«Ja es iesāku ko darīt, tad ar mērķi virzīties uz priekšu, neatkarīgi no tā, cik ātri vai lēni tas notiks. Man vienmēr bijusi svarīga virzība, tāpēc esmu sasniedzis lietas un turpinu to darīt,» saka mūziķis Justs Sirmais.
Ar šā gada Eirovīzijas nacionālās atlases konkursa Supernova lielāko favorītu un atklājumu, par ko runāts daudz un skaļi, devās iepazīties arī žurnāls Māja.
Starp citu, vakar kļuva zināms, ka tieši Justs, uzvarot Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā Supernova 2016, ieguva tiesības pārstāvēt Latviju Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Zviedrijā.
Mērķi ir pierakstīti
Justs mūziku sāka apgūt sešu gadu vecumā un turpina mācīties joprojām; pašlaik – Rīgas Izglītības un vadības akadēmijā par vokālo pedagogu. Bet savam priekam muzicēt jaunietis sāka pusaudžu gados – 16 gadu vecumā viņš ģitāru spēlēja un dziedāja ielās.
Drīz Justs nodibināja savu muzikālo apvienību Tax free, vēlāk pievienojās grupā Gacho un šogad uzsāka dalību projektā Bunch of Gentlemens – darbība mūzikas jomā šo gadu laikā bijusi intensīva un pieredzes bagāta.
«Ar mūziku vēlos saistīt visu savu dzīvi, jo tā ir mana kaislība. Pat pēc 12 stundu darba jūtu nevis nogurumu, bet prieku par padarīto,» stāsta dziedātājs un min, ka paralēlos darbos vai projektos piedalījies, lai veicinātu savu muzikālo attīstību.
«Dzīvē izmēģinot dažādas lietas, cilvēks saprot, ar ko viņš vēlas nodarboties, pirms tam nedomājot par konkrētām izvēlēm. Ja patīk un interesē kāda lieta, lēnām virzies tai pretī. Tā notika ar mani. Pirms četriem pieciem gadiem neplānoju savu dzīvi saistīt tikai un vienīgi ar mūziku, bet tas notika organiski, un drīz man negribējās darīt vairs neko citu,» stāsta Justs un norāda, ka mūzikā viņu piesaista viss, ko ietver pats vārds un attiecīgi arī darbošanās – mūzikas instrumenti, sastrādāšanās ar citiem māksliniekiem, darbošanās kolektīvā, uzstāšanās, ovācijas un stress pirms iziešanas uz skatuves, darbs skaņu ierakstu studijā.
«Reiz gudrs cilvēks man ieteica plānot savu laiku un uzrakstīt uz lapiņām viena, trīs un piecu gadu mērķus, lai domas varētu materializēties. Pēc šāda principa es arī dzīvoju, un man vienmēr ir gatavs plāns vismaz gadu uz priekšu, izvērtējot, kā man darāmās lietas palīdzēs turpmāk un kur pēc tam es nonākšu.»
Drosmīgs sapnis
Stāstot par saviem sapņiem ilgtermiņā, Justs apņēmīgi apgalvo, ka nepaguris centīsies sasniegt labāko no tā, ko piedāvā mūzikas bizness. «Solo vai ar grupu, bet zinu, ka mēģināšu sasniegt augstākos topus,» viņš teic un turpina. «Pēc gadiem 15 vai 20 vēlos pievērsties pedagoģijai un Latvijā atvērt modernu mūzikas alternatīvo skolu, kas palīdzētu jauniem mūziķiem būt aktuāliem mūzikas tirgū pasaulē.»
Drosmīgais sapnis Justam radās laikā, kad viņš sāka apgūt populārās un džeza mūzikas vokālā pedagoga studijas. «Vīzija radās brīdī, kad sapratu, cik attīstītāka joma ir citviet pasaulē, sākot no mācību metodēm līdz tehniskajiem aprīkojumiem. Vesels kosmoss ir ienācis mūzikas jomā mūsdienu izglītības sistēmā, bet Latvijā, manuprāt, jau ir novecojis. Prakses ietvaros ejot uz citām mūzikas un alternatīvajām skolām, sapratu, ka ir vajadzīgs kas cits.»
Mūziķim izglītība ir svarīga, taču viņš nenoliedz zināšanu ieguvi arī pašmācību ceļā. Pēc viņa domām, pašlaik ir tik daudz iespēju, kā iegūt sevi interesējošo un nepieciešamo informāciju, ka ne vienmēr izglītības sistēma ir svarīga. Par sevi Justs saka: «Man nav vienkārši sevi motivēt, jo tas ir liels darbs. Process atvieglojas brīdī, kad skola piedāvā konkrētus mērķus, uz kuriem virzīties.»
Un paralēli mācībām augstskolā Justs kultivē idejas par savu skolu. Viņš apdomā, kādiem mācību priekšmetiem nepievērš pietiekami lielu vērību, kādu trūkst un kā tehniski būtu iespējams izveidot ēku par funkcionālu un mērķim atbilstošu. «Negribu, lai tā ir klasiska mūzikas skola, bet alternatīva, ar iespēju izmēģināt dažādas idejas. Gribu piedāvāt citu veidu mācīties. Īpašu.»
Mūziķis ir pārliecināts, ka viņa sapnis ir nozīmīgs un ilgtermiņā noderīgs, jo no sev apkārt esošajiem cilvēkiem izjūt vēlmi pēc cita veida pieredzes – modernākas un uzlabotākas. «Es vienmēr turu acis un ausis vaļā, kad kāds runā par pedagoģiju, interesējos, kādas programmas patīk vai nepatīk cilvēkiem. Daudzi novērtē manu plānu, jo arī vēlētos ieviest jaunas idejas.»
Justs ir pārliecināts, ka viņš spertu soli pretī tuvāk visiem tiem mūziķiem, kuri aizbrauc no Latvijas, lai apgūtu izglītību citviet Eiropā. «Es saprotu aizbraucējus, jo Latvijā nav skolas, kurās iespējams apgūt lietas, kuras piedāvā citviet. Gribētu, lai mūsu mūziķiem nevajadzētu aizbraukt no savām ģimenēm, draugiem un iesāktiem muzikāliem projektiem tikai tāpēc, ka nevaram viņiem piedāvāt attiecīgu pieredzi.»
Visas dienas garumā
Kopā ar draugu Dominiku apmeklējot Latvijas Kultūras akadēmijā studiju kursu Kultūras uzņēmējdarbība, Justs izstrādāja mobilās aplikācijas modeli, kas mūziķiem palīdzētu atrast vienam otru, atvieglojot grupu sastāva izveides procesu. Taču pašlaik gala produkta izveides process ir apturēts – dziedātājam ir darbīgs ikdienas ritms, jo notiek aktīva gatavošanās konkursa Supernova finālam, kurā noskaidros, kurš pārstāvēs Latviju dziesmu konkursā Eirovīzija. Viņš atzīst – spriedze ir izjūtama, un katrs atlases koncerts sagādā zināmu stresa devu, bet, kā saka Justs: «Tas ir mērķis, uz kuru virzos, – lai mūzika aizpildītu visu manu darba dienu.»
Prioritātes Justs izvērtē, vadoties pēc savas iekšējās balss. Tieši tā pasaka priekšā, kurām lietām Justam veltīt nedalītu uzmanību. «Mana iekšējā balss nosaka, kurp virzīsies manas dzīves līnija. Ja velti laiku, lai apdomātu notikumus, viss sakārtojas.»
Brīvbrīžos, kad Justam ir laiks nedomāt par savu profesionālo izaugsmi, viņam patīk doties uz koncertiem. Taču arī tad viņš nevar aizmirst savu aicinājumu un uz koncertiem iet kā «dakteris pie pacientiem». Viņš paskaidro: «Vērtēju dziesmas, menedžmentu, aprīkojumu un skatuves mākslu, kustības, tērpus, šovu. No visiem šiem aspektiem smeļos idejas un iedvesmojos, kā arī mēģinu saprast, kāpēc cilvēkiem patīk viens un attiecīgi nepatīk cits. Koncertu apmeklējumiem man ir konstruktīva pieeja. Vienkārši baudīt mākslu, manuprāt, mūziķiem ir grūti, jo gribot negribot jādomā par lietām, ko pats darītu citādi, kas no redzētā ir labi, bet ko vajadzētu mainīt.»
Justs ir iesaistījies organizācijā, kas reizi mēnesī brauc uz Latvijas cietumiem, lai spēlētu futbolu vai florbolu. «Uztveru to kā sociālo mērķi, kura ietvaros varu gūt pozitīvas emocijas un izlādēt negatīvās, kā arī palīdzēt citiem nepazust, bet parādīt piemēru, ka ir iespējams dzīvot arī citādi. Šomēnes biju aizbraucis uz Cēsu koloniju,» mūziķis stāsta.
Mūziķis sevi raksturo kā komunikablu cilvēku, kam patīk atrasties sabiedrībā un veltīt laiku aktīvam dzīvesveidam, plānot savu dienu tik piesātināti, lai nepaliktu laika pasīviem brīvbrīžiem. «Neesmu tas tips, kurš var pārrasties mājās pēc darba dienas un divas stundas nosēdēt dīkā. Man ir citi veidi, kā relaksēties – satiekos ar draugiem, sportoju vai kā citādi aktīvi relaksējos.»
Mērķis nemainās
«Man vienmēr ir bijusi tieksme uz profesionalitāti un izaugsmi. Ja palieku uz vietas, mokos pašpārmetumos un pārdomās, vai to maz bija vērts darīt, ja nenotiek tālāka attīstība,» Justs stāsta. «Ja es iesāku ko darīt, tad ar mērķi virzīties uz priekšu, neatkarīgi no tā, cik ātri vai lēni tas notiks. Man vienmēr bijusi svarīga virzība, tāpēc esmu sasniedzis lietas un turpinu to darīt.»
Bet par savu mijiedarbību ar mūziku viņš stāsta: «Radošā puse mūzikas jomā ir neizdibināma un sarežģīta. Katram tā ir citāda, tāpēc teikt, ka jūtos tā, kāda ir mana mūzika, nevaru. Es varu mēģināt pierakstīt savas izjūtas daiļradē, bet procesā kaut kas mainās. Vai, ja jūtos slikti, tad mūzika ir tā, kas var mani iedvesmot mainīt manas domas.»
Mūzikas griestu pasaulē nav – Justs to apgalvo nešaubīgi. «Mūsdienās ir neaprakstāmi daudz iespēju, kā izpausties, un ceļi, pa kuriem iet. Ja uzskati, ka esi sasniedzis griestus, jāiet pensijā,» viņš domā un piebilst, ka par griestu faktoru var runāt mazākos apmēros. «Ja aplūko mikroklimatu, kur griesti ir sasniegti, var domāt par vides maiņu, kur tie būs augstāki.»
Bet par savu tēlu un muzikālo vīziju Justs spriež: «Mani neierobežo žanra stilistika, jo man patīk dažāda stila mūzika. Šā iemesla dēļ es nevaru apgalvot, ka vienmēr gribētu muzicēt vienā. Savs ceļš, pa kuru iet, jāizvēlas nešaubīgi, bet žanrs, kuru apgūt, mainās, kas līdzīgi kā citas lietas neietekmē virzību uz galveno mērķi, uz kuru ej.»
JUSTA SIRMĀ PIETURZĪMES:
• Mūziķis
• Dzimis 1995. gada 6. februārī Ķekavā
• Izglītība: Rīgas valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Doma kora skola, Latvijas Kultūras akadēmija (C priekšmets), Rīgas Izglītības un vadības akadēmija
• 2013. gadā dibinājis grupu Tax free, 2014. gadā pievienojies grupai Gacho un 2016. gadā Bunch of Gentlemens