Par olimpisko spēļu “dzimumorgānu skandālu” un tehnokrātu vēlmi pārveidot pasauli, par ģimenes dekonstrukciju un sievietēm armijā, par zootehnisku pieeju bērnu radīšanai un par daudz ko citu – saruna ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti.
Vai skatījies olimpiskās spēles?
Daudz mazāk nekā iepriekšējo reizi.
Bet kaut ko noteikti pamanīji. Piemēram, tā dēvētā sieviešu boksa sacensības, kur vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir sieviete, sadauzīja reālas sievietes un “izcīnīja” olimpisko zeltu. Manuprāt, tā bija ņirgāšanās.
Tieši tā tas arī bija domāts: lai ņirgātos. Olimpiskās komitejas prezidents Bahs kādā preses konferencē taču deklarēja: ja zinātne būtu izstrādājusi testu, kā atšķirt vīriešus no sievietēm, tad mēs jau sen to būtu izmantojuši. Ar tādu stulbumu tiek tracināti cilvēki.
Mūsu parlaments ir ratificējis Stambulas konvenciju acīmredzot tieši tādēļ, lai boksā vīrieši varētu piekaut sievietes. Kaut kur bija publikācija, ka neesot pierādīts - tas uzvarētājs ir sieviete vai vīrietis. Bet jāatceras, ka XY hromosomas var būt tikai vīrietim. Kļūda var būt tajā, ja konstatē, ka dzimumorgāni ir neattīstīti vai attīstīti citādi, ja vizuāli ir grūti saprast - tas orgāns ir klitors vai penis.
Kā mēdz teikt “progresīvie”: par bioloģiju mēs nerunāsim, jo dzimums ir sociāls konstrukts. Nu, ieskaidro sunim, ka viņš ir kucīte.
Sunim diez vai kāds kaut ko ieskaidros. Bet bērniem, pusaudžiem - tiem gan var mēģināt. Un tas arī tiek darīts.
Pusaudzība - tas ir tik trausls vecums. Pusaudzis iziet sarežģītu meklējumu ceļu, un, ja viņam apkārt nav stipra ģimene, tāds kārtīgs rāmis, tad viss var beigties bēdīgi. Zinu kādu ģimeni, kurā bija sarežģīta situācija ar mazbērnu, bet ģimene mobilizējās un visu atrisināja, jo stingri stāvēja uz konservatīviem pamatiem. Bērns beigu beigās uztvēra šo attieksmi kā interesi pret sevi, kā mīlestību. Taču varēja būt citādi, un bērnu varēja arī pazaudēt… Tāds acīmredzot bija mērķis.
Bet kāda, tavuprāt, ir šī mērķa būtība? Padarīt cilvēkus par zombijiem, kropļiem, idiotiem?
Es to saprotu tā. Pasaules bagātāko cilvēku domāšana ir tehnokrātiska. Viņi uzskata: ja viņi ir ģēniji attiecībās ar naudu, tad viņi saprot arī visu pārējo. Viņi ir ieņēmuši galvā domu, ka cilvēku uz Zemes ir par daudz, tāpēc viņu skaits ir jāsamazina.
Sievietēm ir jāiestāsta, ka viņām labāk būt par vīriešiem: jo mazāk tu dzemdēsi, jo pasaulei labāk. Vīriešiem vajag iestāstīt, ka vīrišķība ir nevēlama. Attīstītām tautām vajag piespiest uzņemt arvien vairāk migrantu. Un tā samazinās attīstīto tautu, indivīdu un grupu skaits.
Vēl viens veids, kā samazināt cilvēku skaitu: vīrusi un vakcīnas. Līdz pretkovida vakcīnu ieviešanai mirušo skaits Latvijā bija aptuveni 28 000 cilvēku, vakcīnu ieviešanas gadā - 35 000 cilvēku. Dzimstība nokrita no 18 000 līdz 14 000 bērnu gadā. Faktiski tā nebija nekāda vakcīna: kurš gan tagad atbildēs par to, ka tik daudzi cilvēki nomira tieši no šīs tā dēvētās vakcīnas iedarbības?
Diez vai par to kāds atbildēs.
Ja par tādām lietām neatbild, tad to var uzskatīt par globālo noziedznieku sasniegumu. Ja par noziegumiem neviens nenes atbildību, noziegumu tiks turpināti.
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, un kovids strauji izbeidzās.
Tajā pašā dienā izbeidzās. Bet pirms tam… Publiski pazīstamu cilvēku pēkšņas, neizskaidrojamas nāves. Viņi, protams, netiks iekļauti tajā statistikas ailē, kas liecinās par nāvi vakcīnas dēļ. Piedevām visam - būtisks ir vēža gadījumu skaita pieaugums. Uzskatu, ka tas ir pretkovida vakcīnu dēļ.
Vai pacientiem, kuri nāk pie tevis tagad, kara laikā, ir citas sūdzības, salīdzinot ar kovida laiku?
Nē, nav citas. Karš sākumā bija milzu satricinājums, jo daudziem bija doma emigrēt. Tagad tās vairs nav. Viena lieta ir publiskā, ārējā dzīve, pavisam kas cits - iekšējā dzīve, kas norit ģimenē. Ģimene ir kā aizsardzība.
Šobrīd ir aktivizējušies spēki, kas cenšas dekonstruēt ģimeni. Tu redzi šos spēkus?
Protams. Šim laikam un šiem spēkiem ir sievietes seja. Šī sieviete ir vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Izglītota, ambicioza, neprincipiāla. Viņa neizprot vērtības, ar kurām mēs savulaik bijām barikādēs. Bet viņa ir tik slima, ka spēj šīs vērtības notirgot. Tā ir salīdzinoši jauna sieviete, kura cīnās pret patriarhātu. Viņai ir iestāstīts, ka ļaunums nāk no vīriešiem. Ja viņai ir problēmas ar tēvu vai arī tēvs vispār nav bijis, ja viņa ir šķīrusies no vīra - tad viņai to visu ir viegli iestāstīt.
Tas ir propagandas nopelns. Un ir tik savādi vērot, ka daudzi žurnālisti šobrīd pēkšņi vairs nespēj atšķirt propagandu no žurnālistikas. Tāpat kā tiesa uztaisa spriedumu, ka mātes seksuālā partnere bērna piedzimšanas gadījumā var likumīgi paņemt tēva atvaļinājumu. Bet Saeima nav ar balsojumu lēmusi, ka ģimene vairs nav vīrietis un sieviete. Ja juristi pieļauj šādas lietas, ja ārsti pieļauj kaut kādu aizdomīgu, nepārbaudītu vakcīnu izmantošanu, tad mēs esam dziļā degradācijā.
Bet kā tikt ārā no šīs degradācijas? Sabiedrība taču to pieļauj!
Cilvēki, kuri joprojām dzīvo, balstoties uz Atmodas laiku vērtībām, kuriem tās ir ietetovētas dvēselē, nokļūst šajos laikos - tas ir tāpat kā no Ulmaņlaiku Latvijas nokļūt Sibīrijā. Kā to pārdzīvot? Un tad tev pasaka: tu jau vari rakstīt savā avīzē, ko gribi, bet mēs parūpēsimies, lai to tavu avīzi neņem par pilnu, jo tā taču nav progresīvā žurnālistika! Bet tev kā sievietei ir īpašs spēks - pārdzīvot kaut ko tik briesmīgu, tik radikālu.
Jā, kas tik nav jāpārdzīvo sievietēm… Un vēl jau arī armija priekšā: gan ārlietu ministre un aizsardzības ministrs, gan Bruņoto spēku komandieris atbalsta sieviešu obligāto iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā. Kā tu uz to skaties?
Ja kāda sieviete ļoti grib dienēt armijā, lai to dara. Bet obligāti… Tas ir kārtējais sabiedrības tracināšanas solis, un tas arī ir solis, lai mazinātu dzimstību - lai meitenēm iestāstītu, ka viņas ir puikas. Mans viedoklis: meitenēm jāpabeidz bakalaura studijas un tad jāsāk domāt, kā tikt pie bērniem. Tam jānotiek līdz 30 gadu vecumam.
Līdz šim meitenēm lika nedomāt par bērniem, bet gan par naudas pelnīšanu un karjeru. Tagad vajadzētu sākt domāt arī par armiju? Nu tad galīgi galva būs sajaukta. Bet sieviete ir iesaistīta kosmiskajos ritos, kuros ir ārkārtīgi daudz enerģijas: viņas uzdevums ir radīt dzīvību. Savukārt vīrietis ir radīts, lai šos ritus aizsargātu, lai sieviete veiksmīgi varētu veikt savu uzdevumu.
Ja sievietei liks veikt arī vīrieša lomu, viss sajuks. Māte audzina savu dēlu - karavīru, lai viņš būtu stiprs un lai nekristu karā. Viņam jābūt apmācītam, lai sargātu sievietes, kurām jāturpina dzīvība. Tagad daži labi mēģina iestāstīt, ka visi vīrieši ir varmākas, bet sievietēm pašām sevi jāaizsargā.
Pret demogrāfiju nedrīkst izturēties ar zootehnisku pieeju. No dzīves ir pazudusi sakralitāte, par dzimstības ekspertiem pieteikušies vien ginekologi, bet ne teologi. Šodien daudzi smietos, ja arhibīskaps Stankevičs komentētu demogrāfijas jautājumus. Bet demogrāfija ir teoloģisks jautājums: bērni nedzimst bez ilgošanās.
Bez debešķīguma sajūtas?
Jā. Zinu sievietes, kuras netiek pie bērniem: viņām jau 35 gadi, bet ilgoties vajadzēja jau 25 gados, kad viņām pret šo jautājumu lika izturēties zootehniski. Viņām uzdeva jautājumu: tu gribi vai negribi bērnus? Nevis - vai tu ilgojies vai neilgojies? Ilgošanās ir sakrāls jautājums. Gribi vai negribi - tas ir prāta jautājums. Jauna meitene pateiks: nē, negribu, man vēl par agru. Un tad viņa attopas jau 35 gados, kad vairumā gadījumu ir jau par vēlu…
Sievietēm nereti vaicāju: vai tu esi dejojusi uz galda? Man par izbrīnu vairums atbild: jā, esmu. Tad domāju: cik daudz skaista es neesmu redzējis… Ja sieviete dejo uz galda, tas nozīmē, ka galva viņai ir “aizbraukusi” un darbojas tikai bioloģiskā ilgošanās.
Vai garīdzniekiem vajadzētu runāt par demogrāfiju?
Halila Džibrana grāmatā “Pravietis” rakstīts: “Jūsu bērni nav jūsu bērni. Tie ir dēli un meitas, kas dzimuši no Dzīves ilgošanās pašai pēc sevis. Tie nāk caur jums, bet ne no jums. Un kaut arī tie ir kopā ar jums, tomēr tie jums nepieder.” Tas ir reliģisks un patiess skatījums. Cilvēks nevar justies gandarīts un laimīgs, ja viņš nav šos bērnus caur sevi izlaidis. Pie manis nāk cilvēki, kuri bezbērnībā jūtas nelaimīgi, un tas nelaimīgums ir sakrāls un dziļš…
Runāt par šīm tēmām - tas būtu mūsdienu modernā priestera uzdevums. Un tas nav tik vienkārši: atšķiram Jauno derību un lasām - Jēzus par bērniem ir teicis to un to… Nē, tas tā nestrādā.
Noteikti var atrast arī to, ko Jēzus ir teicis, piemēram, par laulību un ģimeni. Bet nav jau daudz to, kuri gribēs meklēt šīs atziņas.
Ja nerunājam par sakrālo pamatu, tad noteikti nevienam nebūs vajadzības to meklēt. Bet padomājam: kāpēc poligāmijas jūklī izveidojās monogāmā ģimene? Tā, piemēram, pērtiķu barā nav monogāmijas, tā ir tipiska grupu “laulība”.
Kādā veidā cilvēki nonāca līdz monogāmijai kā normai, kā pie vadošā attiecību modeļa? Ir daži vienkārši momenti. Ja tu lēkā no gultas uz gultu, tu nevari būt turīgs, tu iztērēsi pēdējo kapeiku. Ja ir viens vīrs un viena sieva, tad viņi krāj, viņi vairo turību - lai viss paliktu ģimenē. Un turība dod stabilitāti un drošību. Cilvēkiem tas bija svarīgi, tāpēc viņi to izvēlējās.
Un tagad tas vairs nav svarīgi?
Acīmredzot pārāk labi dzīvojam… Pārvaldīt naudu - tas ir talants. Ja tev ir pārāk daudz naudas, tā sāk “degt”, tā dedzina arī tevi.
Mīnuss ir arī tas, ka daudziem bērniem pārāk bieži mainās patēvs vai pamāte, vecāki iekrīt atpakaļ grupu laulībās, un tad bērni ir apjukuši. Tad bērni nevar veidoties droši un stabili. Tagad notiek plašs un masīvs uzbrukums normālajām ģimenēm. Tas ir uzbrukums arī bērniem.
Pēdējā laikā diemžēl notiek vairāk pašnāvību. Kāpēc?
Manuprāt, ir ļoti maz pašnāvību, kas ir individuāli motivētas. Piemēram, kādam cilvēkam ir vēzis, viņam sāp, viņš nevar izturēt sāpes, tāpēc izdara pašnāvību. Tomēr visbiežākā pašnāvības motivācija ir: ar savu nāvi es vēlos mainīt pasauli vai vismaz ietekmēt kādu procesu, ko es nevaru citādi ietekmē kā vien ar savu nāvi.
Tas pats ir ar Kristus nāvi. Faktiski tā bija pašnāvība: viņš sevi apzināti ziedoja cilvēku labā. Par šo motivāciju daudzi ļoti bieži aizmirst. Bet nāve tiešām maina pasauli. Ja ģimenē ir pašnāvnieks, tad ģimene taps ietekmēta vēl trīs paaudzes uz priekšu. Arī šīs ģimenes pasaule mainīsies.
