20. maijā tika izsludināts jauns konkurss uz vakanto Latvijas ekonomikai ļoti svarīgo un apjomīgu investīciju piesaistīt potenciāli spējīgo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietu. Līdz konkursa noslēgumam direktora pienākumus pildīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raivis Bremšmits. Par to, kā LIAA iztiek bez nomināli īsta priekšnieka, par projektiem, kuri turpinās, un par apbrīnojami lieliem, daudzos simtos miljonu eiro vērtiem projektiem nra.lv saruna ar Raivi Bremšmitu.
Kas pašlaik notiek LIAA?
Pirms diviem gadiem ir uzsākta LIAA reorganizācija, un mans uzdevums ir virzīt to uz priekšu. Reorganizācijas mērķis ir stiprināt LIAA funkcijas, kas ir investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. Pašlaik Ekonomikas ministrija veic arī LIAA ārējo izvērtējumu investīciju piesaistes funkcijai. Sagaidāms, ka vasaras otrajā pusē būs rezultāti, ar kuriem tālāk strādāsim.
Vai LIAA pilnvērtīgi strādā, vai ilgstoši konkursi uz direktora amatu netraucē?
LIAA pilnvērtīgi strādā, darbu nepārtrauktība ir nodrošināta.
Vai jūs pats arī piedalāties konkursā?
Nē, nepiedalos.
Kādi darbi pašlaik ir aktuāli LIAA?
Ir lielās investīciju programmas, ar kurām strādājam. Piemēram, “Fibenol” projekts - biorafinēšanas rūpnīca, kur plānotās investīcijas sniedzas līdz 700 miljoniem. Tur ir plānotas 100 jaunas darba vietas, produkti būs unikāli - no koksnes tiks iegūti dažādi ķīmiski elementi - dažādas bioloģiskas līmes, lignīns, kuru var izmantot ceļu būvē, celuloze un citi materiāli ar pielietojumu biodegvielas ražošanā, pārtikas rūpniecībā, farmācijā un tekstilrūpniecībā. Tie būs produkti ar ļoti augstu pievienoto vērtību.
Te mēs konkurējam ar Igauniju, kur ir neliela šāda rūpnīca, kas strādā testa režīmā. Mums ir parakstīts saprašanās memorands ar investoriem, pašlaik notiek darbs pie jaunās ražotnes vietas izvēles un papildu finansējuma piesaistes. Investors ir Igaunijas uzņēmums. Tas ir ļoti nozīmīgs projekts, summa ir liela - no 600 līdz 700 miljoniem eiro. Šis gan ir tikai viens projekts no vairākiem, ar kuriem strādā LIAA.
Vēl ir lieli projekti enerģētikas nozarē, vēja elektrostacijas, kas izraisīs vēl citu industriju iesaisti, kuras plāno izmantot atjaunojamo elektroenerģiju savu produktu ražošanai. Piemēram, “Fokker Next Gen” ūdeņraža lidmašīnu ražotājs, kurš plāno ražotni un skatās Liepājas, Kurzemes virzienā. Sākotnējo investīciju apjoms varētu būt līdz 300 miljoniem eiro. Tiks izveidotas arī aptuveni 150 darba vietas.
Ir arī citi uzņēmumi, kuri skatās uz nākotnē pieejamām atjaunojamās enerģijas jaudām. Viens no tiem ir “Clean Industrial Solution”, kas plāno ražot ūdeņraža produktus. Tur plānotās investīcijas ir pat līdz diviem miljardiem eiro un plānoto darba vietu ir vairāk nekā 100.
Vienlaikus strādājam ne tikai ar plānotiem nākotnes projektiem, bet arī ar tādiem, kas ir iesākti pirms vairākiem gadiem un kuri jāturpina. Piemēram, uzņēmums “Lexel Fabrika Shneider Latvia”, kam pagājušajā gadā bija paplašināšanās un viņi sasniedza 680 nodarbināto. Pagājušajā gadā investīcijas bija 14 miljonu eiro apmērā un tika izveidotas 80 papildu darba vietas.
Jūs pieminējāt “Fokker Next Gen”. Ko šis uzņēmums plāno ražot?
Ir plānots ražot ūdeņraža dzinējus, iespējams, arī pašas lidmašīnas, kuras darbina ūdeņraža dzinējs. Tas saistīts ar to, ka Latvijā ir plānots ražot daudz atjaunojamās enerģijas, un viens no veidiem, kā izmantot šo enerģiju, ir ražot ūdeņradi. Tas arī rada priekšnoteikumus šī projekta attīstībai.
Kopīgi ar Rīgas Tehnisko universitāti strādājam arī pie projekta par ūdeņraža gaisa kuģu ražošanas attīstības izcilības centra izveidošanu. Šim projektam plānots piesaistīt finansējumu no Eiropas Komisijas.
Vai LIAA sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, vai atbalsta inovatīvus jaunuzņēmumus?
Jā, protams, LIAA cieši sadarbojas ar universitātēm un zinātniskajām institūcijām. Piedāvājam biznesa inkubācijas, inovāciju vaučeru programmas un atbalstu jaunuzņēmumiem. Izstrādes stadijā ir arī zinātnes komercializācijas programma. Ir daudz atbalsta iespēju arī uzņēmējiem, kuri vēl tikai sāk savu izdeju attīstību. LIAA skatās ne tikai uz lielajiem projektiem, bet arī uz to segmentu, kas ir mūsu pašu, Latvijas investīcijas. Tādi piemēri mums ir. Kā vienu no spilgtākajiem var minēt proteīna ražošanas projektu “ASNS Ingredient” Jelgavā, kur ir plānotas investīcijas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Šīs ražotnes būvniecība tiks uzsākta šī gada oktobrī, bet ražošanu plānots uzsākt 2027. gada sākumā. Proteīns, kuru plānots ražot Jelgavā, būs paredzēts pārtikas rūpniecībai un dzīvnieku barības ražošanai.
No kā šos produktus ražos?
No zirņiem un citiem pākšaugiem.
Zirņi ir vērtīgs proteīna avots. Kur pietiekamā daudzumā ņems zirņus?
Mums ir labi attīstīta lauksaimniecība, ne velti “ASNS Ingredient” attīsta lauksaimniecības kooperatīvs LATRAPS. Līdzīgi kā koksni sadala daudzos produktos, arī zirņus var sadalīt, iegūstot proteīna izolātu, proteīna koncentrātu, zirņu cieti un vēl arī šķiedru. Un katru no šiem produktiem var izmantot. Šis ir virziens, kas aizvien vairāk ienāk bioekonomikā. Nevis vienkārši audzējam kartupeļus, zirņus vai koksni, bet sadalām to vairākās sastāvdaļās. Zirņi patiešām ir vērtīgs proteīna avots, un to var izmantot dažādās industrijās - kā sporta papildbarību, kā gaļas aizstājēju vegāniem, kur pasaulē ir augsts pieprasījums, un vēl daudz kur citur.
LIAA iesaistās arī digitalizācijā. Kas pašlaik ir aktuāls šajā virzienā?
Pašlaik digitalizācijas programmā vērtēšanā ir 150 projekti. Uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdz 100 tūkstošiem eiro digitalizācijai. Šajā jomā ir plašas atbalsta iespējas arī inkubācijas, eksporta veicināšanas un citās programmās. Aicinām uzņēmējus vērsties LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā, konsultācijai par atbalsta iespējām var pieteikties e-pakalpojumu platformā www.business.gov.lv.
Latvijā ir plāni attīstīt kodolenerģētiku - uzbūvēt mazas atomelektrostacijas. Vai tas ir LIAA projektu lokā vai arī atsevišķs projekts?
Tas ir atsevišķs projekts, taču sekojam līdzi, kā šie plāni attīstīsies.
Kā LIAA virzās pa “zaļo kursu”?
Virzāmies pa to nevis tik daudz tāpēc, ka Eiropas Komisija to liek vai iesaka, bet patērētāju kultūra to rāda. Aizvien pieprasītāka ir zaļā domāšana un bioloģiskās izcelsmes preces. Rietumu patērētājs par to ir gatavs maksāt vairāk, tādēļ šajā segmentā ir plašas iespējas. Izskatās, ka nākotnē šī tendence būs arī rūpniecības precēm, ne tikai pārtikai. Ražotāji informē, ka viņu produkcija ir no atjaunojamiem resursiem vai ražota no otrreiz izmantojamām vielām, un patērētāji to labāk pērk. Tas ir patērētāju vadīts process.
Un mums ir jānodrošina priekšnoteikumi tam, lai varam ražot produkciju no atjaunināmiem energoresursiem.
Kodolstacijas var atrisināt elektroenerģijas cenu, taču tas neatrisinās patērētāju vēlmi pirkt “zaļākus” produktus.
Skolā ķīmijas un fizikas stundās stāstīja, ka ūdeni jeb H2O var sadalīt sastāvdaļās ar elektrolīzes palīdzību, taču tas prasa daudz elektroenerģijas. Vai ūdeņraža projekti var būt rentabli? Vai tā nav mazliet blēdība?
Tā būtu blēdība, ja to mēģinātu radīt tukšā vietā. Ūdeņraža iegūšanai vajag elektrību. Šādi projekti ir iespējami tikai tur, kur ir lieli elektroenerģijas avoti. Šajā gadījumā, piemēram, “Fokker” lidmašīnu projekts nav nejauši Liepājā, Kurzemē. Tas ir tāpēc, ka viņi skatās uz topošajiem vēja enerģijas parkiem jūrā, lai varētu izmantot šo elektroenerģiju sev. Kurzemes piekrastē jūrā plānots izbūvēt Latvijas un Igaunijas vēja parku “ELWIND”, kā arī izsolīt citas teritorijas vēja parku attīstībai. Tas nodrošinās nepieciešamo enerģijas apjomu ūdeņraža projektu realizācijai. Tā ir tendence, uz kuru pašlaik skatās ražotāji, lai viņiem būtu pieejama atjaunojamā enerģija. Pavisam drīz tas būs priekšnoteikumus, lai savu produkciju varētu pārdot pasaules attīstītākajās valstīs. Jau šobrīd daudzviet vērtē to, kāda ir saražotā produkta ietekme uz vidi.
Latvijā ir milzīgi kūdras resursi, taču pastāv Eiropas Savienības uzlikti ierobežojumi to izmantošanā. Kāda ir situācija ar kūdru?
No kūdras tiek ražoti dažādi substrāti, ko izmantot lauksaimniecībā. Vissliktākais, ko varētu darīt ar kūdru, būtu to dedzināt, lai izmantotu to kā energoresursu. To var darīt tikai ar nelielu daļu kūdras. Kūdras nozarei nepieciešama transformācija, lai varētu ražot vairāk ilgtspējīgus produktus.
