Par Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, par politiķu kažoku mešanu uz otru pusi un kolaborāciju, par valdības dinamiskajiem muldētājiem un pieminekļu zāģēšanu, par Saeimas opozīcijas ambīciju trūkumu un daudz ko citu – intervija ar Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (NA). Viņš sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: “Manī bija sakrājies tas viss, par ko runājām.”
Kā vērtējat Donalda Trampa ievēlēšanu par ASV prezidentu?
Tā tam bija jānotiek. Un pie tā ir vainīgi paši liberāļi, respektīvi, Demokrātu partija. Ja tu iešūpo svārstu līdz vienam galam, tas agrāk vai vēlāk aizšūposies arī līdz otram galam. Ja viena sabiedrības daļa cenšas savas tiesības īstenot uz citas sabiedrības daļas rēķina, iznākums ir loģisks.
Kas, jūsuprāt, mainīsies Latvijas iekšpolitikā pēc Trampa uzvaras?
Mūsu iekšpolitikā, patiesību sakot, nekas nemainīsies. Cilvēki taču nemainās, ar gadiem tikai paliek sliktāki. Mūsu politiķi mēģinās izlikties un pielāgoties. Viņiem nav mugurkaula, lai kaut kādā veidā saturētu savu nostāju un viedokli. Viņi mainīsies līdz ar ASV vadības uzskatiem, bet viņu patiesie nodomi paliks arvien melīgāki.
Pie mums, Latvijā, nav notikusi politiķu lustrācija. Mēs neesam paši sev pateikuši, ko nozīmē kolaborācija. Vairāki no tiem, kuri atrodas čekas maisos un kuri ir sadarbojušies ar VDK, ir saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeņus. Jocīgi izskatās, kad viens komunists apsveic otru komunistu, kurš saņēmis kādu valsts apbalvojumu. Mēs ilgi esam dzīvojuši neskaidrā gaisotnē un tagad esam tur, kur esam.
Bet esam mēs savādā laikā: politiķi vienkārši izliekas. Drīz vien politiķi medijiem stāstīs, ka viņi jau sen tā domāja, kā tagad runā. Notiks kažoku mešana uz otru pusi, visi paliks savos amatos, nekas nemainīsies. Vienīgi - politiskās konjunktūras dēļ mainīsies viedoklis. No sākuma viņiem būs grūti, neērti, viņi kautrēsies un sarks.
Nedomāju gan, ka viņi sarks. Neviens no viņiem nesarkst, kaut arī melo daudzi.
Gan jau viņi pielāgosies jaunajai lomai. Viss notiek ar laiku.
Tad jau sanāk, ka līdz ar Trampa ievēlēšanu “progresīvistu” ideoloģija ir zaudējusi savu spēku?
Patiesībā “progresīvistu” ideoloģija nemaz nevar vinnēt. Viņi ir kā izlutināti bērni, kuri nezina, kas ir darbs. Viņi ir mums visiem zināmā Šarikova mazbērni.
Vai jums ir cerības, ka Tramps varētu pievērsties Ukrainas jautājumam nopietnāk?
Ir zināmas bažas. Bet ir cerība, ka Tramps atrisinās Ukrainas jautājumu cieņpilni. Ukrainā karš ilgst jau trešo gadu, mums būtu jāmācās no tā, kas tur notiek, bet mūsu valdība savas valsts aizsardzībai nav izdarījusi neko. Dzird tikai muldēšanu, un šī muldēšana ir esošās valdības vizītkarte. Gaidījām dinamisku darbu, bet esam ieguvuši dinamiskus muldētājus. Jo viņi nezina, kas ir darbs. Tāpēc arī nav nekādu rezultātu.
To visu pozitīvi atspoguļo sabiedriskie mediji. Karš beigsies, un tad visi meli, kas līdz šim tikuši raidīti, taps atklāti. Mēs, protams, gaidīsim atvainošanos no sabiedriskajiem medijiem. Bet pagaidām tur tiek tiražēta propaganda, tāpēc sabiedriskie mediji ir līdzatbildīgi par to, kas patlaban notiek Latvijā. Līdz šim domāju, ka žurnālistiem ir jāparāda patiesība. Mēs savulaik gājām uz barikādēm un bijām gatavi mirt par Latviju, aiz mums bija Latvijas Televīzija, bija Latvijas Radio, kas raidīja patiesību. Bet kas notiek tagad?
Latvija ir pēdējās vietās gandrīz visos rādītājos, un pie tā ir vainojama “Jaunā vienotība”. Šī partija ielika amatos “progresīvos” - aizsardzības, kultūras un satiksmes ministrus. Pati sevi, protams, arī neaizmirsa. Atcerieties, kā sabiedriskā televīzija ņēmās ap Ogres muzeju, kad mēs to reorganizējām. Tagad “progresīvie” met visus no amatiem, piemēram, Juri Dambi, kurš bija izcils Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs. Nekāda sabiedriskā TV netaisa par to sižetus. “Tīrīšana” tiek veikta attiecībā uz tiem, kuri domā nacionāli. Tas notiek ļoti brutāli, bet par to sabiedriskais medijs klusē, jo izpilda varas norādījumus.
Bet ja nu atkal mainīsies konjunktūra? Ko tad mēs darīsim ar sazāģētajiem pieminekļiem? Līmēsim kopā?
Šajos gados esam daudz ko nojaukuši. Ķeramies pie mūsu rakstniekiem un dzejniekiem, vētījam viņu pienesumu. Labi, kaut ko nojaucam. Bet ko liekam vietā? Tas ir ļoti izdevīgi tādiem kā “progresīvie”, tādiem jaunkomunistiem, kuri tukšumu aizpilda ar savu verbālo diareju. Mums ir savas vērtības, savi cilvēki, kuri dzīvību atdevuši Latvijai. Par šīm vērtībām mūsu valdība diemžēl nedomā. Jāatzīst, ka neatceros sliktāku valdību.
Kādi laiki mūs tagad gaida?
Tādi, kuros beidzot jāpasaka: mēs neesam gatavi aizstāvēt Latviju. Gadījums ar dronu tam ir par piemēru. Kā iespējams nosaukt dronu, kurā ir 50 kilogrami trotila, par tādu, kam “nav ļaunu nodomu”? Ai, mēs kļūdījāmies! Tas ir kā - kļūdījāmies? Drons izlidoja cauri Baltkrievijai, tikai mēs neko nepamanījām.
Mūsu valdošie ir tikai muldējuši un aizņēmuši savas amata vietas. Bet mums jāsāk veidot mūsu bruņotos spēkus, jo pagaidām mēs nekam neesam gatavi. Kad tas tiks pateikts skaļi un atzīts, sāksies izmaiņas. Nedaloties partijās un sīkos grupējumos, ir jāsāk strādāt valsts labā. Un jāanalizē, kas ir kolaborācija. Tās dēļ Ukrainā iet bojā cilvēki: ir tādi kolaboranti, kuri krieviem sūta koordinātas, uz kurieni jāšauj raķetes. Tos kolaborantus, kuri iefiltrējušies valdībā un sīki indē mūsu ikdienu, mēs īsti nejūtam un neredzam. Bet vajadzētu!
Mums pašiem jāsaprot, kas mums jādara. Kamēr mēs to nespējam, tikmēr turpināsim dzīvot melos.
Bet kurš šos melus varētu apstādināt?
Nav tādu līderu. Mūsu augstās amatpersonas nodarbojas ar paštīksmināšanos. Viss mainīsies, kad kāds uzņemsies līdera lomu un godīgi to visu pateiks. Bet pat opozīcija neizskatās tāda, kam būtu ambīcijas to paveikt un vadīt valsti. Iestājas varas vakuums. Visiem ir ērti: gan tiem, kuri ir pie varas, gan tiem, kuri nav.
Opozīcijā atrodas arī jūsu pārstāvētā Nacionālā apvienība.
Tieši par to arī runāju. Ir ambīciju trūkums! Tas parādījās jau tad, kad Robertam Zīlem piedāvāja kļūt par premjeru, bet viņš atteicās. Taču izaugsme notiek tikai tad, kad cilvēks izkāpj no savas komforta zonas. Un tad notiek arī valsts izaugsme. Bet pagaidām to komforta zonu mēs uzturam ar izdevīgajiem meliem un dinamisku, tukšvārdīgu muldēšanu. Nekad neesmu to varējis izturēt, jo mani interesē reāls darbs.
Reāls darbs būs arī Neatkarības laukums, ko gatavojaties atklāt nākamā gada 4. maijā?
Jā. 4. maijā Ogrē tiks atklāts Neatkarības laukums: tur ieraudzīsim bronzā atlietas 22 figūras, kas simbolizē Latvijas valstij svarīgus cilvēkus. Tur būs kurelieši, tur būs Gunārs Astra, Jānis Čakste un daudzi citi. Projekts būs kā Latvijas notikumu kvintesence.
