Latvijas ekonomikā arvien vairāk izpaužas tendence konsolidēties atsevišķos tirgos. “nra.lv” iepriekš pētīja norises kriptoaktīvu tirgū, kur jaunie noteikumi ir noveduši pie izmaiņām visā Eiropas Savienībā, dodot priekšroku spēcīgākiem un attīstītākiem uzņēmumiem.
Vēl nesen šajā nozarē attīstījās simtiem jaunuzņēmumu.
Šis ir tikai viens piemērs. Nozares konsolidācijas process un lielo uzņēmumu dominance ir acīmredzama tendence visā eirozonā. Saskaņā ar OECD datiem, vidējā ražošanas koncentrācija 15 Eiropas valstīs palielinājās no aptuveni 26% 2000. gadā līdz vairāk nekā 31% 2019. gadā. No 2012. līdz 2021. gadam bija vērojama koncentrācija konkrētos preču tirgos.
“Tirgus dalībnieku monopolizācijas vai konsolidācijas jautājums ir dabisks process. Mazo uzņēmumu izdzīvošana ir atkarīga no tirgus kapacitātes un attīstības, nodokļu sistēmas un valdības politikas konkrētajā ekonomikas nozarē. Ja uzņēmums tiek slēgts vai pārcelts, tas nozīmē, ka tam vairs nav izdevīgi darboties šajā valstī,” saka finanšu analītiķis Anatolijs Drobjazko.
Iemesli ir tādas globālas traģēdijas kā COVID-19 pandēmija vai karš Ukrainā, kas ietekmē visu Eiropas reģionu, kā arī izmaiņas ES tiesību aktos, kas sarežģī vairāku mazo uzņēmumu darbību.
Piemēram, banku sektorā dominē četras lielākās bankas, kas kontrolē vairāk nekā 90% tirgus. Viens no iemesliem bija ar Krievijas kapitālu saistīto banku masveida slēgšana, kas notika pirms desmit gadiem un noveda pie banku skaita samazināšanās. Tas rada zināmas regulējošas komplikācijas, piemēram, banku virspeļņas nodoklis, kas banku lobija pretestības dēļ tika ilgstoši atlikts.
Kad nozarē dominē daži spēcīgi uzņēmumi, tiem ir vieglāk vienoties ar valsti par labvēlīgiem darbības noteikumiem. Un tas, vai valsts ir gatava veikt pasākumus, lai aizsargātu mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī valsts mēroga uzņēmumus, ir atkarīgs tikai no politikas un valsts pārvaldes ietekmes.
Vēl viens ilustratīvs piemērs ir farmācijas nozare. Saskaņā ar Konkurences padomes 2026. gada jūlijā publicētajiem datiem, lielāko aptieku ķēžu tirgus daļa palielinājās no aptuveni 60% 2020. gadā līdz 72% 2024. gadā. Šo piemēru min Jēkabs Senkāns, “Venture Faculty” izpilddirektors.
"Iemesls ir pavisam vienkāršs: noteikumi apgrūtina jaunu aptieku atvēršanu, tāpēc esošie uzņēmumi paplašinās, galvenokārt iegādājoties esošās aptiekas vai atverot jaunas filiāles," saka Senkāns.
"Visizteiktākā konsolidācija vērojama mazumtirdzniecībā kopumā, tostarp pārtikas, būvmateriālu, sadzīves tehnikas un auto preču tirdzniecībā," skaidro Jānis Zaļums, “Swedbank” Mazo un vidējo uzņēmumu bankas vadītājs. Piemēram, pārtikas mazumtirdzniecībā ievērojamas tirgus daļas pieder tādiem spēlētājiem kā “Rimi”, “Maxima” un “Lidl”, savukārt būvmateriālu tirdzniecībā nozīmīga loma ir “Depo”, “K Senukai” un “Kurši”.
Rihards Bunka, Latvijas Juristu biedrības vadītājs, skaidro: "Latvijā vairākas nozares ir piedzīvojušas konsolidāciju vai monopolizāciju. Pašlaik Vecrīgas centrā lielākā daļa mazo uzņēmumu neatkarīgo veikalu ir slēgti. Kādā brīdī Latvijā ienāca Norvēģijas “Varner” grupa, uzbūvējot “Stockmann” un ievedot “Rimi” veikalu ķēdi.
Kad mazumtirdzniecības tirgus bija pilns ar maziem, vietējiem uzņēmumiem, tie visu savu biznesu, ieskaitot peļņu, turēja Latvijas teritorijā. Tagad mazumtirdzniecībā dominē milzīgi ārvalstu uzņēmumi. Tas ir Latvijas iekšpolitikas jautājums."
Pēc Senkāna teiktā, šī tendence ir īpaši izteikta jomās, kur iekļūšana tirgū ir apgrūtināta stingra regulējuma, augsto izmaksu dēļ vai vienkārši tāpēc, ka būt lielam uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums. "Tirgus monopolizācijas procesi notika arī apsardzes nozarē, kad prasības tirgus dalībniekiem kļuva tādas, pie kurām darbību turpināja tikai daži uzņēmumi," saka Bunka.
Jēkabs Senkāns piemin arī taksometru tirgu: "Ne tik sen Latvijā darbojās vairāki vietējie taksometru uzņēmumi. Šodien, saskaņā ar Konkurences padomes 2026. gada jūnija konstatējumiem, viena platforma veido aptuveni 91% no regulāro vieglo automašīnu pārvadājumu segmenta un aptuveni 82% no licencēto taksometru segmenta."
Pēc viņa teiktā, līdzīga tendence vērojama lauksaimniecībā. Saimniecību skaits turpina samazināties, savukārt tās, kas paliek, kļūst lielākas. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā dominē lielie veikalu tīkli, savukārt mazāki veikali izdzīvo, piedaloties iepirkumu asociācijās vai atrodot savu vietējo nišu, piemēram, apkalpojot konkrētus reģionus, mazpilsētas un rajonus.
Jānis Zaļums uzskaita vairākas nozares, kurās notiek konsolidācija. Pirmkārt, degvielas mazumtirdzniecība, kur lielie tirgus dalībnieki pēdējo desmit gadu laikā ir iegādājušies dažus mazākus uzņēmumus. Otrkārt, piena produktu ražošana, kur Smiltenes ražotāji iegādājās Cesvaines uzņēmumu, un graudu pārstrāde, kur Dobeles uzņēmēji iegādājās “Rīgas dzirnavnieku”. Treškārt, dzērienu ražošana, kur lielie uzņēmumi ir iegādājušies vairākus mazākus un reģionālus ražotājus. Piemēram, “Cēsu alus” iegādājās Valmiermuižas un Piebalgas alus darītavas, bet “Cido grupa” iegādājās “Bauskas alu”. "Mēs esam zaudējuši arī dažus vēsturiski aktīvus uzņēmumus. Piemēram, Rīga bija slavenās Kuzņecova porcelāna fabrikas mājvieta, kas pārdeva porcelānu visā pasaulē. Fabrika pārdzīvoja divus karus - Pirmo un Otro pasaules karu, kā arī padomju laiku. Latvijas porcelāns varēja konkurēt ar slavenu ārvalstu porcelānu. Tagad šīs rūpnīcas vietā atrodas veikals “Akropole”. Tas, vai saglabāt šādus uzņēmumus, ir arī valsts politikas jautājums. Līdz šim šī politika nav bijusi par labu Latvijai," saka Bunka.
“Ja nozarē paliek tikai daži lieli dalībnieki, tiem ir lielāka ietekme uz cenām. Tas var veicināt cenu pieaugumu un radīt papildu inflācijas spiedienu,” saka Jānis Zaļums.
Tā rezultātā klientiem var būt mazāk izvēles iespēju, mazāks stimuls ieguldīt inovācijās un attīstībā, un mazajiem uzņēmumiem var kļūt grūtāk iekļūt tirgū. Mazie piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji kļūs arvien atkarīgāki no dažiem lieliem klientiem.
Jēkabs Senkāns norāda, ka “tur, kur ienākšana tirgū ir lēta, mēs varam redzēt tieši pretējo”. OECD ziņo, ka Baltijas reģionā dominē mazie un vidējie uzņēmumi - lielākajai daļai ir grūtības izaugt par lieliem uzņēmumiem.
"Maziem uzņēmumiem ir viena svarīga priekšrocība: tie spēj pielāgoties daudz ātrāk. Kad tirgus situācija pēkšņi mainās, neliela komanda var pieņemt lēmumu dažu dienu laikā, savukārt lielai organizācijai varētu būt nepieciešami mēneši," secina Senkāns. "Labākā aizsardzība nav sodīt panākumus, bet gan nodrošināt iespējas jauniem uzņēmumiem ienākt tirgū. Ja šī iespēja saglabājas, pat dominējošs uzņēmums ir spiests turpināt pilnveidoties, jo tas saprot, ka konkurents var parādīties rīt."
