Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau atlasījis vairāk nekā 70 tūkstošus cilvēku, kuriem neizprotami daudz naudas viņu banku kontos, lai viņi vai nu pierāda šīs nauda izcelsmi, vai atdod 1/5 daļu no šīs naudas valstij. Runa nav tikai par kontu atlikumiem, bet par naudas plūsmu 2023. gada laikā.
Jautājums tāds, ar kādas izcelsmes naudu cilvēki seguši savus 2023. gada izdevumus. Jautājums sagatavots pēc tam, kad visiem cilvēkiem jau bija jādod uz to atbilde pagājušā gada ienākumu deklarāciju veidā. Jautājuma uzdošana katram saimnieciski aktīvajam Latvijas iedzīvotājam aktuālajā elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) atlikta uz brīdi pēc 1. septembra, kas daudziem svarīgs kā mācību gada sākums viņu bērniem un arī pašiem. Tomēr informācija par sagatavoto jautājumu tiek sniegta tagad. Ja šo informāciju uztvēruši un apzinās, ka viņu pērnā gada maksājumi pelna jautājumus par samaksātās naudas izcelsmi, tad viņi var kaut šodien ievietot EDS informāciju par saviem darījumiem.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji savus pērnā gada ienākumus VID jau sen kā atklājuši un individuālo nodokļu maksājumus, ja tādi bija jāveic, ir veikuši.
Otrajā piegājienā VID jau paguvis gan identificēt 19 984 cilvēkus, par kuriem radušas aizdomas, ka viņi nav deklarējuši visus savus ienākumus, gan šīs aizdomas apstiprināt un iekasēt no šīs grupas mazliet vairāk nekā 14 miljonus eiro. Viņi iekrituši VID darbiniekiem acīs ar savu saimniecisko darbību, par ko VID kaut ko zinājis.
Trešajā piegājienā atrasta plašāka cilvēku grupa, par kuriem ne ziņas, ne miņas, kāpēc viņu banku kontos uzradusies samērā liela nauda virs tā naudas daudzuma, kas savākusies no algām, pensijām, pabalstiem u.tml. VID saprotamiem maksājumiem. Tagad no viņiem tiks prasīts atbildēt par naudas izcelsmi. Izcelsmes veidu var būt nepārskatāmi daudz, bet jebkurā gadījumā tie jaietilpina vienā no tikai divām grupām - ar nodokli apliekamos vai neapliekamos ienākumos.
Ja cilvēks spēs pierādīt ienākumu ietilpšanu ar nodokli neapliekamo ienāku grupā, tad VID savas ģenerāldirektore Baibas Šmites-Roķes personā (attēlā) jau tagad saka šim cilvēkam paldies par sadarbību. Viņas vēstījums tāds, ka ienākumu pārbaude notiekot ne tik daudz papildu iekasējamās naudas, cik savstarpējās uzticības palielināšanas dēļ. Cilvēkiem jābūt pārliecinātiem, ka viņiem uzliktais nodokļu slogs nav paaugstināts tāpēc, ka citi izvairās vispār maksāt nodokļus. B. Šmite-Roķe tic, ka pieķertie nemaksātāji izrādīsies mazākums, bet vairumam pārbaudīto nekas jāmaksā nebūs. Būšot arī tādi cilvēki, kuri ienākumu pamatošanai nepieciešamo dokumentu vākšanas laikā atradīs attaisnoto izdevumu dokumentus (ārstu u.tml. pakalpojumu apmaksas čekus), iesniegs tos VID un saņems naudu, ko nebūtu saņēmuši, ja VID viņus liktu mierā. VID ir sagatavojis špikeri, kā cilvēkiem izskaidrot savus ienākumus tā, lai nekas valstij jāmaksā nebūtu:
Ja ienākumi izrādīsies apliekami ar nodokli, tad būs jāsamaksā nodokļa likme un kavējuma nauda, jo visi maksājuma termiņi par pagājušā gada ienākumiem tagad jau nokavēti. Ienākumu faktu fiksējušas un VID paziņojušas bankas, kurām uzlikts par pienākumu informēt valsti par kontiem un to saimniekiem, kuru kontos apgrozīti vairāk par 15 tūkstošiem eiro gadā. Tas attiecas ne tikai uz tām bankām, kuru darbība fiziski notiek Latvijā. Pagājušā gada 23. martā “Neatkarīgajā” bija publikācija par to, kā “VID kontrolē Latvijas nodokļu maksātājus 100 pasaules valstīs”. Tik daudz valstu spējušas savstarpēji vienoties, ka tām izdevīgāk atdot citām valstīm ziņas par šo valstu rezidentu naudu ziņotājvalstī un pretī saņemt ziņas par šīs valsts rezidentu naudu ārzemēs, nekā piesaistīt ārzemnieku naudu ar solījumu neatklāt šādas naudas esamību.
Uz banku iesniegtās informācijas pamata atlasīto cilvēku pietiekami daudz, lai viņus tagad uzrunātu caur plašsaziņas līdzekļiem, bet pietiekami maz, lai ļaužu vairākums piekristu, ka tiešām jāpārbauda tie daži apkārtējie, kam nauda krīt kā no gaisa. Vairākumam taču nauda bankas kontā tāpat vien neparādās, bet 5 575 personām ne no šā, ne no tā parādījušies vairāk nekā 100 tūkstoši eiro katram. Tādas naudas kopsummas summas grūtāk izskaidrot ar mātes dāvinājumu, krustmātes aizdevumu un pārdotu pulksteni, gredzenu vai datoru, kā VID iepriekš jau eksponētajā piemērā mācīja taisnoties mazākas naudas summas apgrozījušus cilvēkus. Ja kāds norādīs, ka māte viņam uzdāvinājusi ne 9 tūkstošus, bet 90 tūkstošus eiro, tad VID jautāšot šai mātei, kā viņa tikusi pie naudas, kādu vairums cilvēku Latvijā sakrāt nespēj. Šādas izjautāšanas noformēšot Administratīvajā procesā ar izredzēm pāriet uz Kriminālprocesu.
VID ir vizualizējis trīspakāpju piramīdu, kurā aizdomīgo personu skaits pieaug apgriezti proporcionāli aizdomīgas izcelsmes naudas daudzumam:
Visiem, kuri saskata sevi kā šīs piramīdas “ķieģelīšus”, tagad dots laiks vai nu sagatavoties izskaidroties ar VID, vai uzreiz pašiem to darīt.
Šī piramīda uzbūvēta, neietverot valsts amatpersonas, kuras iesniedz VID savas gada ienākumu deklarācijas. Šie cilvēki jau kopš amatpersonu deklarāciju ieviešanas pirms pārdesmit gadiem ir saskārušies ar legālo prezumpciju. Ar tās pielietošanu attiecībā pret amatpersonām VID esot noslīpējis paņēmienus, kas tagad ļaušot pārbaudīt plašāku personu loku. Visticamāk, ka amatpersonas arī ir noslīpējušas savus paņēmienus, ar kādiem negodīgie ierēdņi (visplašākajā nozīmē, ietverot policistus, tiesnešus, valsts kapitālsabiedrību priekšniekus utt.) var vārda burtiskajā nozīmē deklarēt sevi par godīgiem.
Pārnesot ienākumu pārbaudes uz naudas aprites organizēšanā nemākulīgiem cilvēkiem, VID vismaz šogad noteikti noķers tādus darbiniekus, kuri caur naudas iemaksas bankomātiem ielikuši savos bankas kontos tā sauktās “aplokšņu algas”. Ja ne viena, tad vairāku gadu laikā darba devēji un VID iedresēs šādus cilvēkus tādas aplamības vairs neatkārtot.
B. Šmite-Roķe apliecināja, ka savā reālajā darbā VID regulāri izmantojot legālās prezumpcijas ideju, izskaitļojot cilvēku, kuru pilīs un autoparkos apliecinātais dzīvesveids nav attaisnots ar viņu legālajiem ienākumiem. Piemēram, VID cīnoties ar uzņēmējiem, kuri maksā sev minimālo algu, bet uzrāda kā uzņēmuma ražošanas izdevumus savas dzīvesvietas īri par 10 tūkstošiem eiro mēnesī. Gribētos uzzināt, ko valsts izcīnījusi no šādiem, nevis no daudz sīkākiem blēžiem vai vientiešiem.
