ES un Baltijas valstīs ir stājušies spēkā jauni kriptovalūtu tirgus noteikumi. Pārejas periods beidzās 2026. gada 1. jūlijā.
Kā jau iepriekš ziņots NRA.lv lasītājiem, visā ES ir ieviesti atjaunināti kriptovalūtu tirgus tiesību akti. Šie tiesību akti, no vienas puses, atver ES tirgu uzņēmumiem, kas reģistrēti jebkurā ES valstī, bet, no otras puses, ievieš stingru kontroli pār reģistrāciju, kriptovalūtu uzņēmumu maksātspēju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem inovatīvā kriptovalūtu tirgus dalībniekiem utt. "Lielākajai daļai klientu lielākās pārmaiņas būs kriptovalūtu sektora pāreja no lielākoties neregulētas sfēras uz skaidri definētu Eiropas mēroga regulējumu. Līdz šim, atverot kontu kriptovalūtu uzņēmumā, nebija īstas iespējas saprast, vai uzņēmums atbilst kādiem kopīgiem standartiem," saka Jēkabs Senkāns, “Venture Faculty” izpilddirektors.
Viņš skaidro, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, galvenokārt MiCA (ES regula par kriptovalūtām), uzņēmumiem, kas piedāvā kriptovalūtu pakalpojumus ES klientiem, ir jāsaņem valsts regulatora licence, kas ir sarežģīts un padziļināts process. Lai iegūtu šādu licenci, tiem ir jāpierāda pietiekams kapitāls, jāapstiprina, ka uzņēmuma vadībai ir nepieciešamā kvalifikācija, nevainojama reputācija un atbilstošas zināšanas un pieredze, jānodrošina atbilstoša klientu aktīvu aizsardzība un jāievieš IT drošības un kiberincidentu reaģēšanas procedūras, kā arī citas prasības. Klientiem praktiskais rezultāts ir lielāka caurredzamība, uzlabota drošība un vienkāršāks veids, kā atšķirt nopietnus tirgus dalībniekus no pārējiem.
Tas padara tirgu drošāku, lēnāku un uzticamāku parastajiem lietotājiem. Vienlaikus Eiropas kriptovalūtu tirgus daudziem jaunuzņēmumiem ir kļuvis sarežģītāks, ļoti maziem uzņēmumiem pilnīgi neizbraucams un IT klientiem neērts. Un tā nav tikai Latvijas problēma.
Jaunuzņēmumi palikuši “aiz borta”
Līdz jaunā kriptovalūtu tiesību akta pārejas perioda beigām 2026. gada jūliju tūkstošiem mazo kriptovalūtu uzņēmumu un jaunuzņēmumu visā ES joprojām nav reģistrēti. Galvenie iemesli ir procesa ilgums, izmaksas un apjoms.
Piemēram, saskaņā ar @Nodu datiem, simtiem uzņēmumu Igaunijā un vairāk nekā divi tūkstoši Polijā nav izturējuši jauno licencēšanas procesu. Tie varētu pilnībā pamest tirgu. Valsts regulatori tam ir gatavi. Tomēr tādas valstis kā Igaunija un Lietuva iepriekš apzināti izstrādāja vienkāršotus tiesību aktus un reģistrācijas noteikumus īpaši maziem inovatīviem uzņēmumiem, tostarp kriptovalūtām, ko atzinīgi novērtēja arī uzņēmumi.
Lietuvas Bankas mediju centrs jaunuzņēmumu likteni NRA.lv. komentēja šādi: "Tiešsaistes uzņēmumiem būs vai nu jānodrošina sava darbība atbilstoši prasībām, vai arī jāpamet regulētais ES tirgus. Reālistiskas iespējas ietver MiCA/maksājumu licences iegūšanu, sadarbību ar pilnvarotiem pakalpojumu sniedzējiem, produktu piedāvājuma samazināšanu vai darbības pārtraukšanu."
"Mazāki vai neatbilstoši uzņēmumi, īpaši tie, kas paļaujas uz vieglāku regulējumu vai uz privātumu orientētiem modeļiem, var pilnībā pamest ES, jo atbilstības izmaksas - kapitāla prasības, korporatīvā pārvaldība, pārskatu sniegšana, kiberdrošība saskaņā ar DORA un AML - var pārsniegt paredzētos ieņēmumus. Tieši starp šiem marginālajiem vai nišas operatoriem migrācija ārpus ES ir visticamākā," saka Latvijas Bankas pārstāve Marina Krasovska.
Saskaņā ar finanšu tehnoloģiju eksperta un @Nodu izpilddirektora un līdzdibinātāja Aleksa Novoženova teikto, jaunuzņēmumiem būs divas iespējas: sadarboties ar licencētu spēlētāju un rezultātā zaudēt ievērojamu daļu no savas peļņas par labu lielam licencētam spēlētājam, pamest tirgu vai migrēt uz citām jurisdikcijām.
Alekss Novoženovs norāda, ka šādas jurisdikcijas varētu ietvert AAE, Gruziju, Kazahstānu, Ziemeļameriku un citas valstis. "Nereģistrēti uzņēmumi turpinās sniegt pakalpojumus ES uz savu risku," saka Alekss Novoženovs.
"Varam sagaidīt, ka daži mazi un neatbilstoši uzņēmumi pametīs ES, notiks liela mēroga lielo spēlētāju pārstrukturēšanās, lai tie atbilstu noteikumiem, jo daļa no šīs pārstrukturēšanas jau ir īstenota, un palielināsies licencētu un regulētu kompāniju koncentrācija, kas apkalpo ES klientus," piebilst Marina Krasovska no Latvijas Bankas.
"Es arī redzu negatīvu scenāriju, kurā Eiropa kļūst par pārāk lēnu un dārgu jurisdikciju, inovācijas pārcelsies uz ASV, Tuvajiem Austrumiem vai Āziju," saka Novoženovs.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas pētījumu (9. lpp.),"jaunuzņēmumi un augošie uzņēmumi pieder pie plašākas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijas ES. Saskaņā ar nesen veiktu Eirobarometra pētījumu par jaunuzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbību 64% aptaujāto MVU uzskata, ka regulatīvie šķēršļi vai administratīvais slogs ir visnopietnākā problēma, kam seko maksājumu kavējumi (39%), piekļuve finansējumam (27%) un piekļuve kvalificētam darbaspēkam (19%).
Pētījumā arī tika konstatēts, ka jaunuzņēmumi saskaras ar līdzīgām problēmām kā MVU, un lielākai daļai jaunuzņēmumu ir kāda veida grūtības nekā vidēji MVU ES: piemēram, regulatīvo šķēršļu vai administratīvā sloga ziņā, maksājumu kavējumi un piekļuve kvalificētam darbaspēkam.
Turklāt uzņēmumu pārvietošana no Eiropas uz citām jurisdikcijām ir plaši atzīta problēma. "ES uzņēmumi, kas strauji attīstās, biežāk pārceļas uz citām jurisdikcijām nekā līdzīgi uzņēmumi ASV un Apvienotajā Karalistē. Piecpadsmit procenti no ES dibinātajiem augošajiem uzņēmumiem ir pārcēlušies, salīdzinot ar 9% ASV un 12% Apvienotajā Karalistē. Lai gan ASV uzņēmumi paplašināšanās posmā parasti pārceļas galvenokārt ASV ietvaros, 74% no pārvietošanas, kurā iesaistīti ES uzņēmumi, notika uz reģioniem ārpus Eiropas Savienības, liecina Eiropas Komisijas pagājušajā gadā veiktais pētījums.”
Jauni kriptovalūtu tiesību akti būs vēl viens arguments inovatīviem uzņēmumiem, lai pārceltos uz ārzonas jurisdikcijām, piemēram, Delavēru.
Starp citu, pagājušajā gadā Delavēra ievērojami uzlaboja un vienkāršoja savus uzņēmējdarbības tiesību aktus. Tas daļēji ir saistīts ar uzņēmumu masveida migrāciju uz ASV.
Tumšās puses
Atgriezīsimies pie ES. Saskaņā ar jaunajiem kriptovalūtu tiesību aktiem, ja tirgotājs nolemj izmantot nereģistrēta uzņēmuma vai uzņēmuma, kas reģistrēts Gruzijā, AAE, ASV utt., pakalpojumus, visticamāk, nebūs tiešu prasību pret tirgotāju. Tas ir tāpēc, ka tirgotājs nav atbildīgs par to, kā finanšu pakalpojumu sniedzējs regulē savu darbību. Turklāt finanšu regulatori neuzrauga tirgotājus ES.
Tādējādi, līdz brīdim, kad klients vai kāds cits piesaista regulatora uzmanību, piemēram, ar sūdzību par nepiegādātu produktu, tirgotājs var turpināt sadarboties ar maksājumu iestādēm jurisdikcijās, kas nav ES dalībvalstis, riskējot nesaņemt drošu pakalpojumu ar pietiekamu regulatīvo uzraudzību.
"Iegādājoties produktu vai pakalpojumu, kas denominēts nacionālajā valūtā, tirgotājam ir jāiegūst nacionālā valūta, lai darbotos savā valstī. Jūs varat norēķināties ar “Bitcoin”, bet banka joprojām konvertē kriptovalūtu “fiat” valūtā. Tāpēc regulējums un licencēts pakalpojumu sniedzējs ir būtiski. Ķēdes galā ir banka vai cita licencēta finanšu iestāde, kas pārbauda jūsu regulējumu," saka Alekss Novoženovs.
Tomēr jauni risinājumi vai pat produkti, lai apietu šo problēmu, nav izslēdzami un ir acīmredzami. Arī tad, ja Eiropas tirgotājs pārskaita daļu līdzekļu uz valsti, kas nav ES dalībvalsts, pārkāpuma jautājums var būt diskutabls.
"Uzņēmuma pārvietošana uz ārzonas jurisdikciju var samazināt ES izmaksas, taču tā pati par sevi nepiešķirs juridiskas pilnvaras piesaistīt vai apkalpot ES klientus: pēc pārejas perioda beigām neatļautiem pakalpojumu sniedzējiem ir jāpārtrauc sniegt kriptopakalpojumus ES klientiem. Tā sauktās regulējuma iepirkšanās iespējas ES ietvaros kļūst ierobežotākas, jo MiCA ir piemērojams tieši un tam ir nepieciešama pases iegūšana," brīdina Lietuvas Banka.
Lielo uzņēmumu tirgus
Jaunā likumdošana novedīs pie tā, ka tirgu, kas iepriekš galvenokārt sastāvēja no maziem, inovatīviem uzņēmumiem, tagad kontrolēs lielie un vidēja lieluma spēlētāji.
Latvijas Banka prognozē tirgus konsolidāciju lielāku uzņēmumu klātbūtnes dēļ. "Tirgus konsolidācija ap mazāku skaitu labāk kapitalizētu un pārredzamu pakalpojumu sniedzēju, kā arī stingrāka pārrobežu kontrole un pārskatu sniegšana - jo īpaši DAC8 ietvaros, lai nodrošinātu nodokļu pārredzamību, un DORA darbības noturībai - dos labumu gan tirgum, gan klientiem."
Vienlaikus konsolidācija varētu ietekmēt visu IT tirgu, kas ir ļoti mobils, un daži no tā var vienkārši sekot kriptovalūtu operatoriem uz citām jurisdikcijām.
Gaidot jaunās likumdošanas ieviešanu 2023.-2025. gadā, IT grupas jau masveidā pamet Poliju un citas ES valstis. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pagājušajā gadā veikto pētījumu, "laikā no 2008. līdz 2021. gadam 40 no 147 Eiropā dibinātajiem vienradža uzņēmumiem pārcēla savas galvenās mītnes ārpus Eiropas, galvenokārt uz Amerikas Savienotajām Valstīm".
Ir vēl viens faktors, kas varētu izskaidrot birokrātisko procesu: nepieciešamība konsolidēt tirgu un pastiprināt kontroli pār finanšu plūsmām. Konkrēti, potenciālie militārie draudi Eiropai.
Kā zināms, militāras darbības var novest pie pilnīgas vai daļējas aktīvu nacionalizācijas karojošās valsts teritorijā vai pie militārās ekonomikas pārdales par labu labi kontrolētiem valsts uzņēmumiem. Piemēram, kopš militārās operācijas sākuma Donbasā 2014. gadā Ukrainā ir slēgtas aptuveni 100 privātbankas, lielas, mazas un vidējas. Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, Ukrainas Nacionālā banka slēdza e-naudas tirgu, lai gan paša segmenta regulējums gandrīz pilnībā atbilda tā laika Eiropas direktīvām.
