Lieliskais tandēms
 
©F64

Inta Bernova un Gunta Kalniņa ir pierādījušas sevi kā lielisks tandēms – jau astoto gadu viņas kopā raksta scenāriju seriālam UgunsGrēks. Šogad tapusi arī abu oriģinālluga – izrāžu apvienības Panna iestudētā Gribu bērnu!, kurā spēlē UgunsGrēka varoņu atveidotāji Zane Daudziņa, Aldis Siliņš, Maija Doveika, Ģirts Ķesteris un Marija Bērziņa.

Izrāde nupat uzsākusi gājumu pa Latvijas brīvdabas estrādēm, un zinātāji lēš, ka lugas mūžs būšot daudz ilgāks par vasaru, jo darbā skarta aktuāla sociālā tematika. Kā top sižeti, kas piesaista skatītāju tūkstošus, arī šoreiz mūsu saruna, kuras laikā nepamet sajūta, ka abas sievietes saprotas no pusvārda, jo veikli pārtver un papildina viena otras sakāmo.

Abas autores iepazinušās, uzsākot studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra, kino un TV dramaturgu kursā. Abām tajā laikā jau bija pa vienai augstākajai izglītībai: Inta bija pabeigusi Latvijas Universitātes (LU) filozofus, Gunta – vācu filologus. «Mums abām bija radusies vēlme darīt dzīvē vēl kaut ko, tāpēc iestājāmies Laura Gundara vadītajā dramaturgu kursā, ko arī veiksmīgi pabeidzām,» stāsta Gunta. Un Inta piebilst, ka jau studiju laikā – 1999. gadā – tapis pirmais kopīgais scenārijs – LTV videofilmai pēc Jāņa Jaunsudrabiņa romāna Jaunsaimnieks un velns motīviem Saldā indes garša, kuras režisore bija Inta Gorodecka, bet lomās darbojās tādi lieliski aktieri kā Juris Žagars, Aurēlija Anužīte, Mārtiņš Vilsons, Guna Zariņa, Andris Keišs, Vilis Daudziņš un daudzi citi. «Atmiņā palicis Jura Žagara neviltotais pārsteigums, kad viņš uzzināja, ka scenāriju uzrakstījušas divas jaunas sievietes, tolaik vēl studentes. Viņam bija licies, ka autors pilnīgi noteikti ir vīrietis, turklāt ar diezgan lielu dzīves pieredzi,» pasmaida Inta. Sadarbība izveidojusies veiksmīga, un režisore piedāvājusi rakstīt nākamos scenārijus. Līdz šim brīdim kopā tapuši darbi Viss kārtībā, Neprāta cena, Ēnu spēles, UgunsGrēks.

Necer uz ilgu mūžu

Vasaras sākumā noslēdzās UgunsGrēka devītā sezona. Diez vai kāds prognozēja, ka seriāls būs tāds ilgdzīvotājs. Un te nu jāatgādina, ka vispirms tas savu ceļu pie skatītājiem sāka Latvijas Televīzijā ar nosaukumu Neprāta cena un tikai vēlāk pārcēlās uz TV3 un pārtapa par UgunsGrēku.

«Neprāta cena bija pasūtījuma darbs. LTV vadībai radās doma par ikdienas seriāla veidošanu, un šis darbs tika piedāvāts režisorei Intai Gorodeckai, kura savukārt piedāvāja mums rakstīt scenāriju,» atminas Gunta. Šobrīd Neprāta cenai un UgunsGrēkam, kopā ņemot, ir jau vairāk nekā 1000 sēriju.

Inta atceras, ka toreiz LTV tika uzbūvēta liela un plaša dekorācija un runāts par to, ka šis seriāls turpināsies vismaz divus gadus. «Toreiz mums tā šķita utopija, koncentrējāmies uz katras nākamās sērijas rakstīšanu un neticējām, ka šis darbs izvērtīsies tik ilgstošā projektā, kā tas ir noticis.»

Pēdējos gadus skatītāji pieraduši sekot līdzi daktera Leona mīlas peripetijām, un daudzi droši vien jau piemirsuši, ka stāsta sākumā galvenie varoņi bija pavisam citi – Aurēlijas Anužītes un Jura Žagara atveidotie tēli Anna un Roberts. «Šis aktieru tandēms bija jau pārbaudīta vērtība. Pirms tam abi kopā ļoti veiksmīgi bija strādājuši Saldajā indes garšā. Režisore vēlējās turpināt sadarbību ar šiem aktieriem un piedāvāja viņiem izspēlēt mūsdienu cilvēku mīlas stāstu,» Inta ieskicē iespējamo seriāla panākumu atslēgu.

Starp komisko un traģisko

«Viegli ir pašā sākumā, kad tēlu attiecības tikai sāk risināties,» smaidot teic Inta. «Pēc tam paliek aizvien grūtāk izdomāt kaut ko jaunu, jo visas iespējamās situācijas jau ir izspēlētas. Kā apgalvoja 19. gadsimta franču rakstnieks Džordžs Poltī, pavisam eksistē tikai 36 dramaturģiskās situācijas.» «Par laimi, mums ir tā priekšrocība, ka seriāla ietvaros strādājam visdažādākajos žanros,» iebilst Gunta. «Varam variēt starp komisko, traģisko, lirisko, melodramatisko… Taisām gan mīlas līnijas, gan sadzīviskas situācijas un detektīvintrigas. Atkarībā no žanra viena un tā pati situācija var izskatīties pavisam citādāk. Ja Leons ieraudzīs savu mīļoto sievieti gultā ar citu, tā būs traģēdija. Ja tas pats notiks ar Vadimu, tā būs komēdija.»

Rakstīt sižetu palīdzot arī tas, ka nepārtraukti tiek radīti jauni tēli. No pašiem Neprāta cenas pirmsākumiem šobrīd ir palikuši tikai daži – Leons, Milda, Vadims, Silvija, Helēna, Gunārs. Strādājot pie UgunsGrēka, ar aktieriem veidojas visciešākā sadarbība, jo scenārijs top paralēli filmēšanas procesam. «UgunsGrēks top ciešā sadarbībā ar režisori un aktieriem, mēģinām būt maksimāli elastīgas un izmantot labākās aktieru idejas scenārijā,» atklāj Inta. Un Gunta smaidot papildina: «Pa šiem 14 sadarbības gadiem esam paguvušas viena otru iepazīt, un varētu teikt, ka saprotamies no pusvārda. Tas ļoti atvieglo kopīgo darbu pie seriāla. Režisore strādā ar aktieriem un bieži man vakarā zvana, lai pastāstītu, kā pa dienu izvērtusies kādas epizodes filmēšana. Bieži vien tieši aktieru nospēlētā epizode, attiecības vai attieksme dod impulsu tam, kā tālāk tiek veidots scenārijs.»

«No visiem uzskaitītajiem scenārijiem dialogus esam rakstījušas Saldajai indei, Viss kārtībā, Ēnu spēlēm un Neprāta cenai. Kas attiecas uz UgunsGrēku, sapratām, ka fiziski nav iespējams tāda apjoma darbu divatā izdarīt, tāpēc nācās piesaistīt dialogu autorus,» pastāsta Gunta un atklāj, ka visilgākā sadarbība ir ar Vilni Bīriņu. «Tas ir cilvēks, uz kuru vienmēr var paļauties.» Periodiski darbam pieslēdzoties arī citi dialogu autori.

Inta ir pārliecināta: rakstīt dialogu – tā ir profesija un tas ir jāmāk. «Tas nenozīmē tikai reproducēt to, kā mēs paši dzīvē runājam. Tas nozīmē runāt atbilstoši katra tēla raksturam, izmantot runas īpatnības, dabiskā veidā ielikt epizodē nepieciešamo informāciju, turklāt izdarīt to emocionālā veidā.»

Guntai šai sakarā gadījies kāds kuriozs iz dzīves. «Kas attiecas uz emocijām – rakstīt dialogu nozīmē to izdzīvot un izlaist tēla emocijas caur sevi. Kādu laiku strādāju birojā par tulku. Tā kā attiecīgajā dienā tulkošanas darba nebija, sēdēju un rakstīju epizodes seriālam. Biju tā aizrāvusies, ka nemaz nepamanīju, kā man pienāk klāt kolēģis. Satrūkos no tā, ka viņš uzmanīgi man uzlika roku uz pleca un apjautājās, kas man sāp. Pirmajā mirklī biju pārsteigta, kāpēc tāds jautājums. Pēc tam sapratu – aprakstot Leona ciešanas, ķermenis bija sācis darboties līdzi, raidot sāpju signālus. Gan acu izteiksme, gan ķermeņa valoda liecināja, ka man sāp. Mēģināju kolēģim iestāstīt, ka viss ir kārtībā, nekas slikts man dzīvē nav noticis, nekas man nesāp, vienkāršu rakstu seriāla epizodi. Kolēģis nenoticēja, aizvainojās un aizgāja – ja negribi, nestāsti…»

Septiņi gadi – tas ir ilgs laiks seriālam. «Jā,» piekrīt Inta. «Septiņi gadi tiešām ir ilgs laiks seriālam. Latvijā neviens pašmāju seriāls tik ilgi nav gājis. Strādāsim, kamēr būs reitingi un TV3 vēlēsies to iekļaut savā programmā.»

Izklaide ar dziļu vēstījumu

Un tagad abas autores izmēģinājušas spēkus arī dramaturģijā – uzrakstījušas lugu Gribu bērnu!. «Pirmkārt, ir ārkārtīgi liels prieks par pašu faktu, ka Juris Rijnieks bija gatavs riskēt un paņemt iestudēšanai mūsu pirmo lugu, kas ir mūsdienu oriģināldramaturģija,» teic Gunta. «Vieglākais ceļš vasaras pasākumam tomēr ir paņemt vecu, aprobētu materiālu un papildināt to ar vispārzināmiem hitiem. Mūsu gadījumā ir oriģinālluga un oriģinālmūzika. Cerams, ka režisors savu izvēli nenožēlo, jo publika smejas un pēc izrādes aplaudē, kājās stāvot.»

Bet kā vispār tapa doma pievērsties dramaturģijai? «Mums ar Guntu jau sen bija tāds kluss sapnis, ka gribētos uzrakstīt lugu teātrim,» atklāj Inta. «Bijām ārkārtīgi priecīgas, kad kādu dienu UgunsGrēka filmēšanas laukumā aktieris Ģirts Ķesteris pajautāja, vai mums būtu interese uzrakstīt ludziņu četriem aktieriem. Tālāk sekoja iepazīšanās ar režisoru Juri Rijnieku un radās doma par situāciju komēdiju, kurā darbosies divi pāri.» Gunta piebilst, ka ar režisoru satikušās vien divas reizes, bet ļoti ātri atradušas kopīgu valodu un secinājušas, ka visiem ir pietiekami līdzīga humora izjūta. «Režisoram bija skaidra vīzija, kādus raksturus viņš vēlas lugā redzēt, atlika tikai izveidot situācijas un uzrakstīt dialogus.» Intu uzrunājis fakts, ka režisors katrā savā darbā cenšas pievērst uzmanību kādai sociālai problemātikai. «Neviens izrāžu apvienības Panna produkts nav tikai tīra izklaide, visām izrādēm ir arī kāda dziļāka jēga un vēstījums. Šajā gadījumā izrāde Gribu bērnu! pievērsīs uzmanību demogrāfiskajai situācijai Latvijā,» teic Inta.

«Luga bijusi liels izaicinājums – pierādīt sev, ka spējam uzrakstīt ne tikai scenāriju, bet arī lugu. Rakstīt bijis viegli, jo ļoti gribējās to darīt.» Inta atklāj, ka luga uztapusi mēneša laikā. «Pēc tam vēl uzrakstījām dažus dziesmu tekstus, jo izrāde ir muzikāla. Tajā skan Nika Matvejeva komponētās dziesmas un mūzika.»

Kā pašas autores raksturotu lugu? «Tā ir viegla situāciju komēdija par nopietnu tēmu – satikšanos,» teic Inta un ieskicē sižetu. «Divi galvenie varoņi – arhitekts Lotārs un mūzikas skolotāja Agnese – ir iepriekšējās attiecībās vīlušies cilvēki, kuri paniski baidās atkal piedzīvot sāpes. Tāpēc abi ir nolēmuši vairs otru pusīti nemeklēt un veltīt visus spēkus darbam. Par laimi, viņiem ir enerģiski draugi, kas nolemj to nepieļaut un mēģina savest abus kopā.»

Ko gribētu novēlēt seriālam un lugai, tautās ejot? Gunta teic: «Novēlējums ir viens – lai būtu skatītāji!» un atklāj, ka septembrī, kad sāksies UgunsGrēka jaunā sezona, aktieru ansamblim pievienosies vairāki lieliski aktieri. «Iesaistīties ir piekritusi gan aktrise, kuru pamatoti var dēvēt par latviešu teātra un kino leģendu, gan arī vairāki jaunās paaudzes aktieri. Būs pārstāvēti gan Dailes un Nacionālā teātra štata aktieri, gan arī brīvmākslinieki.» .