Hosams Abu Meri: Savu aktivitāšu dēļ farmācijas jomā izjūtu milzīgu spiedienu

© Ģirts Ozoliņš/MN

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) ir pirmais ministrs Evikas Sliņas valdībā, kurš ar cīņu par zāļu cenu samazināšanu, tēlaini sakot, pieteicis karu farmācijas nozarē būtisko ietekmi baudošiem uzņēmējiem. Šobrīd kautiņā ministra sabiedrotais ir kolēģis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kura politiskā atbildībā atrodas Konkurences padome. Tās pieņemtajos lēmumos redzama pretimnākšana farmācijas milžiem. Vai Hosamam Abu Meri cīņā izdosies gūt virsroku un viņa sabiedrotie neaizmuks no kaujas lauka – “Neatkarīgās” ekspresintervija ar veselības ministru.

Vai Konkurences padome atbalsta jūsu centienus cīņā par zāļu cenu samazināšanu?

Jā, pašlaik atbalsta. Gan kad Veselības ministrija gatavoja iesniegšanai valdībā zāļu cenu noteikšanas ziņojumu, gan sagatavojot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, mēs saskaņojām šos dokumentus ar Konkurences padomi, un notika sadarbība. Tas nenozīmē, ka mēs beidzam sadarbību - būs jāstrādā vēl un daudz. Īpaši par jautājumiem, kas saistīti ar vertikālo integrāciju farmācijas uzņēmumos, ar aptieku tīklu sakārtošanu. Būs vēl jautājumi, par kuriem jārunā.

Kad es stājos amatā, man bija sarunas ar Konkurences padomes vadītāju Juri Gaiķi, un redzēju, ka viņš atbalsta manus plānus un ir gatavs sadarboties. Kā mēs tiksim pie rezultāta, to redzēsim.

Vai tas ir labi, ja farmācijas nozarē, kā tas ir pašlaik, viena un tā pati uzņēmumu grupa zāles ražo un tās tirgo vairumā un mazumā? Vai ir labi, ka tas, kurš ražo zāles, tās arī pārdod? Konkrēti AS “AB CITY” uzņēmumu grupa?

Nē, nav labi. Tur ir uzņēmums, kas vertikālās integrācijas veidā ne tikai ražo zāles, bet tajā ietilpst arī lieltirgotavas, aptiekas, ārstu prakses un analīžu laboratorijas. Varam iedomāties, kas notiktu, ja šis uzņēmums piepeši vienā dienā iedomātos pārtraukt darbību! Tā var būtiski ietekmēt zāļu tirgu. Tā nedrīkst būt!

Tāpēc mēs uztaisījām uzcenojuma reformu, lai cenu varētu kontrolēt un lai tā nav tik augsta, kā bija.

Kurš un kā var pašreizējo situāciju mainīt?

Likumi jāmaina. Jāskatās arī Eiropas Savienības un citu valstu prakse.

Arī Ekonomikas ministrijā ir daudz dokumentu par to. Iepriekšējā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama jau bija runājusi, ka tāda situācija farmācijas tirgū nav pareiza.

Esmu pirmais, kurš šo lietu cēla augšā. Bet arī es nevaru visu šajā jomā uzņemties pilnībā - man tas jādara pa daļām. Vispirms jāskatās, lai zāļu cenas Latvijā nebūtu augstākas kā kaimiņiem Baltijā. Un jāorganizē sistēma tā, lai tā ir caurspīdīga un godīga gan pret iedzīvotājiem, gan pret tirgus spēlētājiem, nodrošinot konkurenci.

Ir jāpasargā Latvijas iedzīvotāji no konkrēta milzīga veidojuma, kurš var kādā brīdī pārtraukt tirdzniecību, draudēt, uzspiest savus noteikumus.

Vai pats esat izjutis spiedienu ar mērķi pārtraukt augšminētās darbība?

Spiediens bija milzīgs.

No kuras puses?

Bija spiediens gan no medijiem, gan politisks.

Arī iekšpartejisks?

Nē, mana partija mani atbalsta un uzticas.

Ar mani nav tā iespējams manipulēt - piezvanīt un pateikt, lai es mainu viedokli.

Bet caur padomniekiem vai kaut kā tamlīdzīgi aplinkus?

Visādi jau mēģināja - protams, uzņēmēji. Latvija ir maza valsts, kur cits citu pazīst, un var mēģināt parunāt, lai esmu mierīgāks, lai esmu elastīgāks. Taču es gāju taisnu ceļu. Esmu pārliecināts, ka citādi nevar.

Ir vairākās valstīs likumi par aptiekām, kuri nosaka, ka nevar vienam uzņēmuma piederēt pārāk daudz aptieku, ka nevar būt ražotājs un tirgotājs vienlaikus...

Latvijas aptieku likumā tā nav. Ja būtu, tad situācija būtu citāda. Tāpēc mēs ar Ekonomikas ministriju, ar Konkurences padomi strādājam pie normatīvajiem aktiem, lai situāciju mainītu. Daudzas lietas jau ir izdarītas. Man šoruden visi darbi jau ir saplānoti tā, lai varētu jaunos noteikumus par uzcenojumu un zāļu cenu samazināšanu ieviest, sākot jau ar 1. janvāri. Mēs noteikti turpināsim runāt ar farmācijas nozari. Noteikti turpināsim sadarboties ar Ekonomikas ministriju un Konkurences padomi. Man nav kādu tādu plānu, ko pateikt vienā vārdā - tas jautājums ir ļoti sarežģīts, tas prasa nepārtrauktu darbu gadiem ilgi.

Intervijas

Pirms sarunas ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieku Uldi Hmieļevski uzkāpjam Liepājas ostas loču tornī. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Vecākā tehnoloģiskā būve. Astoņstūru tornis būvēts 1821. gadā. Mūsdienās šis ostas dispečerpunkts ir aprīkots ar modernajām tehnoloģijām un koordinē kuģu kustību ostas akvatorijā.

Svarīgākais