Bijušais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tagad ģenerālprokurors Dr. iur. Juris Stukāns intervijā Neatkarīgajai pauda, ka strīdīgo un skaļo krimināllietu materiāli jāpublisko pilnā apmērā, lai tauta pati var izvērtēt, kuram bijusi taisnība – apsūdzētajiem, prokuroriem vai tiesai. Viņš atklāja arī savu redzējumu par t.s. Lemberga krimināllietas arestētās mantas problēmu, dalījās atmiņās par balsojumiem Tieslietu padomē saistībā ar pēcteča izvēli Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijai un paskaidroja, kādas ir viņa attiecības ar ASV vēstniecību un ārvalstu finansēto organizāciju “Delna”.
Stājoties ģenerālprokurora amatā, jūsu galvenais moto bija, ka ir jāuzlabo prokuroru darbs. Pagājis gads un četri mēneši. Kas no iecerētā ir izdevies, un kas vēl būtu tas, kam vajadzētu pievērst uzmanību?
Raugoties uz savu koncepciju, ar kuru es pretendēju uz šo amatu, un norādot, kā vēlos minēto darbu paveikt, uzskatu, ka diezgan lielā apjomā no tā, ko tur minēju, ir izdarīts. Esmu ļoti pateicīgs visiem prokuroriem, saviem kolēģiem, jo viņi atbalsta manas iniciatīvas. Vissvarīgākais - visi prokurori tiešām ir mainījuši savu attieksmi un pieeju veicamajiem darbiem.
Kā tas izpaužas?
Tas izpaužas tādā veidā, ka prokuroru darba diena - ne katra, bet pārsvarā - sākas policijas iecirknī, kur tiek apspriesti jautājumi par jau uzsāktajiem procesiem.
Šodien nevienam - ne policijai, ne jebkādai citai iestādei, ne arī pašam prokuroram - vairs nav nekāds brīnums, ka mēs krimināllietu par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsākam un pabeidzam 48 stundu laikā. Tā jau ir ikdiena. Mūsu pieeja ir tāda - tur, kur ir viss skaidrs, aizturēta persona, aizturēšanas brīdī nav šaubu par to, ka persona ir izdarījusi konkrētu pārkāpumu, mēs šo lietu atstrādājam, neatejot no notikuma vietas. Prokurors iespēju robežās to pabeidz ar priekšrakstu par sodu, nenoslogojot tiesu.
Otrs būtisks aspekts ir tāds, ka smagos un sevišķi smagos gadījumos prokurors iesaistās krimināllietas izmeklēšanā jau pirmajā brīdī, uzsākot procesu, tai skaitā braucot uz notikuma vietu, kopā ar izmeklētāju piedaloties sākotnējās procesuālās darbībās, un jau pirmajā izmeklēšanas posmā vienojas ar izmeklētājiem par veicamajām procesuālajām darbībām. Spilgts piemērs ir pirms dažiem mēnešiem tā saucamā muitas lieta ar aizturēšanu Latgalē. Vairāki prokurori piedalījās šīs lietas izmeklēšanā no pirmās lietas uzsākšanas dienas. Šobrīd šī lieta atrodas prokuratūrā, un tuvākajās dienās tā tiks nosūtīta tiesai izskatīšanai. Tas ir pierādījums tam, ka mēs, koncentrējot resursus, piesaistot tos papildus, varam nodrošināt sabiedrībai būtisko lietu daudz ātrāku virzību.
Šeit vēl viens aspekts. Kad es pretendēju uz šo amatu, sabiedrībā uzdeva jautājumus par lietām, kuru virzība nav saprotama. Tagad tās visas ir nodotas tiesai.
Jā! Gribējām to jautāt. Stājoties amatā, attiecībā uz šīm skaļajām lietām jums bija tāds teiciens, ka cāļus skaita rudenī.
Jā, visas lietas!
No skaļajām lietām, kurās rasta skaidrība, zinām tikai būvnieku karteļa lietu, bet tā tika izbeigta.
Tā netika izbeigta. Presē tas tiek jaukts. Būvnieku karteļa lietā patiesībā ietilpst vairākas lietas.
Galvenais uzņēmējs, kurš tiek piesaukts šajā lietā, jau trijos procesos atrodas uz apsūdzēto sola tiesā. Līdz ar to, ja mēs gribam konkrēti zināt saistībā ar šo būvniecību, tad ir jārunā par Valsts ieņēmumu dienesta uzsāktiem procesiem. Un KNAB tur bija vēl viena tā sauktā būvnieku karteļa lieta. Tās ir vairākas. Daļā tās ir izbeigtas, bet lielākā daļa epizožu ir aizsūtītas uz tiesu izskatīšanai.
Savulaik jūs minējāt desmit skaļās lietas. Kurās vēl ir rasta kāda skaidrība?
Visās lietās ir skaidrība. Visās lietās vismaz pirmstiesas izmeklēšanā esam pielikuši punktu un nodevuši tās tiesai.
Pirms gada pieminējāt arī Artusa Kaimiņa krimināllietu...
Jā, tā ir tiesā.
Pieminējāt, ka lietā nav skaidrības, un tur tiešām nav skaidrības, jo tā KNAB tika uzsākta par partiju nelikumīgu finansēšanu, izmantojot fiktīvu reklāmu - 179 000 eiro no Rudolfa Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem. Bet tagad apsūdzība ir par grāmatvedības viltošanu. Jautājums - vai Artuss Kaimiņš tiešām ir cilvēks, kurš spēj viltot grāmatvedību, turklāt uzņēmumā, kas viņam nemaz nepieder?
Man grūti runāt par detaļām. Tad ir jāpaņem lieta, jāizlasa, apsūdzība jāpapēta. Tas, ka sākotnēji kvalifikācija bija cita, nav nekāds izņēmums vai brīnums. Izmeklēšanas iestāde sākotnēji balstās uz saņemto informāciju. Grūti pateikt, kurš un kādā veidā bija ziņojis vai pasniedzis informāciju, lai izmeklēšanai būtu pamats dot citu kvalifikāciju. Ir procedūra, kura noteikta likumā. Notiek izmeklēšana. Prokurors izvērtē pierādījumus, pierādījumu pietiekamību, un prokurors ir tas, kurš izvirza gala apsūdzību un virza lietu uz tiesu. Viņš var virzīt lietu uz tiesu tikai tādā apjomā, par kuru viņam nav šaubu, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Ja prokuroram ir šaubas vai pierādījumu pietiekamība nesasniedz to līmeni, lai varētu personai uzrādīt apsūdzību, prokurors nevar virzīt lietu uz tiesu. Lai novērtētu lietas apstākļus, es aicinātu jūs tad, kad tiesa pabeigs savu izskatīšanu, aicināt to pašu Artusu Kaimiņu nopublicēt visus lietas materiālus, visu, kas tur ir fiksēts, un tad katram būs iespēja izdarīt savus secinājumus. Es aicinātu jebkuru, kurš apgalvo, ka kaut kas ir nepamatots, publicēt visu lietā konstatēto. Mēs jau nevaram atklāt visus lietas apstākļus. Mēs varam atklāt tikai tos, ar kuriem mēs aizejam uz tiesu, par kuriem mēs izvirzām apsūdzību. Ja pierādījumi ir nepietiekami, mēs nevaram izvirzīt apsūdzību. Bet tas jau nenozīmē, ka notikums nav noticis. Tas ir ļoti būtiski.
Šajā lietā es prasīju, lai laiž mani klāt kā žurnālistu krimināllietas daļai, kas ir izbeigta. Nelaida arī pie izbeigtās daļas.
Paprasiet to Artusam Kaimiņam. Viņam ir tiesības saņemt visu lietu. Lai viņš jums to uzrāda.
Nu jā... Tagad šo lietu uzrauga prokurors Māris Urbāns. Viņš tagad ir uzraugošais prokurors arī jaunajā Dobeles lietā un vēl daudzās citās. Bet prokurors Urbāns piedalījās arī pie mantas arestēšanas tā sauktajā Lemberga lietā. Varbūt prokuroram Urbānam kopš tā laika ir kaut kāda īpaša attieksme pret Meroni kungu?
Par īpašu attieksmi es neko tādu nezinu. Vai vispār prokurors Urbāns bija tajā lietā? Varbūt viņš tur blakus ir stāvējis, bet nav veicis procesuālās darbības kā procesa virzītājs? Manuprāt, viņš nav tādā statusā tur ir bijis. Varbūt viņš bija iesaistīts, lai apjomīgā lietā nodrošinātu kaut kādas daļas izmeklēšanu? Ar arestu saistītajās lietās - tur bija citi prokurori. Jums ir lēmums?
Atsūtīšu to jums.
Ar viņa parakstu?
Jā. Mēs vairākas reizes jau esam tā detaļas publiskojuši. Tas internetā ir atrodams pie mūsu publikācijām.
Tā var būt, bet, pat ja tas tā ir, viņš vēlāk nebija tas prokurors, kurš virzīja šo apsūdzību. Cik es sapratu, viņš tur tiešām kaut kādā minimālā apjomā kaut kādā veidā bija iesaistīts, bet ne tā kā izmeklējošais prokurors, kurš lietu virza. Varbūt viņam palūdza sagatavot tehniski šo lēmumu, iekļaujot tur nepieciešamo informāciju?
Tieši attiecībā uz mantas arestu prokurors Urbāns bija iesaistīts.
Viņam bija uzdots atsevišķs uzdevums, viņš to noformēja, un varbūt visa viņa loma arī tur pabeigusies. Tad tas ir tiešām jāpārbauda. Bet kāds sakars ar to ir Meroni un ar ko vēl, ko jūs gribējāt teikt?
Māris Urbāns šo pašu Artusa Kaimiņa lietu uzrauga joprojām un pat uztur apsūdzību. Bet Kaimiņa lieta sākās no tā, ka bija aizdomas par nelikumīgu partiju finansēšanu, ko veicis tieši Meroni kungs.
Skaidrs. Es jūs varu atkal nomierināt. Sākotnēji procesu uzsāk un izmeklē izmeklēšanas iestāde. Prokurors, ja viņš ir uzraugošais prokurors, viņš novēro likumu ievērošanu. Latvijas likums ir unikāls tādā ziņā, ka izmeklēšanas iestādei ir tiesības nākamajam amatā augstākam prokuroram iesniegt sūdzības par prokuroru.
Līdz ar to, ja tur parādītos kaut kāda personīga ieinteresētība, es nedomāju, ka izmeklēšanas iestāde, kura bija droši vien uzsākusi un virzīja šo lietu, būtu klusējusi.
Ne prokurors lems par vainīgumu. To izlems tiesa. Par prokuroru Urbānu, piemēram, Jura Juraša lietā ir attaisnojošs spriedums. Prokurors uzrakstīja protestu. Skatīsimies tālāk.
Prokuroram Urbānam ir arī Jura Juraša lieta, Saeimas deputāta Ata Zakatistova lieta...
Nu ja! Ir pieredze. Ļoti forši. Specializācija!
Vēl ir Saeimas deputātu Adamoviča un Nemiro lietas...
Kas tur slikts? Viņam ir pieredze un izpratne darbā ar deputātiem. To, kurš prokurors kuru lietu dabū, izlemj virsprokurors. Šajā gadījumā tas ir [Krimināltiesiskā departamenta Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors] Māris Leja. Ja ir sūdzības arī par virsprokuroru, tad tas nonāk pie manis. Tad es varu vērtēt un arī mainīt šo uzraugošo prokuroru. Par Māri Urbānu neesmu saņēmis nevienu sūdzību.
Par virsprokuroriem. Nomainījušies visi Ģenerālprokuratūras virsprokurori, izņemot jūsu vietnieku [Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroru] Arvīdu Kalniņu…
Jūs gribat jautāt, kāpēc viņš netiek nomainīts (smejas)?
Apmēram.
Ļoti vienkārši. Likums neparedz nomainīt virsprokuroru, ja netiek konstatēti likumā noteiktie pārkāpumi. Kalniņa kungs veic savas funkcijas. Neesmu saņēmis norādes vai pierādījumus, vai pat informāciju par to, ka viņš būtu pārkāpis likumu. Tāpēc man nav tiesības viņam izvirzīt kaut kādas pretenzijas. Viņš ar vislielāko atbildību cenšas pildīt savus pienākumus. Pat ja būtu pamats apšaubīt viņa kaut kāda veida darbību, tad tas nonāks pie manis. Pēdējais lēmums būs ģenerālprokurora parakstīts. Iespējams nomainīt būtu, veicot reorganizāciju un attiecīgi izvērtējot kandidātus uz konkrēto amatu. Departamenti ir paredzēti likumā. Es nevaru likvidēt un atkal nodibināt jaunu departamentu, lai subjektīvi ietekmētu kāda virsprokurora esamību vai neesamību amatā. Neesmu nevienu virsprokuroru atstādinājis vai noņēmis no amata kādu pārkāpumu vai problēmu dēļ.
Turpinājums nākamajos laikraksta numuros
