Diezgan neobjektīvs apskats. Apskats ir veidots ņemot vērā naudas summas nevis gabalus. Līdz ar to nevar teikt, ka ir vairāk skrūvju pārdots un vairāk kreklu. Iespējams tirdzniecības apjoms pat ir krities, jo ir tak inflācija visos ganģos. Ja cilvēkam bija iesākti darbi un bija vajadzīgs nopirkt noteiktu daudzumu skrūvju, tad viņam šis skrūvju daudzums būs jānopērk lai ar cik viņas maksā. Bet, tai pat laikā iespējams preču sadārdzinājuma dēļ kāds ir atteicies no būvniecības darbiem. Kā rezultātā, tas kuram bija kas obligāti jāpērk, ar savu pārmaksu ir radījis ilūziju, ka būvniecības veikali ir pārdevuši vairāk skrūvju, bet patiesībā ir pārdevuši mazāk, bet iekasējuši naudu vairāk. Tās ir divas dažādas lietas.
Aprakstot situāciju ,autors palaidis garām reālās algas krituma faktu saistībā ar inflāciju , tāpat nesaka ne vārda par ST tarifu un pēdējo nedēļu elektrības cenu kāpumu . Lasu ,ka tikai pagājušajā nedēļā elektrības cena ir pieaugusi par 23% !!! Un vel jau ir arī banku procenta likmju kāpuma efekta seku ietekme un nedomāju ,ka turīgāko dzīvojamo māju jaunsaimnieku maksājumi to pārtikas pirkumus neietekmē . Un vel , cik ir studentu budžeta vietas augstskolās un cik tiek maksāts par studijām un kopmītnēm atsevišķi ! Redzam ,ka dažādo izdzīvošanas izmaksu kāpuma plašais spektrs noteikti samazina patēriņa ikdienas tirgu . .
nu cik par to ST var kvankšķēt? "Pēdējo nedēļu elektrības cenu kāpumu" tirgotāji jau kopš pavasara saviem klientiem piedāvā, tā ka nekā jauna.