VĒRTĪGI: Rudens lapu otrā dzīve - ko ar tām iesākt?

© EPA/ SCANPIX

Kļū­dās tie dārz­ko­pji, kas ar šaus­mām do­mā: klāt tra­kais lap­kri­tis... No zi­la gai­sa ta­ču krīt svē­tī­ba dār­zam! Nav prā­ta darbs la­pas de­dzi­nāt, lai pel­nus iz­man­to­tu mēs­lo­ša­nai, – ta­jos ir maz mi­ne­rāl­vie­lu. Ko­ki ir gud­ri, la­pām dzel­tē­jot, vai­rā­ku­mu vēr­tī­go vie­lu za­ri sa­sūc at­pa­kaļ, lai pa­va­sa­rī ba­ro­tu jaun­o la­pu pa­au­dzi.

Ne­va­jag pār­cen­sties, dār­zā sa­grāb­jot vis­as līdz pē­dē­jai la­pi­ņai, la­bāk vie­tu­mis tās at­stāt zem ko­ku un krū­mu vai­na­giem, lai nā­kam­gad augiem bū­tu vēr­tīgs bez­mak­sas mēs­lo­jums. Sa­grāb­to zel­tu vis­la­bāk pār­vērst augst­vēr­tī­gā kom­pos­tā, kas se­viš­ķi va­ja­dzīgs dār­ziem ar mā­lai­nu vai smil­šai­nu aug­sni. Vis­la­bā­kais mēs­lo­jums ie­gūs­tams no la­pu asor­ti - bērzs, kļa­va, vī­tols u.c. Drau­dzī­gā la­pu sai­mē ātr­āk sa­trūd bie­zās zir­gkas­ta­ņu un ozo­lu la­pas.

Kom­pos­tu var vei­dot gan kau­dzē, gan no­ro­be­žo­tā til­pnē, lai la­pas ne­iz­nē­sā­tu vējš. Kas­tē lik­tās arī vieg­lāk sa­mai­sīt un sau­sā lai­kā ēr­tāk sa­lais­tīt. Kau­dzes pa­ma­tā klāj kūd­ru vai sa­lmus, ko rū­pī­gi sa­lais­ta ar vir­cu vai lie­tus ūde­ni. Spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka aiz­spiest de­gu­nu un lais­tīt ar 40-45°С kar­stu vir­cu (2 ki­lo­gra­mi uz 10 lit­riem ūdens). Pirm­ās ap­tu­ve­ni 30 cm bie­zu­mā klāj la­pas, kam se­ko plā­na kār­ti­ņa kūd­ras vai meln­ze­mes. To arī sa­lais­ta, un tā kār­to slā­ni pēc slā­ņa. Lai sa­gla­bā­tu trū­dē­ša­nai va­ja­dzī­go sil­tu­mu, pē­dē­jais be­rams slā­nī­tis kūd­ras. Kau­dzes augs­tu­mam jā­būt tā­dam, lai to­po­šo kom­pos­tu bū­tu vieg­li pār­klāt ar plē­vi. Pa­va­sa­rī, lai pa­āt­ri­nā­tu trū­dē­ša­nu, kom­pos­tu vai­rā­kas rei­zes rū­pī­gi pār­rok un sa­lais­ta. Ja aug­sne, kam kom­posts do­māts, ir skā­ba, mai­sī­ša­nas pro­ce­sā ma­su var pa­pil­di­nāt ar kaļ­ķi. Pēc ga­diem di­viem jū­su rī­cī­bā būs iz­cils ir­dens mēs­lo­jums. Ga­ta­vo kom­pos­tu uz­la­bo ar slā­pek­ļa mēs­lo­ju­miem, pie­mē­ram, vie­nam ku­bik­met­ram mēs­lo­ju­ma var pie­vie­not 1 kg amo­ni­ja sal­pet­ra (kri­tu­šo la­pu kom­pos­tā og­lek­ļa un slā­pek­ļa at­tie­cī­ba ir 3:1). Šo la­pu aug­sni var iz­man­tot arī is­ta­bas augiem. No šā­da kom­pos­ta ne­at­teik­sies arī ogu­lā­ji, aug­ļu ko­ki un ze­me­nes. La­pu kom­posts ar sku­je­ņu pie­špri­ci ir lie­lisks mēs­lo­jums ogu­lā­jiem.

Aug­ļu ko­ku kri­tu­šās la­pas uz di­viem ga­diem ne pā­rāk dzi­ļi ie­rok zem­ē. Ja dār­zā nav da­bis­ku ie­pla­ku, kom­pos­tam rok spe­ci­ālas tranš­ejas. Spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka tam iz­man­tot di­vus pla­tā­kos ce­li­ņus starp do­bēm. Vie­nā no tiem 60-70 cm pla­tu­mā iz­rok 30 cm dzi­ļu grā­vi un ta­jā ie­ber la­pas. Kad tās pa­ma­tī­gi no­stai­gā­tas un sa­lais­tī­tas ar ūde­ni, tranš­eju aiz­pil­da ar zem­i. Nā­ka­ma­jā ru­de­nī tranš­eju rok ot­ra­jā ta­ci­ņā, bet tre­ša­jā va­sa­rā pirm­ā ce­li­ņa kom­posts jau ga­tavs. Iz­tuk­šo­to tranš­eju no jaun­a aiz­pil­da ar la­pām.

Ja ne­vē­la­ties ar la­pām krā­mē­ties ga­diem, pa­va­sa­rī pēr­nās la­pas var uz­reiz ie­strā­dāt aug­snē. Vis­pa­tei­cī­gā­kie par to būs gur­ķi, ka­ba­či, ķir­bji u.c. dār­ze­ņi. Ar slā­pek­li aiz­da­rī­to la­pu pa­klā­ji­ņu ie­klāj 10 cm zem aug­snes virs­kār­tas. Pirms ap­bēr­ša­nas la­pas kār­tī­gi sa­lais­ta.

Va­sa­rā za­ļās la­pas ko­pā ar ne­zā­lēm var rau­dzēt ātr­ajā kom­pos­tā. Tās ko­pā ar ne­zā­lēm un pār­ti­kas at­kri­tu­miem liek til­pnē ar ūde­ni, kam at­vē­lē­ta sau­lai­na vie­ta dār­zā. Lai pa­āt­ri­nā­tu rūg­ša­nu, trau­kam pār­klāj plē­vi. Pēc ne­dē­ļas vai di­vām kom­posts ir ga­tavs, at­liek vien to 1:10 sa­jaukt ar ūde­ni, un lie­lisks bio­lo­ģis­kais mēs­lo­jums ra­dīts! Lai rūg­ša­nas pro­cess ne­ap­stā­tos, jau ga­ta­vo mēs­lo­ju­mu ik pa brī­dim var pa­pil­di­nāt ar jaun­ām pie­de­vām, vien­lai­kus at­jau­no­jot ūdens lī­me­ni mu­cā. Pa­šu ēr­tī­bām tver­tni vē­lams no­likt bla­kus sau­sa­jai kom­pos­ta kau­dzei, lai vie­nu vai di­vas rei­zes se­zo­nā iz­strā­dā­tos bie­zu­mus pār­cel­tu uz sau­so kom­pos­tu.

ZI­NĀ­ŠA­NAI

  • Ja to­po­šam kom­pos­tam trūkst gai­sa, tas sāk pūt un at­ka­rī­bā no ma­sas sa­stā­va gai­sā uz­vir­mo vai nu amon­ja­ka, vai pūs­to­šu olu sma­ka. Ja ož pēc olām, kom­pos­tā kā gai­sa at­svai­dzi­nā­tā­ju var ie­mai­sīt la­pas.
  • Riekst­ko­ku la­pas ne­kom­pos­tē, jo tās sa­tur vie­las, kas ka­vē augu

Māja

Tradīciju cienītājiem noderēs padomi, kā nokrāsot spilgtas un netipiski košas olas dabas krāsvielās.