols. Tad, kad pieņēma okupekļu gāšanas likumu, likumdevēja griba bija attīrīt Latviju no komunistu un nacistu pieminekļiem. Reāli eksistējoši nacistu pieminekļi bija tieši divi. Krāslavas pusē kāds vācietis bija savam tēvam uzlicis pieminekli, viņš tiešām bija nacistu armijas komandieris, šo pieminekli noņēma. Un vēl kaut kādā mežā bija piemineklis vācu karaspēka vienībai. Bet būtībā šis likums bija paredzēts, lai novāktu to “miroņa pirkstu” Pārdaugavā, plus vēl lai katrā novadā novāktu okupekļus.
Toreiz likumdevējs neiedziļinājās detaļās par pieminekļu pazīmēm. Speciāli izveidotā komisijā darbojās cilvēki gan no Kultūras mantojuma pārvaldes, gan no Kultūras ministrijas, gan no Okupācijas muzeja, bija arī mākslinieki, un visi vērtēja katru pieminekli individuāli. Tika izveidoti Ministru kabineta noteikumi. Bet neviens neiedziļinājās, cik lielam jābūt sirpim un āmuram, lai to pieminekli gāztu. Tiklīdz uz pieminekļa bija kaut kādas komunistu regālijas, bija skaidrs: šis piemineklis jāgāž.
Nenoliedzami, latviešu leģionāri nēsāja SS formu, un to viņiem uzspieda nēsāt. Taču 1943. gadā latviešu leģionāriem aizliedza izmantot SS zīmotnes, ņemot vērā to, ka viņi vācu okupācijas armijā tika iesaukti prettiesiski. 15. divīzijas leģionāri kā atšķirības zīmi izmantoja saulīti. To arī atzīsim par nacistu simbolu?
Neviens no vācu regulējošajiem dokumentiem nerunā ne par saulīti, ne par vairodziņiem ar Latvijas karogu. Latviešu leģionāri vēlējās izcelt sevi kā latviešus, kā atšķirīgus no vāciešiem, no SS karavīriem. Esesietis varēja būt tikai ārietis, vācieši latviešus uzskatīja par zemāku šķiru. Katrs latviešu pulks veidoja savus vairodziņus, tie nekur nebija reglamentēti.
Jūs uzdosiet Saeimas deputātiem jautājumu par latviskajiem vairodziņiem, gan jau viņi mēģinās izlocīties.
Visticamāk. Ja Saeimas deputāti pateiks, ka vairodziņš ar Latvijas karogu ir nacistisks simbols, ko tad darīt ar pieminekļiem Bauskā, Zaķumuižā un Džūkstē? Tos jaucam nost, jo tajos ir leģionāru vairodziņš ar Latvijas karogu?
Ja runājam par Janumu, mēs gatavojamies likt vairodziņu un saulīti uz viņa postamenta, ka arī “Daugavas vanagu” (DV) zīmi, jo Janums bija viens no DV dibinātājiem. Tie vairāk nekā 800 izglābtie leģionāri, kurus Janums aizveda pie amerikāņiem, bija DV dibinātāji. Tas bija trimdas kodols Vācijā, un Janums bija liela autoritāte dibinātāju vidū.
Bet kurš tad uzsāka šo bezjēdzīgo diskusiju par to, ka vairodziņš ar Latvijas karogu un uzrakstu “Latvija” ir nacistisks?
Viss sākās VARAM konsultatīvajā padomē, kur uzmilza pretenzijas par to, kā ir attēlots Janums, proti, tika atrastas pazīmes, ka viņš ir nacistu formastērpā. Piekrītu, ka latviešu militārpersonas skulptūrās nedrīkst attēlot nacistu formastērpos. Konsultatīvajā padomē bija diskusija par to, kāpēc izvēlēti tieši tādi notikumi, kurs iesaistīts Janums. Pēc tam diskusija aizvirzījās uz vairodziņu ar Latvijas karogu. Protams, 20. un 30. gados uz Latvijas armijas formastērpiem šāda vairodziņa nebija, līdz ar to mēs pārcēlām vairodziņu un saulīti uz postamentu. Ogres novada domei bija iniciatīva sasaukt pie viena galda tos, kuri runāja par vairodziņu, bet mēs nekur tālāk netikām, tāpēc vērsīsimies Saeimā.
Ja pareizi saprotu… Lai uzceltu kādu pieminekli, ir izveidots MK regulējums, ko realizē VARAM. Tātad konsultatīvā padome izlemj: šim piemineklim būt, bet tam - nebūt? Tāpēc Ogres novadā 6. februārī tikās Aizsardzības ministrijas, Kara muzeja un Valsts drošības dienesta pārstāvji?
Tad, kad šādu konsultatīvo padomi izveidoja, es nedomāju, ka tas būtu kaut kas ārkārtējs, ņemot vērā to, ka pierobežā viena otra pašvaldība var nezin kādu pieminekli uzcelt… Bet mūsu gadījumā jāseko likumam, un tajā nekur nav teikts, ka latviešu vairodziņš būtu nacistu simbols. Un salīdzinājums ar Georga lenti šajā gadījumā nedarbojas.
VDD salīdzināja latviešu vairodziņu ar Georga lenteni?
Tāda lieta bija… Georga lente ir vēsturiska relikvija pati par sevi, bet ja to izmanto kā impērisku simbolu propagandas nolūkos, tad tas ir simbols, kas Latvijā aizliegts. Divos likumos ir ierakstīts par publisko pasākumu norisi, un tajos ir pateikts, ka Georga lente ir aizliegts simbols.
Šajos likumos gan nekas nav teikts par latviešu vairodziņu, kas nekad nav izmantots nevienā propagandas pasākumā, kas būtu vērsts pret Latvijas valsti. Arī 16. martā vairodziņš stāv pie Brīvības pieminekļa, kur cilvēki kritušo leģionāru piemiņai noliek ziedus. Neviens tur nesauc “Heil Hitler” un negodina nacistu okupācijas režīmu.
Jāsāk domāt: ar ko gan nodarbojas Valsts drošības dienests?
Man ir bažas par vienu citu lietu. Saeima parasti sniedz atzinumus par likumdošanu, deputāti var sagatavot formālu atbildi, ka viņi nedefinē likumdevēja gribu, tāpēc - vērsieties tiesā! Bet tiesa notiks gadiem… Taču mēs tagad gaidām skaidru atbildi no likumdevēja.
* Vilis Janums ieguva militāro izglītību, piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās. Pēc Latviešu leģiona izveidošanas pulkvedis kļuva par 15. divīzijas 33. pulka komandieri, karoja pret sarkanarmiju Volhovas purvos un smagajās atkāpšanās kaujās Latvijas teritorijā 1944. gada vasarā un rudenī. Pēc tam 15. divīzijas sastāvā Janums tika evakuēts uz Pomerāniju, kur turpināja cīņas pret sarkanarmiju. Kaut arī Janums atradās vācu armijas virspavēlniecības pakļautībā, viņš bija nozīmīgākās latviešu pretošanās organizācijas - Latvijas Centrālās padomes - militārais padomnieks. Protams, tas bija slepens “pasākums”.
1945. gada aprīlī Janums saņēma pavēli aizsargāt Berlīni, taču pretēji šai pavēlei viņš savu pulku veda uz rietumiem, kur 27. aprīlī padevās gūstā amerikāņu armijai. Šo Januma patvaļību vēlāk novērtēja kā varonību un latviešu dzīvā spēka izglābšanu. Ar šo nepakļaušanos no drošas nāves vai arī no nokļūšanas krievu gūstā tika izglābti 824 karavīri. Izvest savu pulku no gandrīz aplenktās Berlīnes apkārtnes - tas bija sarežģīts uzdevums, jo nācās izvairīties gan no uzbrūkošās sarkanarmijas, gan iesaistīties apšaudēs ar vācu žandarmiem, kuriem bija uzdevums Janumu arestēt par pavēles nepildīšanu.
