Aldonis ir uzaudzis četru bērnu ģimenē. «Dzīvojot laukos, mamma ar tēti vienmēr bija aizņemti. Viņiem bija dārziņš ar vistām, kā arī govis, tāpēc es kā vecākais brālis sāku gatavot ēst,» stāsta šefpavārs Aldonis Elksnis.
«Protams, bija reizes, kad man kaut kas nesanāca un es pats to apzinājos, bet mani vecāki teica – viss ir ļoti garšīgi,» smaidot stāsta Aldonis, kurš vienmēr bija satraucies par ēdiena rezultātu. Viņa ēst gatavošana sākusies ar pavisam mazām lietām – mannas biezputras vārīšanu. Taču tad, kad tā jau visiem apnikusi, nācies domāt ko sarežģītāku. Aldonis sācis gatavot dažādus sacepumus un pat kūkas. Arī viņa krusttēvs garšīgi gatavojis ēst. «Tieši krusttēvs man iemācīja ēst to, kas bērnībā negaršoja, piemēram, sēnes. Tad es baudīju sēņu karbonādes un kotletes,» atceras Aldonis.
Kafejnīcā Piens šefpavārs Aldonis Elksnis strādā jau sešus gadus. Viņu esot uzaicinājuši pagatavot kādu garšīgu zupu un salātus, bet tad pienākusi kārta arī otrajam ēdienam. «Tā es te zupas vāru jau sešus gadus,» smejas Aldonis, kurš brīvajos brīžos aizraujas ar basketbola spēlēšanu, bet ēdiena pagatavošanā izmanto mākslas skolā iegūtās zināšanas.
Gandrīz tēva pēdās
Tad viņš pabeidzis pamatskolu un aizgājis mācīties uz Valmieru. «Toreiz visi tīņi vēlējās kļūt par celtniekiem, jo tie visi pelnīja lielo naudu,» stāsta Aldonis, kura tēvs arī strādājis celtniecības jomā. «Es jau vienu brīdi domāju, ka iešu strādāt pie tēta,» atminas šefpavārs. Viņš norāda, ka tētis gribējis, lai dēls ir sportists, bet vecmamma – mākslinieks. Savukārt pēc kādas sarunas ar vectēvu Aldoņa plāni par celtniecības nozari pagaisuši. «Man vectēvs uzdeva jautājumu: kas tu būsi – pavārs? Ja tu aiziesi par celtnieku, tad, arī atnākot pēc 10 gadiem, tu nekļūsi par pavāru,» atceras viņš. Tad sapratis, ka arī pat ar iegūto izglītību nevar uzreiz kļūt par pavāru un celtnieku, jo vajadzīga pieredze un attīstība. «Nodomāju – ai, labi. Palikšu tepat virtuvē. Vectēva teiktais iedeva grūdienu».
Raženais darba cēliens
Darba diena viņam parasti sākas no rīta ar dienas piedāvājuma sagatavošanu, kas aizņem vislielāko laiku. «Ja tu saproti, ka kaut kas nav tā sagatavots, tad tā astīte vilksies līdzi visu dienu. Šajā profesijā nav nekā viegla,» atzīst Aldonis. Īpaši grūti esot naktīs, kad kaut kas ir jāgatavo. «Kamēr vēl esi jauns – var strādāt dienu un nakti, tad viss šķiet tik viegli, bet tad nāk cits vecums – bērni un ģimene, tikai tad tu saproti, ka nemaz tik viegli nav,» noteic Aldonis un atzīst, ka pavāru konkursos nav īsti sanācis laika piedalīties. Taču viņa meistarstiķis ir siera kūka, kas garšo daudziem.
Padomdevējs draugiem
Šefpavārs labprāt gatavo arī mājās, piemēram, viņa draudzenei garšo biešu ēdieni. «Es varu viņai gatavot bietes visādos veidos,» stāsta Aldonis. Savukārt viņam pašam garšo lazanja un vēži. «Bērnībā man negaršoja vārīti burkāni. Es bērnībā biju tāds desmaizīšu cilvēks, jo neēdu pat salātus. Tagad nevar teikt – man tas negaršo, jo pavāram ir jāēd un jāpagaršo viss. Vienīgi var teikt – es neesmu par to sajūsmā,» norāda Aldonis. Labprāt patīk, ka kāds cits pagatavo ēdienu viņa vietā, tāpēc arī cenšas pasniegto ēdienu nekritizēt. «Protams, ir jau tādi draugi, kas sāk uzdot jautājumus – kas? ko? kā garšoja?» stāsta šefpavārs. Draugi mēdzot zvanīt un lūgt padomus ēst pagatavošanā. «Viņi zvana par visu. Reizēm liekas, ka viņi ir aizmirsuši, kā izvārīt kartupeļus.»
Katram savs rokraksts
Aldonim ēdiena pagatavošanā noder mākslas skolā gūtās zināšanas, jo, kā viņš pats atzīst, ir jāpiemīt mākslinieka talantam. «Katrs pavārs vispār ir citāds, jo katram ir savs rokraksts,» stāsta Aldonis. Arī viņam draugi saka, ka varot sajust tieši viņa gatavoto ēdienu rokrakstu. Taču nevarot nojaust, kas tas varētu būt. «Laikam jau bietes. Taču, ja tā nopietni, tad man tiešām jāsaka liels paldies maniem vecākiem, kā arī vecvecākiem, ka esmu šajā profesijā, bet īpašs paldies manam vectēvam un vecmammai,» smaidot stāsta Aldonis.
Karamelizētas bietes ar pelnos noturētu kazas sieru
Sastāvdaļas:
1 kg biešu
burkāni
balzamiko etiķis
austeru mērce
1 gab. citronzāles
10 g rozmarīna
ķiploki
1 čili pipars
garšvielas (15 g sāls, 5 g piparu graudu)
1 l ūdens
20 g rukolas
pelnos noturēts kazas siers
lazdu rieksti
Pagatavošana: bietes kopā ar citronzāli, rozmarīnu, ķiplokiem, garšvielām un čili piparu vāra, pēc tam trauku ievieto cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā uz 1,5 stundām. Sagriež burkānus lielos gabalos, minūti noblanšē verdošā ūdenī. Uz pannas apgrauzdē lazdu riekstus, lai nav rūgtuma. Tāpat apcep arī burkānus un bietes. Visu izkārto uz šķīvja, pievieno lazdu riekstus un kazas sieru, pārlej ar austeru mērci un olīveļļu.
Padomi:
• Bietes būs gatavas tad, kad tām pašām nāks nost miza. Tad nevajadzēs tās mizot ar nazi, bet varēs mizu noņemt nost ar rokām.
• Ja pa rokai nav tautā sauktās cepamās pīles, tad traukam var uzlikt virsū foliju, kas radīs līdzīgu efektu kā cepot pīlē.
• Jāatceras, ka bietes var iekrāsot rokas sarkanā krāsā, tāpēc tās labāk apstrādāt, kad ir uzvilkti cimdi.
• Dārzeņus labāk griezt lielos gabalos, lai var izjust īsto garšu.
• Dārzeņus uz pannas apcep, kamēr izveidojas karamelizēta kārtiņa.