Jaunākie mazumtirdzniecības dati liecina, ka valstī vēl aizvien ir ekonomiski spēcīgs “turīgo” iedzīvotāju slānis. Vienlaikus dati norāda uz to, ka ļoti lielai iedzīvotāju daļai rocība būtiski sarukusi, daudzi pat ir spiesti ierobežot tēriņus pirmās nepieciešamības precēm, tajā skaitā arī pārtikai.
Apkopojumu par valsts mazumtirdzniecības apjomu pārmaiņām var uztvert kā atspoguļojumu gan potenciāliem tautsaimniecības sasniegumiem, gan jau esošām vai vēl gaidāmajām problēmām. Ir pamats prognozēm, ka šogad mūsu valsts varētu piedzīvot ekonomikas apjomu samazināšanos, par ko “Neatkarīgā” saviem lasītājiem vēstīja jau gada sākumā. Šobrīd mūsu tautsaimniecībā notiekošais nav pārsteigums. Jārēķinās ar to, ka šogad ekonomika varētu sarukt par vienu vai diviem procentiem, ko radīs gan mazāki iedzīvotāju tēriņi, gan ražošanas apjomu kritums. Saistībā ar pēdējo Latvijā ieplūst mazāk naudas, līdz ar to valsts iedzīvotājiem ir mazāk ko tērēt. Tas arī ir galvenais iemesls šobrīd vērojamajam mazumtirdzniecības apjoma samazinājumam. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, šā gada jūlijā salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā mazumtirdzniecības apjoms salīdzināmajās cenās (tātad atrēķinot patēriņa cenu tiešo ietekmi) ir krities par 2,5%.
Paraugoties uz mazumtirdzniecības apjomu pārmaiņām sadalījumā pa dažādiem preču segmentiem, jāsecina, ka vairums iedzīvotāju pamatā orientējas uz pirmās nepieciešamības preču iegādi un tad, ja nauda paliek pāri, tā tiek atvēlēta citām, varbūt mazāk svarīgām lietām. Cita starpā jūlijs ir mēnesis, kad ļaudis sāk baudīt vasaras priekus, līdz ar to ar nosacījumu, ka nauda turas, tā nereti tiek tērēta dažādu ar atpūtu ārpus mājām saistītu preču iegādi. Taču šā gada jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada liepu mēnesi šajā preču segmentā mazumtirdzniecības apjoms ir būtiski krities par 23%. Tas nozīmē, ka daudzas pārdošanai paredzētās teltis vai makšķerkāti tā arī nav atstājuši savas veikalu novietnes un tas var radīt pamatu kādam priekam par atlaidēm sezonas beigās, taču vienlaikus signalizē par ekonomiskām problēmām pašiem veikaliem un tajos strādājošajiem darbiniekiem. Tas pats attiecas uz tirdzniecības segmentu, kas statistikā tiek klasificēts kā “mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces”. Šajā segmentā pārdošanas apjoms gada laikā ir sarucis par 21%. Tikmēr ar ikdienā nepieciešamo preču tirdzniecību mūsu valstī viss aizrit bez pārmērīgiem ekscesiem. Ir neliels apjomu kritums, taču tas vairumā gadījumu nav tāds, kas vēstītu par kādām krīzes pazīmēm pašos tirdzniecības uzņēmumos. Krīzes iezīmi var just pārtikas tirdzniecībā, taču ne tik daudz kā problēmu tirgotājiem, bet gan pircējiem. Par to liecina fakts, ka gada laikā pārtikas mazumtirdzniecības apjoms ir sarucis par 5%, turklāt neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Latvijā ir pieaudzis. Tas nozīmē, ka ļaudis daudz nopietnāk pārdomā, ko likt pirkuma groziņā, un diezgan ticams ir tas, ka no kāda ikdienā nepieciešamā produkta nākas arī atteikties.
Vienlaikus ir atsevišķas norādes, ka mūsu valsts iedzīvotāju pirktspējā viss nav pavisam slikti. Par to signalizē lai gan pieticīgais, taču tomēr reģistrētais kāpums apģērbu, apavu un ādas mazumtirdzniecībā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju šajā segmentā ir pārdots par 2,1% vairāk. Tāpat arī metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība sevi piesaka ar kāpumu. Šeit pārdots par 4,3% vairāk nekā pagājušā gada jūlijā. Te ir jāpiebilst, ka celtniecība un remontēšana jau iepriekšējos gados aizritēja uz paaugstinātas aktivitātes viļņa. Līdz ar to, ja tā turpina pieaugt, tā ir laba ziņa arī valsts kopējai ekonomikai. Kaut vai tāpēc, ka aizvien ir ļaudis un uzņēmumi, kas iepriekš jau salīdzinoši augsto apjomu var palielināt vēl, tādējādi radot iespēju tikt pie ienākumiem arī citiem. Tas var piebremzēt gan statistisko ekonomikas kritumu, gan padarīt skaļāku monētu šķindoņu arī kādas tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju daļas makos. To, ka ekonomikas funkcionēšana, lai gan ne bez sarežģījumiem, turpinās, liecina arī gada laikā par 5,2% pieaugušais autodegvielas pārdošanas apjoms.
Atskatoties uz iepriekš minēto, nedaudz iepriecinoša var šķist arī ziņa, ka pārtikas mazumtirdzniecības apjomu kritums ir mazāk izteikts nekā pavasarī. Piemēram, martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgu laika posmu mazumtirdzniecība pārtikas veikalos bija kritusies par 11,2%. Galu galā arī kopējais mazumtirdzniecības apjomu kritums ir kļuvis lēzenāks. Kopējais mazumtirdzniecības apjoma kritums martā gada izteiksmē sasniedza 9%. To gan daļēji var norakstīt uz kovida izskaušanas faktoriem, taču vienlaikus arī uz to, ka iedzīvotāju kopējā pirktspēja martā bija salīdzinoši sliktākā situācijā nekā pērn, sevišķi vēl saistībā ar pārtikas patēriņu. Iemesls, kādēļ kritums varētu būt piebremzējies, ir saistīts ar sezonalitāti, proti, mazākiem komunālajiem rēķiniem, jo siltajā sezonā nav jāmaksā par apkuri. Tomēr, kā rāda statistika, cerība uz to, ka komunālo rēķinu samazināšanās varētu radīt tādu fundamentālāku impulsu patēriņam, līdz galam nepiepildās. Izejvielu, sevišķi vēl enerģētisko, cenu kritums biržā noteikti sniedz palīdzīgu roku mūsu tautsaimniecībai, taču neatrisinās visas problēmas.
Ir zināms pamats cerībai, ka gaidāmajā ziemā iedzīvotāji ar saviem ienākumiem varēs nopirkt vairāk nekā iepriekšējā, taču to noteiks kopējā ekonomiskā virzība. Pagaidām nepārprotami ir redzams, ka naudas valstī ieplūst mazāk nekā iepriekš, un te drīzāk var veidoties situācija, ka daļa iedzīvotāju ziemā saistībā ar apkures izmaksu kritumu varētu atļauties šo to vairāk, taču daļai šāda iespēja varētu iet garām, jo var samazināties ienākumi.
