VIRTUVE: Veģetārais bacilis

«Par veģetārieti kļuvu vienā rītā, bez motivācijas un arī zināšanām. Sapratu, ka mans bijušais klasesbiedrs Mairis, kurš ir veģetārietis, aplipinājis ar bacili – veģetārismu,» stāsta veģetārā uztura skolas Vegus dibinātāja un vadītāja Dita Lase.

Kad vienā rītā atvērusi ledusskapi, atzinusi, ka vairs nav ko ēst, jo plauktā ir tikai mammas atsūtītās kotletes no laukiem. «Tad es pazīstamajam veģetārietim ar pieredzi teicu, lai brauc pie manis un parāda, kur iepirkties un kas jāēd. Mani tas ļoti ieinteresēja, biju pilnīgi pārņemta ar to un lielā ekstāzē,» 1997. gada notikumus atceras Dita. Viņa jutusi, ka, pievēršoties veģetārismam, arī veselība uzlabojusies, lai gan sākotnēji no tā neko neesot gaidījusi, jo iemesla un mērķa, kāpēc ar to sāka nodarboties, īsti nebija.

Pamazām krājusi zināšanas, sociālajos tīklos ar savām receptēm dalījusies ar citiem un sniegusi vērtīgus padomus. Draugi pieteikušies ciemos, lai Dita pagatavo kaut ko veģetāru, – atbrauca vienreiz, otrreiz, līdz pati saprata, ka var organizēt un vadīt kursus. Tas sakritis ar laiku, kad veģetārisms kļuva moderns. Pamazām kursi apmēram pirms trīs gadiem pārveidojās par skolu. «Interese par kursiem ir ne tikai veģetāriešiem, bet arī tiem, kuri vēlas pilnveidot savu uzturu un iepazīt garšvielas.»

Bez zivīm un gaļas

«Pirmais, ko cilvēki iedomājas, dzirdot par veģetārismu, – dārzeņi. Piemirsts tiek tas, ka veģetāri ir visi augi, tajā skaitā graudi, pākšaugi, rieksti, sēklas, augļi. No uztura veģetāriešiem pazūd tikai divi produkti – gaļa un zivis. Vegāniem – arī piens un olas.» Dita savu ēdienkarti cenšas veidot daudzveidīgu – ar pākšaugiem, graudaugiem, kam bagātīgi pievieno garšvielas, jo arī tās spēlē savu lomu. Viņa seko līdzi, lai izmantojamās receptes dod sātu un daudz garšu. «Esmu gardēde un izvēlīga. Nav tā, ka man viss garšo. Atteikšanās no ēdiena – tas nav mans elements. Patīk gan gatavot, gan ēst. Tāda ēdienkarte, kas ir vienmuļa vai trūcīga un ar kuru būtu liegts baudīšanas process – tāda man nederētu.» Dita apkopojusi informāciju, ko guvusi no citiem veģetāriešiem, un uzrakstījusi Latvijas veģetārieša rokasgrāmatu, un vēlas uzrakstīt nākamo grāmatu.

«Gaļu man negribas, un, ja prasītos, tad ēstu. Zivis neesmu ēdusi arī agrāk. Man garšoja vista un kūpinājumi, kuru garšu var viegli ieviest arī veģetārā uzturā ar garšvielām,» atzīst Dita. Viņa uzsver, ka veģetārs uzturs ir lētāks un izdevīgāks, savukārt sadārdzina tas, ja gribas ēst veselīgāk – jārēķinās, ka tad izmaksas vienmēr būs lielākas. Viņa bilst, ka veģetāras receptes ir vienkāršas un ātri pagatavojamas, un arī sabiedriskajos ēdināšanas uzņēmumos šādus ēdienus var atrast. Stāstot par saviem ikdienas ēšanas paradumiem, teic, ka veģetārisms nav problēma no uztura viedokļa, tā ir problēma no sociālā viedokļa. Cilvēki nereti mēdz veģetāriešiem pārmest, ka viņi bojā savu veselību un ka viņiem uzturā daudz kā trūkst. «Veģetārā uzturā daudz ko var imitēt, tāpēc nav nekādu problēmu iekļauties tradīcijās,» oponē viņa.

Vieglas brokastis

Dita teic, ka, būdama pēc dabas pūce, no rīta izvēlas pāris augļus un ar to pietiekot. Neiztiek arī bez kafijas, taču to dzer ar mēru. No rītiem zemeņu laikā iesaka sablenderēt biešu sulu ar zemenēm. «Drīz pēc tam ēdu pusdienas. Man nepatīk līdzi ņemts ēdiens, vēlos kaut ko siltu, tāpēc dodos uz kafejnīcu. Atrast veģetāru ēdienu var, jautājums, vai man tas garšo un vai to vēlos.» Pusdienās priekšroku dod siltai maltītei, kurā jābūt pākšaugiem vai graudaugiem. Tā ir galvenā ēdienreize, kurā vēlas bagātīgi paēst. «Vakariņās izvēlos to, ko dienā neesmu dabūjusi. Tā var būt zupa vai dārzeņi. Šāds ēdiens nav smags un, ja tam pievieno pareizās garšvielas, tad tiek viegli sagremots. Dienā parasti ir trīs līdz četras ēdienreizes, arī launags. Citreiz tajā varu sēkliņu vai pilngraudu maizīti apēst kombinācijā ar tēju.»

Ditas iemīļotāko produktu klāstā ir āboli, rīsi un siers, kas nekad neapnīkot.

«Man patīk, ka ēdieni ir dažādi. Nevaru vairākas dienas ēst vienu un to pašu, piemēram, nespēju pirmdien uzvārīt grāpi boršča un vēl piektdien to sildīt. Man patīk katru dienu baudīt kaut ko citu, dažādas garšas.» Ēdienkartē neiztrūkstoši ir sautējumi, bagātināti ar garšvielām. Garšo kartupeļi ar ziedkāpostiem. «Tos vāru nevis ūdenī, bet sautēju savā sulā un apcepu. Tad ir pavisam cita garša. Garšvielas izvēlos pēc iedvesmas. Tās var būt latviešu gaumē – dilles un ķimenes, ķiploks – vai arī eksotiskais mikslis – melnās sinepes, kumīns, kanēlis, krustnagliņas. Sautējumam var pievienot arī rīsus vai miežus.» No salātiem visiecienītākie ir zaļie, arī salātu baldriņš. No bērnības ēdieniem atmiņā ir saldējums Vēsma, kā arī mammas gatavotie ziedkāposti, kurus viņa sasmalcināja, apcepa uz pannas, pievienoja skābo krējumu un dilles. Ja apcep sīpolus un burkānus, pievieno tomātus un finālā – galda etiķi un šķipsniņu cukura, tad izdodas izcila mērce, kuru Dita mēdz pārliet veģetārām kotletēm. Tās gatavo no dažādu dārzeņu (burkāni, bietes, topinambūrs, ķirbis) izspaidām, kas paliek pāri pēc sulas spiešanas, pievieno garšvielas un dažas ēdamkarotes zirņu miltu. Agrāk Ditai nav garšojis ķirbis, taču iemācījusies apmēram 20 recepšu, kurās izmanto tikai sviesta ķirbi, un ēdiens lieliski iet pie sirds. Viņa jūsmo par ķirbju saldējumu – izvāra no tā biezeni, pievieno mazliet saputotu krējumu, cukuru un uzkaisa šokolādes skaidiņas.

Garšvielu kombinācijas

Pupiņu sautējumu gatavo no mazliet apcepta sīpola un paprikas. Pievieno konservētas pupiņas un tomātus – vai nu svaigus, vai konservētus, no garšvielām – koriandru, raudeni, pētersīļus, lociņus, veidojot zaļumu miksli. «Man mājās ir apmēram 50 dažādu garšvielu, taču tik daudz jau nemaz nevajag, taču es par tām stāstu interesentiem kursos. Pietiek ar 10 līdz 15, no kurām katrs var veidot dažādas kombinācijas – vienā dienā meksikāņu ēdieniem, nākamajā – latviešu, trešajā – angļu vai franču virtuvei.» Ditai visvairāk tīk koriandra sēkliņas, indiešu virtuvei raksturīgās garšvielas – asafetīda, melnās sinepes un kumīns, kā arī Vidusjūras – rozmarīns, baziliks un raudene. Reizēm uznākot kāre pēc Āzijas, Japānas vai Taizemes ēdieniem. Citreiz kā īstai latvietei pietiek novārīt kartupeļus, pievienot dilles, sviestu un papildināt ar gurķu – tomātu salātiem un biezpienu.

«Man svarīgi, lai ir visas sešas garšas – salds, sāļš, skābs, ass, rūgts un sūrs, kuras var ielikt vienā ēdienā,» atklāj prasmīgā ēst gatavotāja. Dita neslēpj, ka ir saldummīle. «Agrāk man bija liela atkarība. Tagad arī ēdu saldumus, taču mazāk, necenšos cīnīties un sevi tik ļoti ierobežot. Apēdu gabaliņu tumšās šokolādes vai austrumu salduma, un man pietiek.» Reizēm tiekot uzcepta kāda kūka, pīrādziņi, kurus pilda ar sautētiem, kraukšķīgiem kāpostiem, kam pievieno fetas sieru, dilles un mazliet ķiploku. Dita iesaka nedaudz pasautēt saldskābus ābolus, arī bumbierus, pievienot zilo sieru, valriekstus vai pekanriekstus, mazliet timiānu. Ar to pildot kārtaino mīklu, izdosies burvīgi pīrādziņi.

Jāprot pareizi iepirkties

Izvēloties pārtiku, Dita seko līdzi sastāvam. «Lielveikalu plauktos arī var atrast dabiskus, neapstrādātus produktus, ekoproduktus, kuriem cena nav īpaši augstāka, taču ir kvalitatīvāki, tāpēc ir lietderīgi investēt. Pirmkārt, vienmēr skatos kvalitāti. Piemēram, pesto ir dārgi, taču sastāvs ievērojami atšķiras. Tad ir vērts ielūkoties, kur ir vairāk bazilika, ciedru riekstu, kāda eļļa izmantota. Svarīgi ir iemācīties iepirkties.»

Dita neslēpj, ka savulaik izmēģinājusi visas iespējamās diētas, kas nedarbojās, un jutusies nelaimīga gan liekā svara dēļ, gan dēļ tā, ka neviena nav īsti gājusi pie sirds.

«Tad, kad pie manis atnāca veģetārisms, negaidīju, ka kļūšu tievāka, bet tas notika tāpēc, ka ēdienkartē parādījās daudz dārzeņu un to daudzveidība, arī uzturvielas, kuru trūka. Tas notika pakāpeniski. Līdz 20 gadu vecumam nebiju nogaršojusi seleriju, baklažānu. Ir cilvēki, kuri joprojām nezina, kas ir, piemēram, topinambūrs.» Dita uzskata, ka cilvēkiem ir jāieklausās savā organismā un jāņem vērā tā vajadzības. Jāņu svinībām viņa noteikti gatavos sieru un vegānu šašliku – iemarinēs svaigas sēnes, pēc tam grilēs uz liesmas, nevis gailošām oglēm. Svētku galdā cels arī grilētu dārzeņu salātus no baklažāniem, paprikas, svaigiem tomātiem un kaudzes dažādu zaļumu.

Ditas Lases iemīļotas receptes

Pupiņu salāti ar dīgstiem

Sastāvdaļas:

• 250 g novārītu vai konservētu, notecinātu pupiņu (der jebkurš veids)
• 1 svaiga vai grilēta paprika
• 1 tomāts
• 3 marinēti gurķi
• 2 ēdamkarotes diedzētu lēcu
• 1 ēdamkartote tomātu mērces vai sulas
• 1 ēdamkarote skāba krējuma
• daudz zaļumu – pētersīļi, lociņi, dilles, zirņu dīgsti utt.

Pagatavošana: papriku, tomātu un marinētos gurķus sagriež sīki kā rasolam. Zaļumus sakapā. Visas sastāvdaļas samaisa.

Svaigā burkānu zupa ar kariju

Sastāvdaļas:

• 1 glāze svaigi spiestas burkānu sulas
• 1 rīvēts burkāns (var izmantot arī biezumus, kas paliek pāri pēc sulas spiešanas)
• pusglāze zaļo zirnīšu (svaigi, saldēti un atlaidināti vai novārīti, konservēti, sniega zirnīšu pākstiņas – der jebkurš veids)
• viena ceturtdaļa tējkarotes karija pulvera (vēlams – asa)
• 1 ēdamkarote eļļas
• sula no pusapelsīna
• šķipsniņa sāls un cukura
• kinzas vai pētersīļu zaļumi

Pagatavošana: sulā iemaisa rīvēto burkānu un zirnīšus (ja izmanto pākstis, tad tās sīkāk sagriež). Karstā eļļā vienu sekundi apcep karija pulveri, uzreiz pielej apelsīnu sulu. Pievieno sāli un cukuru, iemaisa zupā. Pārkaisa zaļumus.

Rabarberu kārtojums

Sastāvdaļas:

• 3 vidēji rabarberu kāti
• pustējkarote svaigi spiestas ingvera sulas
• pustējkarote vaniļas ekstrakta
• pusglāze pilngraudu auzu pārslu
• pusglāze miltu
• pusglāze brūnā cukura (gaišais Muscovado būs ideāli)
• 50 g sviesta
• 2 ēdamkarotes mandeļu skaidiņu
• kanēlis pēc garšas
• 1 glāze grieķu jogurta
• 1 ēdamkarote cukura

Pagatavošana: rabarberus sagriež (var nemizot), kopā ar cukuru uzvāra. Iemaisa garšvielas. Atdzesē. Sajauc beramās sastāvdaļas, maisot apcep uz pannas, līdz izveidojas griljāža. Sajauc jogurtu ar cukuru. Glāzē, liek kārtām sauso maisījumu, rabarberus un jogurtu.