Juris Ozoliņš: Bez lēta stabilas enerģijas avota par zemām elektrības cenām jāaizmirst

© F64

Kas notiek un kas notiks ar elektrības cenām – tās turpinās savu augšupeju vai arī mums ir cerības sagaidīt to lejupslīdi – “Neatkarīgās” saruna ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.

"NordPool" dati rāda, ka, neraugoties uz pieaugošajām ģenerējošajām jaudām no saules un vēja enerģijas, elektrības cenas kāpj. Par notiekošo jau nobažījušies Vācijas uzņēmēji. Uz ko mēs, patērētāji, varam cerēt - vienkārši nolaist rokas un samierināties ar augšupejošajām elektrības cenām, vai varam mēģināt noskaidrot, kādēļ cenas iet uz augšu? Vainīga birža, pārvades līnijas, kādi noteikti riska faktori, par kuriem mēs nezinām?

Svarīgi, pēc kādiem kritērijiem patērētāji vadās un kāpēc viņiem liekas, es uzsveru - liekas, ka elektrības cena paaugstinās.

Vadoties no datiem, un tiem es sekoju, man tas nav nekāds pārsteigums. Kā jau normāli vasaras sezonā, tāpat kā notiek ceļu remonti, māju remonti, arī energosistēmās - līnijās, ģeneratoros - notiek remontdarbi. Tas ir raksturīgs visā reģionā - no Vācijas līdz Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un Poliju ieskaitot. Vasarās samazinās hidroenerģijas izstrāde. Tā ir normāla cikliska dabas parādība, kas atkārtojas no gada gadā.

Ja paskatīsimies uz situāciju pirms diviem gadiem vai tikai par pagājušo gadu, tad atminamies, ka mēs Latvijā augustā piedzīvojām šokējošas cenas. Tas notika Baltijas līmenī, jo mēs, trīs Baltijas valstis, faktiski esam vienā tirgū.

Visa reģionā notiek elektrosistēmu remontdarbi un sagatavošanās ziemas sezonai.

Šobrīd piedāvājums vai ražošana ‘būtiski atpaliek no pieprasījuma tikai vienā pašā Latvijas reģionā. Rīta stundās mēs varam piedāvāt tikai kādus 20% no pieprasījuma. Vakara stundās hidrostacijas mazliet saņemsies, un tad būs aptuveni 80% no pieprasījuma. Ja mums nebūtu tirdzniecības, nebūtu "NordPool", mēs dzīvotu no saules līdz saulei vai, precīzāk, mēs dzīvotu tumsā.

Kāda ir izeja? Hidroelektrostacijas mums ir tik, cik ir. Jārada alternatīvie ģenerēšanas avoti, kas nav atkarīgi no saules un vēja, vai arī uzkrājošās jaudas, kurām jābūt tādām, kas var akumulēt saules un vēja enerģiju stundām, kad abu enerģijas avotu nav?

Jā, bet paradokss ir tāds, ka Latvijas reģionā to vien nepietiek, un, ja nav saules un vēja, tad nav ko akumulēt un nav ko uzkrāt.

Tas nozīmē, ka mums ir jāvirzās uz kādu alternatīvu enerģijas avotu, piemēram, ūdeņraža stacijas, kodolstacijas?

Ūdeņradis nav enerģija. Lai iegūtu ūdeņradi, ir jāpatērē elektrība, un tā kaut kur jāsaražo. Atomstacija ir dārga un liela lieta. Pagaidām vēl darbi notiek institūtos, jaunuzņēmumā "Fermi Energia" un lielās energokompānijās par iespējām izbūvēt mazas jaudas kodolreaktoru. Bet pagaidām ne kāds tādu ir redzējis, ne uzprojektējis.

Tas nozīmē, ka jāsamierinās ar esošajām termoelektrostacijām un jāpērk gāze, kad tā tirgū ir lēta, un jāuzkrāj?

To mēs atstāsim lemt energouzņēmumiem. Domāju, ka ne politiķi, ne žurnālisti, ne es var pateikt priekšā, kas jādara ražošanas uzņēmumiem. Kurā brīdī jāuzkrāj gāze, kurā brīdī jāpietur ūdens krātuvē, un kā tos vispareizāk pa stundām saražot un pārdot.

Vai un kādi riski pastāv mūsu pārejai no Krievijas tīkla sinhronizācijai ar Rietumeiropas elektrosistēmu?

Vislabāk par to būtu principā aizmirst, jo tam nav nekādas praktiskas nozīmes, tas ir "pliks" politisks akts. Viss ir sagatavots, testēts, sabūvēts un izmēģināts, un tas principā nebūs nekāds notikums.

Tas arī neiespaidos elektrības cenu?

Domāju, ka nē. Pats notikums, atslēgšanās, nemainīs, jo mēs jau divus gadus esam pilnībā pārtraukuši jebkādas komerciālas attiecības, enerģijas apmaiņu ar Baltkrieviju un Krieviju. Sistēma ir gan fiziski, gan komerciāli pilnībā notestēta.

Kad notiks atslēgšanās un pārslēgšanās, vai nesāks kūpēt transformatoru būdas un iekārtas iziet no ierindas?

Līgums bija par divu vai, pareizāk, piecu sistēmu paralēlu darbību. Jau līgumu noslēdzot, noteikts, ka tā ir tikai paralēla darbība. Sistēma strādā paralēli, un tā nebūs nekāda atslēgšanās, tā būs paralēlās darbības pārtraukšana. Tēlaini sakot, vilcieni kā turpināja braukt, tā turpinās braukt pa paralēlām sliedēm.

Par elektrības cenām. Vai mēs varam paust viedokli - kamēr Latvija nebūs atradusi lētu elektroenerģijas ģenerēšanas avotu, tikmēr mums nav pamata cerēt uz elektrības cenu lejupslīdi?

Precīzi. Bet vēl atgādināšu, ka mums, trim māsām, trim Baltijas valstīm, kas sasietas kopā, ir pilnīgi vienalga, kur notiks jaunu jaudu ieviešana - Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Tas neatstās ietekmi uz cenu kādai no mums, bet uz visiem kopā. Vai nu visi kopā, vai uz augšu, vai uz leju. Tas arī ir iemesls, kāpēc mani pilnīgi neuztrauc, kurā vietā un ko pērk "Latvenergo" - Lietuvā vai Igaunijā, vai arī lietuvieši vai igauņi kaut ko būvē pie mums. Es vienīgi gribētu redzēt, lai būvētu pēc iespējas vairāk.

Igauņi šobrīd "taustās" un ir diezgan tālu, salīdzinot ar latviešiem, aizgājuši kodolstacijas būves virzienā. Vai ir pamats cerībām, ka mēs tuvāko 20 gadu laikā Igaunijā ieraudzīsim kodolstaciju?

Jāatgādina, ka tas ir jaunuzņēmums, un tāpat kā jebkurš jaunuzņēmums jebkurā pasaules malā mēģina attīstīt konceptu un izdevīgā brīdī to pārdot. Vai pircējs būs Igaunijas valdība vai Igaunijas energokompānija, vai Latvijas valdība, vai "Latvenergo", to mēs vēl nezinām.

Bet tā ir viena no mūsu lētās elektroenerģijas cerībām?

Nē, tā nav nekāda vārdos aprakstāma un izrēķināma cerība. Pagaidām vēl nekur vidējās un mazās modulārās atomelektrostacijas reaktori nav iedarbināti. Reaktors, par kuru mēs sapņojam un domājam, ir tikai neliela daļa no elektrostacijas.

Intervijas

Pirms sarunas ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieku Uldi Hmieļevski uzkāpjam Liepājas ostas loču tornī. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Vecākā tehnoloģiskā būve. Astoņstūru tornis būvēts 1821. gadā. Mūsdienās šis ostas dispečerpunkts ir aprīkots ar modernajām tehnoloģijām un koordinē kuģu kustību ostas akvatorijā.

Svarīgākais