\\Māja
Kā­post­gal­va – drau­dzī­ga ve­se­lī­bai un ma­ci­ņam
 
©F64

Gal­viņ­kā­pos­ti. Ko gan vēl jaun­u var gai­dīt no tā­diem dār­ze­ņiem, kas pa­zīs­ta­mi ga­du tūk­sto­šiem? Viss jaun­ais šķiet in­te­re­san­tāks, to­mēr lai­ku pa lai­kam at­grie­ža­mies pie pār­bau­dī­tām ēdam­lie­tām, un iz­rā­dās – par tām ne tu­vu vēl ne­zi­nām vi­su.

Arī zi­nāt­nie­ki at­kal un at­kal pie­vēr­šas pro­duk­tiem, ku­ri šķie­ta­mi jau iz­pē­tī­ti, at­klāj tiem jaun­as īpa­šī­bas un spēj sniegt ar­vien pre­cī­zā­kus ie­tei­ku­mus, kā ga­ta­vot ēdie­nus, lai tie bū­tu ve­se­lī­gi. Pie­mē­ram, sa­lī­dzi­no­ši ne­sen no­skaid­rots, ka ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs vis­la­bāk pa­ze­mi­na ne­vis svai­gi vai mikro­viļ­ņu krās­nī ga­ta­vo­ti, bet tvai­cē­ti gal­viņ­kā­pos­ti, jo tvai­cē­ša­na la­bāk ak­ti­vi­zē vie­las, kas pie­sais­ta žults­skā­bes. Jo il­gā­ku lai­ku kā­pos­tus pa­kļauj ter­mis­kai ap­strā­dei, jo ma­zāk la­bu­ma tie dod ve­se­lī­bai. Ātr­i pa­ga­ta­vot ve­se­lī­gu ēdie­nu no kā­pos­tiem var pa­vi­sam vien­kār­ši: dzi­ļā ne­rū­sē­jo­šā pan­nā uz­kar­sē ne­daudz bul­jo­na, līdz pa­rā­dās bur­bu­lī­ši, pie­vie­no sa­smal­ci­nā­tus kā­pos­tus un kar­sē pie­cas mi­nū­tes, pēc tam uz ma­zas uguns sau­tē vēl di­vas mi­nū­tes, bei­gās pie­vie­no garš­vie­las, pie­mē­ram, in­gve­ru, ne­daudz rī­su eti­ķa un se­za­ma sēk­li­ņu. Šāds ga­ta­vo­ša­nas pa­ņē­miens sa­ska­ņā ar pēt­nie­ku at­zi­ņām ļauj arī sa­gla­bāt tās kā­pos­tu īpa­šī­bas, kas kal­po vai­rā­ku vē­ža vei­du pro­fi­lak­sei. Vi­ņi ie­sa­ka ne­aiz­mirst arī sar­ka­nos kā­pos­tus, ku­ri daudz ba­gā­tī­gāk ne­kā bal­tie gal­viņ­kā­pos­ti sa­tur augu valsts pig­men­tus an­to­ci­anī­nus, kam pie­mīt anti­ok­si­da­tī­va ie­dar­bī­ba, bet C vi­ta­mī­na sar­ka­na­jos kā­pos­tos ir vai­rāk.

Vēs­tu­rē kā­pos­tiem vis­bie­žāk at­vē­lē­ta trū­cī­go ļau­žu pār­ti­kas lo­ma. Ne vie­nai vien mē­re­nā un auk­stā kli­ma­tā mī­to­šu ļau­žu pa­au­dzei tie pa­lī­dzē­ju­ši pār­laist zie­mas, jo kā­pos­tus ie­spē­jams il­gi uz­gla­bāt svai­gus un arī skā­bē­tus. Kā­pos­tus esot audzē­ju­ši jau se­nie ēģip­tie­ši, bet pla­šā­ku iz­pla­tī­bu Eiro­pā tie ie­gu­vu­ši, pa­tei­co­ties grie­ķiem un ro­mie­šiem. Sa­vu­kārt skā­bē­ša­na esot iz­gud­ro­ta Ķī­nā, bet vē­lāk pa­sau­lē to ie­va­zā­ju­ši mon­go­ļu ie­ka­ro­tā­ji. Ta­ču ie­spē­jams, ka arī slā­vu tau­tām skā­bē­ša­na bi­ju­si pa­zīs­ta­ma jau pirms or­du si­ro­ju­mu lai­kiem. Arī Lat­vi­jā kā­pos­ti tiek audzē­ti jau pie­tie­ka­mi sen, lai ar tiem sais­tī­tos da­žā­di ti­cē­ju­mi un pa­ra­du­mi. Pie­mē­ram, pir­mo rei­zi ēdot jaun­ās ra­žas kā­pos­tus, kā­dam ēdā­jam jā­uz­sit pa gal­vu, lai kā­pos­tiem aug­tu cie­tas gal­vi­ņas. Ja vē­las, lai kā­pos­ti bū­tu mīk­sti un ātr­i iz­vā­rī­tos, tie jā­skā­bē ve­cā mē­ne­sī, ja grib, lai tie cie­ti un il­gāk gla­bā­jas, - jaun­ā mē­ne­sī. Skā­bē­jot kā­pos­tus, va­ja­got pār mu­cu sa­bu­čo­ties, lai tie bū­tu sal­di un gar­šī­gi. Se­nāk kā­pos­tiem bi­ju­si sa­va no­zī­me arī eti­ķe­tes jo­mā - kad vie­sī­bās gal­dā cel­ti kā­pos­ti, tas bi­jis mā­jiens, ka nu laiks cie­mi­ņiem do­ties pro­jām. Pie­re­dzē­ju­šas saim­nie­ces zi­na stās­tīt, ka vēl 20. gad­sim­tā pa­ra­ža ie­vē­ro­ta. Kā­zu vie­su ie­cie­nīts joks bi­jis kā­pos­tus no vir­tu­ves kaut kur aiz­vākt un pa­slēpt, lai tos ne­va­rē­tu celt gal­dā, tā­pēc saim­nie­ces kā­pos­tus mod­ri sar­gā­ju­šas. Vie­tām šī tra­dī­ci­ja vēl dzī­va.

Kā­pos­tu ēdie­ni ir eko­no­mis­ki iz­de­vī­gi. Ga­ta­vo­ša­na gan pra­sa zi­nā­mu lai­ku, bet ga­lu ga­lā tā at­mak­sā­jas. Tie, ku­ri rū­pē­jas par fi­gū­ru, iz­vē­las re­cep­tes ar mi­ni­mā­lu ka­lo­ri­ju dau­dzu­mu. In­te­re­san­ti, ka ik pa lai­kam at­kal nāk mo­dē kā­pos­tu zu­pas di­ēta, par ku­ru spe­ci­ālis­tu at­sauk­smes gan ir pret­ru­nī­gas. Līdz­sva­ru starp to, kas ir ve­se­līgs un kas gar­šīgs, kat­ram jā­mek­lē pa­šam. Ga­ta­vo­jot mal­tī­tes no kā­pos­tiem, to no­teik­ti var at­rast.

No­de­rī­gi!

  • La­bas kva­li­tā­tes kā­post­gal­vi­ņas ir cie­tas un blī­vas. Ār­ējās la­pas pa­ras­ti tirdz­nie­cī­bā pie­dā­vā­ta­jiem kā­pos­tiem ir no­ņem­tas, bet, lai pār­lie­ci­nā­tos, vai kā­pos­ti nav sa­vī­tu­ši, ap­lū­ko la­pas pie ka­ce­na - ja tās ne­tu­ras stin­gri klāt un plīst nost, tas lie­ci­na, ka gal­vi­ņa nav svai­ga.
  • Vē­lams ie­gā­dā­ties ve­se­lu kā­post­gal­vu un to tū­līt iz­man­tot. Ja to­mēr jā­uz­gla­bā pār­griez­ta kā­post­gal­va, grie­zu­ma vie­tu ap­sla­ci­na ar da­žām ūdens lā­sēm, liek kā­pos­tu plast­ma­sas mai­si­ņā un ie­vie­to le­dus­ska­pī.
  • Kā­pos­tu grie­ša­nai jā­iz­man­to ne­rū­sē­jo­ša me­tā­la na­zis.
  • Ja kā­post­gal­vu ne­daudz ap­grau­zu­ši kā­pu­ri, to pirms lie­to­ša­nas 15-20 mi­nū­tes vē­lams pa­tu­rēt vieg­lā sāls­ūde­nī vai eti­ķū­de­nī.
  • Ja il­gā­ku lai­ku jā­uz­gla­bā kā­pos­ti, kas no­vāk­ti pa­šu dār­zā, tiem at­stāj klāt ār­ējās la­pas un pa­ga­ru kā­tu.
  • Ja kā­pos­tu uz­gla­bā­ša­nai nav ci­ta ri­si­nā­ju­ma kā vien sald­ēša­na, tos sa­griež (ne pā­rāk sī­ki), liek vā­ro­šā ūde­nī, blan­šē di­vas mi­nū­tes, no­te­ci­na, no­su­si­na, at­dze­sē un sa­sal­dē. Sald­ēti kā­pos­ti de­rī­gi ti­kai vā­rī­ša­nai, cep­ša­nai vai sau­tē­ša­nai, bet ne sa­lā­tiem.

Re­cep­tes

  • Kā­pos­ti ar ka­diķ­ogām. Sa­stāv­da­ļas. 500 g kā­pos­tu, 25 g svies­ta, viens sī­pols, ķip­lo­ka dai­vi­ņa, se­šas ka­diķ­ogas, sāls, pi­pa­ri. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kā­pos­tus sa­rī­vē vai sa­griež. Pan­nā iz­kau­sē svies­tu, pie­vie­no sī­ki sa­smal­ci­nā­tu sī­po­lu un ķip­lo­ka dai­vi­ņu, kā arī pie­stā sa­grūs­tas ka­diķ­ogas; uz ma­zas uguns kar­sē pie­cas mi­nū­tes. Pie­vie­no kā­pos­tus, kār­tī­gi iz­mai­sa, pēc gar­šas pie­liek sā­li un pi­pa­rus, uz­liek pan­nai vā­ci­ņu un sau­tē 10 mi­nū­tes (līdz kā­pos­ti vairs nav cie­ti, bet jo­pro­jām krauk­šķī­gi). Pa­sniedz kar­stus.
  • Sar­ka­no kā­pos­tu sa­lā­ti. Sa­stāv­da­ļas. Ne­liels sar­ka­nais kā­posts, trīs tēj­ka­ro­tes cit­ro­nu su­las, di­vi ba­nā­ni, ābols, sau­ja lo­bī­tu val­riek­stu pus­īšu, di­vas ēdam­ka­ro­tes sar­kan­vī­na eti­ķa, di­vas ēdam­ka­ro­tes me­dus, sāls, pi­pa­ri. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kā­pos­tu sa­rī­vē vai sa­griež smal­kās strē­me­lī­tēs, ba­nā­nus no­mi­zo un sa­griež ri­pi­ņās, ābo­lu sa­griež šķē­lī­tēs, ie­priekš iz­ņe­mot ser­di, bet at­stā­jot mi­zu. Ba­nā­nus un ābo­lus ap­sla­ci­na ar cit­ro­nu su­lu, liek sa­lā­tu trau­kā, pie­vie­no kā­pos­tus un val­riek­stus. Tā­lāk ga­ta­vo mēr­ci: ma­zā pan­ni­ņā uz­sil­da eti­ķi, pie­vie­no me­du un kār­tī­gi iz­mai­sa, pie­liek sā­li un pi­pa­rus. At­dze­sē, pār­lej sa­lā­tiem, la­bi sa­mai­sa un ļauj da­žas mi­nū­tes ie­vil­kties. Pa­sniedz pie put­nu ga­ļas ēdie­niem.
  • Gal­viņ­kā­pos­ti ar in­gve­ru Āzi­jas gau­mē. Sa­stāv­da­ļas. Vi­dē­ji lie­la kā­post­gal­va, pus­glā­ze sa­griez­tu lo­ci­ņu, ēdam­ka­ro­te rī­vē­ta svai­ga in­gve­ra, 3-4 spie­dē sa­spies­tas ķip­lo­ku dai­vi­ņas, ēdam­ka­ro­te vis­tas bul­jo­na vai dār­ze­ņu bul­jo­na, ēdam­ka­ro­te so­jas mēr­ces, tēj­ka­ro­te rī­su eti­ķa. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kā­pos­tus sa­griež strē­me­lēs. Pan­nā uz­kar­sē bul­jo­nu, pie­vie­no kā­pos­tus, lo­ci­ņus, ķip­lo­kus un in­gve­ru, mai­sot cep uz vi­dē­jas uguns 3-4 mi­nū­tes, pie­vie­no so­jas mēr­ci un rī­su eti­ķi.
  • Ātr­ie skā­bē­tie kā­pos­ti. Sa­stāv­da­ļas. Di­vi ki­lo­gra­mi gal­viņ­kā­pos­tu, 2-3 bur­kā­ni, 1,5 ēdam­ka­ro­tes sāls, 1,5 ēdam­ka­ro­tes cu­ku­ra, 1,5 lit­ri ūdens, lau­ru la­pa, da­ži pi­pa­ri, maz­liet ķi­me­ņu un mār­rut­ku. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kā­pos­tus rī­vē vai ēve­lē, bur­kā­nus rī­vē ar sak­ņu rī­vi, liek trīs­lit­ru bur­kā, lai­ku pa lai­kam pār­kai­sot ar garš­au­giem. Uz­vā­ra ūde­ni ar sā­li un cu­ku­ru, at­dze­sē, lai bū­tu vieg­li silts, pār­lej kā­pos­tiem. Tur is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā 2-4 die­nas. Iz­dur kā­pos­tos cau­ru­mu līdz bur­kas di­be­nam, lai iz­plūst rūg­ša­nas gā­zes. Uz­gla­bā le­dus­ska­pī.
  • Kā­pos­ti ar rīv­mai­zi. Sa­stāv­da­ļas. 500 g kā­pos­tu, di­vas olas, pus­glā­ze pie­na, sāls, glā­ze rīv­mai­zes, 2-3 ēdam­ka­ro­tes rī­vē­ta sie­ra, eļ­ļa cep­ša­nai, za­ļu­mi. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ve­se­lu kā­pos­tu liek vā­ro­šā ūde­nī, kam pie­vie­nots sāls, vā­ra 10 mi­nū­tes, no­te­ci­na, at­dze­sē un sa­griež ap­tu­ve­ni 3x4 cm lie­los ga­ba­li­ņos, at­da­la la­pas ci­tu no ci­tas. Sa­kuļ olas ar pie­nu, ta­jās ap­mēr­cē kā­pos­tus, ap­vi­ļā rīv­mai­zē, ap­cep sa­kar­sē­tā eļ­ļā zel­tai­nus. Liek uz šķīv­ja, pār­kai­sa ar rī­vē­tu sie­ru un za­ļu­miem.