Valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste 2026. gada 29. oktobrī paziņoja, ka turpmāk uzņēmuma vadošais zīmols būs "Elektrum" un eksporta tirgos Latvijas elektrību pārdos "Elektrum Group".
"Elektrum" tik tikko ir nosvinējis savu 14 gadu jubileju. Pasaulē tas nācis 2012. gada 18. septembrī, kad Uzņēmumu reģistrā parādījās ieraksts par SIA "Elektrum Latvija" un M. Čakstes priekštecis Āris Žīgurs publiski paziņoja, ka "Latvenergo" elektrības tirdzniecību Igaunijā un Lietuvā veiks ar jaunu zīmolu "Elektrum".
Viņš paskaidroja, ka tobrīd "Latvenergo" tirgus daļa Latvijā bija 89% ar tendenci uz samazināšanos, kas jākompensē ar elektrības eksportu uz citām valstīm, sākot ar Igauniju un Lietuvu. M. Čakste apliecināja, ka toreiz nospraustie mērķi tagad ir sasniegti un aizvietoti ar augstākiem mērķiem.
"Latvenergo" koncerna apgrozījumā eksports jau dod 44-45% no kopējā apgrozījuma un tam ir izaugsmes iespējas arī citur Eiropā. "Latvenergo" tagadējiem klientiem un citiem sadarbības partneriem jāielāgo, ka "Latvenergo" paliek kā koncerna korporatīvais zīmols un juridiskais nosaukums, bet "Elektrum" kļūst par uzņēmuma vadošo publisko zīmolu.
Latvijas patriotisma apliecināšanai pietiek ar saimnieciskiem panākumiem, pat ja eksporta gadījumā šos panākumus veicina tas, ka eksportprodukta - tiklab preces kā pakalpojuma - izcelsmes valsts nav izcelta pircējiem un patērētājiem acu priekšā. Uzņēmumu nosaukumu atsaistīšana no norādes uz Latviju pie mums aprobēta dažādos veidos vēl bez tā, ka "Latvenergo" pirms 14 gadiem radīja "Elektrum".
Šīs darbības jēga bija tāda, ka uzņēmums bija uzvarējis konkursos par pārvadājumu tiesībām arī Jelgavas, Alūksnes, Balvu un Gulbenes novados, kuru iedzīvotājus nevajag kaitināt ar apliecinājumu, ka viņu kādreizējie sabiedriskā autotransporta uzņēmumi likvidēti. Labāk nekā autopārvadājumu atdošana kurzemniekiem izklausās "Wanema", kas pēc skanējuma izraisa asociācijas gan ar igauņiem pierobežā ar Igauniju, gan ar igauņu radiniekiem lībiešiem, kuri vēsturiski pārskatāmā periodā dzīvoja gan Vidzemē, gan Kurzemē.
Par sava nosaukuma internacionalizācijas pionieri Latvijā jāatzīst telekomunikāciju uzņēmums ar tagadējo nosaukumu "Tet". Tas tika dibināts kā "Lattelekom", bet 2006. gada 18. maijā pārsaucās par "Lattelecom" un tālāk 2019. gada 26. martā paziņoja, ka mēneša laikā pabeigs zīmola un nosaukuma maiņu uz "Tet".
Jaunu zīmolu veidošana nenotiek tikai un vienīgi tāpēc, lai no tiem atkabinātu norādi uz Latviju. 2020. gada maijā valsts akciju sabiedrība "Pasažieru vilciens" Patentu valdē reģistrēja preču zīmes "Vivi Latvija" un "Vivi", kas tika iekļautas uzņēmuma jauniegūto vilcienu dizainā. Arī šajā gadījumā uzņēmums mērķē uz to, ka vajadzētu taču atjaunot pasažieru vilcienu pārrobežu satiksmi un piedāvāt braukt vilcienos ar apzīmējumu, kas viegli uztverams kaimiņvalstu iedzīvotājiem.
Zīmolu radīšana un vadīšana ir ļoti nepieciešama, taču tikai tad, ja uzņēmumiem ir preces vai pakalpojumi, kas konkurētspējīgi ar savu cenu, kvalitāti, piegādes nosacījumiem utt. Tāpēc M. Čakstes paziņojums par izmaiņām Latvijas izcelsmes elektrības eksporta piedāvājumā tika iekļauts daudz plašākā pasākumā nekā, piemēram, preses konference 2012. gada 18. septembrī, kad tika pieteikta "Elektrum" nākšana pasaulē.
2026. gada 29. oktobrī notika pasākums ar nosaukumu ""Latvenergo" stratēģiskais forums 2035". Tas bija pirmais pasākums vakar īstenotajā formātā, bet ar nodomu iekopt šādu pasākumu tradīciju. Pasākums risinājās tā, ka piecu stundu garumā mijās priekšlasījumi un paneļdiskusijas par enerģētikas attīstību ļoti plašā politisko, ekonomisko, militāro un vēl citu nosacījumu kontekstā.
Enerģētikas nozares pamatnosacījums ir tāds, ka elektroenerģija un tāpat siltuma enerģija ir grūti un dārgi saglabājamas, bet daudzos gadījumos nesaglabājamas preces. Elektrības priekšrocība tāda, ka tā ir transportējama lielos attālumos, lai gan arī šī transportēšana nozīmē izmaksas un citas problēmas, ieskaitot elektrības pārdabūšanu pāri valstu robežām.
Daudzos gadījumos valstīm ir ieinteresētība ne tikai eksportēt, bet arī importēt elektroenerģiju, ja tā var gan sagādāt patērētājiem lētāku elektrību, gan uzturēt elektroapgādes pieejamību atbilstoši pieprasījuma apjomam. Latvijā saražotās elektrības eksporta lielais apjoms nav nekādā pretrunā ar to, ka kopējā Latvijas elektrības bilance ir ar deficītu. Elektrības eksporta un importa apjomi turpinās pieaugt atbilstoši tam, kā jāpieaug elektrības patēriņam kopējā energobilancē un elektrības ražošanai no atjaunīgiem resursiem.
Gan vēju, gan saules gaismu iespējams pārvērst elektrībā tikai tajos brīžos, kad daba šos resursus dod. Lielākas iespējas uzkrāt atjaunīgos energoresursus ir Latvijas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs, taču līdzenumu elektrostacijām arī šīs iespējas ir daudz ierobežotākas nekā hidroelektrostacijām uz kalnu upēm Skandināvijā.
M. Čakste norādīja, ka nākamgad "Latvenergo" plāno saražot 2,1 teravatstundu "zaļās" enerģijas, kas palīdzēs mazināt Baltijas valstu atkarību no fosilajiem resursiem. Elektrība no atjaunojamajiem resursiem prasa lielus ieguldījumus arī tās pārvadē un sadalē, lai patērētāji varētu to izmantot tad, kad elektrība tiek saražota.
Pašlaik publiski pamanāmākais elektrības noieta palielināšanas veids ir aizvien jaunu elektroauto uzlādes vietu parādīšanās Rīgā un daudzviet arī citur. Vēlreiz palūkojoties uz "Elektrum" zīmolu, jāpiemin "Elektrum Drive" elektroauto uzlādes tīkls. Būtiska nozīme izaugsmē un konkurētspējā ir arī plašākai sabiedrībai mazāk zināmām uzņēmuma investīcijām pētniecībā un jaunajās tehnoloģijās.
Gan elektrības ražošanas, gan noieta jaudu palielināšanai nepieciešamo kapitālieguldījumu dēļ M. Čakste vērsa uzmanību uz to, ka nedrīkst noplicināt energouzņēmumus, prasot tiem maksāt valstij pārmērīgi augstas dividendes, lai gan tāda ir Latvijā iegājusies prakse valsts budžeta caurumu lāpīšanai. Latvijas valdības iemanījušās uzlūkot dažu valsts uzņēmumu kases kā Valsts kases kabatas, ar visām tām sekām, kādas piedzīvo Valsts kase. Tā vispirms norēķinās ar saviem kreditoriem, kuri citādi nedos nākamos aizdevumus, un tikai tad apkalpo valdību.
Attiecīgi, arī "Latvenergo" vispirms aizņemas, lai aizvietotu dividendēs valstij atdoto peļņas daļu un ieguldītu to attīstībā, bet pēc tam apmaksā savus parādus no nākamās peļņas daļas, kurai valsts tad vairs netiek klāt. Rezultātā "Latvenergo" attīstība palēninās un daļa naudas, kas varētu tikt ieguldīta enerģētikā, aiziet augļos, ko iegūst kreditori.
"Latvenergo" forums sakrita ar brīdi, kad visa valsts gaida Andra Kulberga nākamās koalīcijas un valdības personālsastāva paziņošanu. Šī darbošanās notiek aiz lozungiem, ka turpmāk gandrīz vai viss notikšot savādāk nekā līdz šim. Tad nu raudzīsimies, vai nākamā gada budžeta sabalansēšana notiks, neizgrābjot naudu no vēl tikai dažu valstij atlikušo pelnošo uzņēmumu kasēm. Ja "Latvenergo" kase netiks iztukšota tagad, tad M. Čakste sola Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 10 miljardiem eiro nākamajos 10 gados.
