PADOMS: Ar šokolādi slidenajās ielās

Braukšana ar divriteni var būt pietiekami aizraujoša arī ziemā, par spīti mainīgajiem laika apstākļiem. Tomēr ne visi velosipēdisti brauc ar velosipēdu aukstā laikā, tāpēc šoreiz žurnālā Māja par to, kā kopt braucamo, lai tam nenodarītu bojājumus, gan lietojot aukstumā un salā, gan ieziemojot, lai nekustinātu līdz pat pavasarim.

Ieziemošana jeb velosipēda sagatavošana ziemā nozīmē pilna servisa apkopi, kad braucamo izjauc, ritošās daļas, kā arī citus mehānismus sasmērē un ieeļļo, lai pēc tam saliktu atpakaļ. Veloapkopi var veikt divritenim, lai to lietotu ziemā un tas kalpotu ilgāk, kā arī lai tā īpašnieks justos droši uz ceļa un lai braucamrīks gaidītu siltāku laiku.

Velosipēda uzglabāšana

Vienas atbildes, kā pareizi uzglabāt divriteni, nav. Katram jāskatās pēc apstākļiem, jo ne visi savu braucamrīku uzglabā garāžā vai dzīvoklī. Taču, ja divritenim ir pareizi veikta apkope, to var uzglabāt gan garāžā un šķūnī, gan siltā istabā.

Lai neraizētos par velosipēda tehnisko stāvokli pēc ziemas, vienkāršākais veids būtu veikt tā saukto pilno apkopi, kad to nomazgātu izjauc un nepieciešamās detaļas ieeļļo. Protams, ne vienmēr tas ir pilnībā nepieciešams. Raimonds Radziņš, Fans Prosport velomeistars, iesaka veikt pilnu veloapkopi servisā, uzticot to speciālistam, lai gan to var veikt arī pats. Šeit gan jāņem vērā tas, ka daudzu velosipēdu detaļu izjaukšana nav iespējama bez speciāli paredzētiem instrumentiem un apkopes laikā var konstatēt dažādu detaļu tehnisko stāvokli un, iespējams, tās nomainīt.

Raimonds teic, ka velosipēda pilnā apkope ir tas, ko klienti mēdz veikt velosipēdam veloservisā, taču tas ir reti, jo cilvēki uzskata, ka pirms ziemas tā nav nepieciešama. Savukārt pavasarī paši ir pārsteigti, kāpēc velosipēdam kas nestrādā.

Velosipēda meistars arī neslēpj, ka ir novērojis tendenci – pirmajās siltajās pavasara dienās rindas servisā ir vismaz divu nedēļu garumā. Tad klienti nezina, ko iesākt, jo rudenī braucamajam neko nedarīja, bet tagad riteņi negriežas. Tomēr, ja braucamais ir sagatavots pareizi, tad pavasarī atliek vien piepumpēt riepas un divritenis ripos bez problēmām.

Ekipējums – drošībai un ērtībām

Ikvienam velosipēdistam būtu vēlams iegādāties kvalitatīvu velosaslēdzēju un, domājot par drošību, braucamais ir jāaprīko ar tumsā spīdošiem lukturiem, jo ziemā, it sevišķi sniegputenī, ar atstarotājiem vien braucēji nav saredzami. Autovadītāji daudz agrāk un no lielākas distances spēs pamanīt velosipēdistu, kurš savu velosipēdu būs aprīkojis ar gaismām. Nedrīkst aizmirst par piemērotu riepu izvēli. Līdzīgi kā tas ir automašīnām, arī velosipēdiem ir riepas ar radzēm, kuras speciāli paredzētas braukšanai ziemā.

Velomeistars skeptiski raugās uz labvēlīgiem ziemas braukšanas apstākļiem Rīgas ielās. Viņš atzīst: «Nezinu, vai tos veloceliņus varēs notīrīt; ja jau mums ietves nevar notīrīt sētnieki, tad diez vai Rīgas dome to spēs. Ziemas braucējus uzskatu par ekstrēmistiem. Tas ir diezgan liels risks, jo ziemā ar ričuku nav viegli.»

Vislielākos bojājumus, pārvietojoties ar divriteni ziemā, rada krasās temperatūras maiņas. Piemēram, pēc brauciena pa sniegu to ienesot siltā istabā. Tas ir instruments, tā ir tehnika, ko bojā gan mitrums, gan krasas temperatūras maiņas. Bet tas gan nenozīmējot, ka velosipēds nevar kalpot ilgi. Par braucamrīku ir jārūpējas, it sevišķi jau zinot to, kādi ir Latvijas klimatiskie apstākļi un kā tiek kopti ceļu segumi. Uz ceļiem kaisītais sāls rada nopietnus bojājumus automašīnām, tāpēc vēl jo vairāk ir jādomā par to, kādus bojājumus sāls var radīt smalkajām detaļām, kas ir velosipēda pārslēdzējos, zobratos un trosītēs.

Drošība paša rokās

«Lētāk ir nomainīt ritenim ķēdi un zobratus nekā pirkt jaunus apavus. Ja ričukam ir garie dubļu sargi, tad kājas ir sausas – tas ir ļoti patīkami,» teic velobraucējs Māris, kurš ir Latvijas Riteņbraucēju apvienības biedrs un pārvietojas pa Rīgas ielām kā velokurjers.

Viņš uzsver: lai brauktu ar divriteni ziemas sezonā, vispirms jāņem vērā, ka braukšanas apstākļi ir dažādi. Ne vienmēr ietves tiek tīrītas, salīdzinot ar veloceliņiem un velojoslām, tāpēc katram pašam ir jārūpējas par savu drošību. Māris labprāt dalās ar savu pieredzi, braucot pa slideniem ceļiem: «Beņķis zemāk jānoskrūvē, lai var kāju piešaut pie zemes, ja ceļš ir slidens.»

Iesācējiem, kā arī visiem tiem, kuri pirmo reizi vēlas mēģināt braukt ar divriteni ziemā, Māris iesaka nesteigties, bet braukt prātīgi, cenšoties pierast pie ceļa seguma un laika apstākļiem. Riepām spiedienu var samazināt, lai riepa būtu mazliet platāka un stabilāka uz ceļa.

«Ja brauc kur tālāk, tad jābūt līdzi remonta komplektam, teiksim, viena riepas kamera, ielāpi un vismaz kaut kāds pumpis, lai var pabraukt līdz tuvākajai degvielas uzpildes stacijai. Nu, un – šokolādīti vajag nēsāt līdzi somā. Ziemā it sevišķi, ja trūkst enerģijas, paliec kaut kur uz ceļa neplānoti un būsi izsalcis, tad apēd šokolādīti, un arī caurā riepa vairs nešķiet nekas briesmīgs,» stāsta Māris.

Noteikti jāņem vērā tas, ka rudenī un ziemā diennakts tumšais laiks iestājas salīdzinoši ātri, tāpēc nedrīkst aizmirst par apģērbu ar atstarojošiem elementiem, braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos.

Lai sagatavotu divriteni mājas apstākļos:

• Vispirms tas būtu labi jānomazgā, jānotīra un jāieeļļo.

• Jāmazgā viss braucamais, arī riepas, jo tīrās daudz vieglāk var ievērot bojājumus.

• Mazgājot braucamo vasarā, bieži vien jau pēc pāris dienām to atkal lieto. Tas nozīmē, ka ritošo daļu un citas detaļas – rumbas, monobloku, zobratus, pedāļus, ātrumu pārslēdzējus – darbina, tādējādi velosipēdu pasargā no nevajadzīga mitruma, kas ir dažās velosipēda detaļās saglabājies pēc mazgāšanas.

• Ja velosipēdu nomazgā un nenoslauka, bet atstāj, lai nožūst, un pēc tam novieto garāžā, šķūnī vai dzīvoklī, bieži vien niecīgs mitrums saglabājas vairākās grūti aizsniedzamās velosipēda detaļās. Rezultātā tās var sākt rūsēt.

Fakti

• Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotā statistika liecina, ka 2014. gadā ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši velosipēdisti, visvairāk fiksēti Rīgā – 238. Pārējās Latvijas pilsētās reģistrēti 126, apdzīvotās vietās 35. Uz valsts autoceļiem notikuši 64 un citās vietās – 37 negadījumi. Visos 500 ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 16 cilvēki, ievainoti 511 un smagi ievainoti 34 cilvēki.

• Aizvadītā gada dati rāda, ka, iestājoties vēsākam laikam, strauji samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits, līdz ar to samazinās arī ievainoto velosipēdistu skaits. Pērn janvārī reģistrēti 7, februārī 8, taču gada beigās, decembrī – 23 negadījumi. Bojā gājušo skaits ir salīdzinoši mazāks konkrētajā laika periodā, nekā tas ir citos mēnešos, savukārt ievainoto skaits janvārī – 7, februārī – 8 un decembrī – 21 riteņbraucējs.

Avots: CSDD