Medicīniskā rehabilitācija ir kas vairāk nekā ārstēšana, jaunu tehnoloģiju lietošana un fiziskās nespējas samazināšana.

Tas nozīmē sadzīvošanu ar slimību

un tās pārvarēšanu, kas prasa daudz pūļu un spēka.

Ar jēdzienu rehabilitācija apzīmē procesu, kura mērķis ir cilvēkam pēc smagas slimības, operācijas vai traumas dot iespēju atgūt un attīstīt fizisko, psiholoģisko, sociālo, aroda un izglītības potenciālu atbilstoši viņa fizioloģiskajiem ierobežojumiem vai – stabilu veselības traucējumu gadījumā – pacienta dzīves pielāgošana apkārtējai videi un sabiedrībai.

Būtiska sastāvdaļa

Pirmā posma (akūta) medicīniskā rehabilitācija tiek veikta stacionārā un ir ārstniecības procesa sastāvdaļa. Tās galvenie uzdevumi ir:

• slimības atkārtošanās un vispārējā stāvokļa pasliktināšanās profilakse;

• iespējamo komplikāciju mazināšana;

• pacienta veselības resursu mobilizēšana;

• iedrošināšana atsākt pašaprūpes aktivitātes;

• emocionāla atbalsta sniegšana pacientam un viņa ģimenei;

• akūta ārstēšanas posma pabeigšanas (izrakstīšanas) plānošana un pacientu atlase tālākai medicīniskajai

rehabilitācijai.

Otrā posma medicīniskā rehabilitācija ir īpašs ārstniecisko pasākumu kopums, kas ietver medicīnisko un sociālo palīdzību, veidojot pamatu pacienta sociālai drošībai un veselības stāvokļa uzlabošanai un stabilizācijai. Otrā posma medicīniskā rehabilitācija ir jāuzsāk, ja pacientam akūtas slimības/traumas vai hroniskas slimības paasinājuma dēļ ir:

• iestājies funkcionālo spēju ierobežojums;

• pietiekama medicīniska stabilitāte;

• atbilstošs rehabilitācijas potenciāls.

Medicīniskās rehabilitācijas iestādē sniedz kompleksus medicīniskas rehabilitācijas pakalpojumus, izmantojot medicīniskas rehabilitācijas ierīces un tehnoloģijas. Darbs ar pacientu rehabilitācijas centrā notiek ar precizētiem katra multidisciplinārās komandas locekļa pienākumiem un atbildību par individuālu pieeju rehabilitācijas mērķa sasniegšanai.

Individuāla programma

Ārstēšanas kurss medicīniskās rehabilitācijas iestādē ietver pacienta funkcionālo spēju (to ierobežojumu) novērtējumu, rehabilitācijas mērķu izvirzīšanu un individuālā rehabilitācijas plāna sastādīšanu.

Otrā posma medicīnisko rehabilitāciju vajadzētu maksimāli tuvināt akūtajam posmam, lai pēc tās pacients nenokļūtu mājās nesagatavots dzīvei, kas ar šo hronisko slimību būtiski mainās ne tikai pacientam, bet arī ģimenei un draugiem.

Dižķibeles žņaugos

No 1. septembra daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem pēc pārciestas smagas operācijas, insulta vai miokarda infarkta būtu jāsaņem rehabilitācijas kurss, to nesaņem. Valsts vairs neapmaksā medicīnisko rehabilitāciju pacientiem, kuri tās saņemšanai nosūtīti tieši no slimnīcas vai kuriem tā līdz šim pienācās sešu mēnešu laikā pēc izrakstīšanās no stacionāra.

No valsts budžeta līdzekļiem medicīnisko rehabilitāciju joprojām apmaksā bērniem līdz 18 gadiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušajiem, pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija, kā arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām, kuriem noteikta dinamiskā novērošana.

Valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus stacionārā var saņemt Nacionālajā rehabilitācija centrā Vaivari, Vidzemes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Daudzās medicīniskās rehabilitācijas iestādēs – rehabilitācijas centrā Krimulda, Latgales novada rehabilitācijas centrā Rāzna, rehabilitācijas centros Līgatne, Jaunķemeri, Tērvete u.c. –, kur līdz šim varēja saņemt valsts apmaksātus stacionāros rehabilitācijas pakalpojumus, turpmāk tos sniegs ambulatori vai par maksu.

"Šobrīd mēs medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus sniedzam dienas stacionārā un arī ambulatori Rēzeknē un Lūznavas pagastā," skaidro Latgales novada rehabilitācijas centra Rāzna valdes priekšsēdētāja Diāna Gavare-Karpova. "No valsts budžeta mums ir mazliet piešķirta nauda fizioterapijas procedūrām, bet vairāk ne. Visas pārējās manipulācijas – masāža, ūdens procedūras, fizikālā terapija un citas – ir par maksu. Diemžēl cilvēki nav spējīgi šos izdevumus segt, tāpēc apmeklējumu intensitāte ir ļoti zema ne tikai pie mums, bet visos rehabilitācijas centros. Nesaņemot medicīnisko rehabilitāciju pēc smagām slimībām vai traumām, var draudēt invaliditāte. Šodien tas notiek ar daudziem, kas pārcietuši insultu, pēc izrakstīšanās no slimnīcas viņi vairs nevar turpināt ārstēšanos – saņemt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus naudas trūkuma dēļ.

 

Rīgas namu pārvaldnieks