Sēņošana kļūst arvien populārāka, aicinot dabas mīļotājus un gardēžus baudīt šī veselīgā un aizraujošā hobija priekšrocības. Jau vasarā mežos aug dažādu sugu sēnes, kas piedāvā iespēju ne tikai baudīt dabas skaistumu, tās meklējot, bet arī pagatavot daudzveidīgus un gardus ēdienus. Lai sēņošanas pieredze būtu pilnvērtīga, ir svarīgi ievērot dažus būtiskus padomus par sēņu apstrādi, uzglabāšanu un kombinēšanu. Rimi Gardēža Normunda Baranovska praktiskie ieteikumi noderēs arī veikalā iegādāto šampinjonu, šitake un citu sēņu valsts pārstāvju iekļaušanai ēdienkartē.
“Sēņu sagatavošana ir būtisks process, kas var ietekmēt ēdiena kvalitāti un garšu. Sēnes ir kā sūklis, tās ātri uzsūc mitrumu, tāpēc to sagatavošanas metode ir rūpīgi jāizvēlas atbilstoši gatavošanas veidam,” stāsta Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis. Ja sēnes paredzēts vārīt, tās var droši mazgāt. Viena no metodēm “sliņķiem” ir noskalot sēnes, izklāt uz dvieļa vai avīzes un ļaut tām nožūt. Tomēr, ja iecerēts cept, lai saglabātu sēņu dabisko garšu un struktūru, tās ieteicams tīrīt ar lupatiņu, nazi vai otiņu nemitrinot.
Mežā salasītās sēnes jātīra un jāgatavo pēc iespējas ātrāk. Jāņem vērā, ka svaigas sēnes ātri bojājas, it īpaši, ja tās lasītas lietainā laikā. Neapstrādātas sēnes ieteicams glabāt līdz 24 stundām. Sēnes līdzīgi kā dārzeņus var uzglabāt dažādi: sālot, marinējot, saldējot, kaltējot u. c. Sālīt var teju visas sēnes, sevišķi bekas un bērzlapju poķīšus, pirms tam pārliecinoties, vai konkrētā suga nav jāvāra. Pareizi sālītas sēnes saglabā savu garšu, tekstūru un nav jāskalo - tās būs lieliska piedeva zupām, salātiem, gaļas un pat zivju ēdieniem. Sālītās sēnes jāglabā vēsā vietā, lai tās nezaudētu kvalitāti. Savukārt saldēšanai sēnes ieteicams iepriekš apcept, lai izvairītos no rūgtas garšas. Lai ietaupītu vietu saldētavā, apceptās sēnes atdzesē un pildi atkārtoti aiztaisāmos maisiņos, piemēram, ar zip-lock aizdari, pirms aizvēršanas izspiežot gaisu. Īstermiņa uzglabāšanai sēnes var arī novārīt, kopā ar garšvielām samalt pastētē, pildīt tīrās burciņās, rūpīgi aizvākot un kādu nedēļu uzglabāt ledusskapī.
Kaltēšana ir apstrādes metode, kurā sēnes zaudē vismazāk uzturvielu, padarot to par optimālu ilgtermiņa uzglabāšanas izvēli sēnēm, kas nav jāvāra. Turklāt šādam apstrādes veidam noderēs gan augļu un dārzeņu kaltētājs, gan cepeškrāsns (ne karstāka par 70 grādiem), gan arī siltā vasaras pēcpusdienu saule. Kaltētās meža veltes visilgāk glabāsies hermētiski noslēgtos traukos tumsā. Lai aizņemtu mazāk vietas, kaltētās sēnes var saberzt vai samalt pulverī, pēcāk izmantojot to kā piedevu zupām, biezeņiem vai, iejaucot sviestmaižu smēriņā.
“No sēņu jaukšanas nav jābaidās, bet sākotnēji ir svarīgi saprast, kā tās tiks izmantotas. Piemēram, bekas un poķīšus ieteicams novārīt, pirms tās pievieno citām sēnēm. Ēdam arī ar acīm, tāpēc pašu lasītās košās gailenes vai veikalā pirktās rozā austersēnes var pievienot mērcēm, kuru pamatā ir, piemēram, pelēcīgās bērzu bekas,” iesaka Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis. Dažādām sēnēm ir atšķirīgs gatavošanas laiks - cietākām sēnēm, kā bekām, nepieciešams ilgāks gatavošanas laiks nekā mīkstajām gailenēm vai austersēnēm. Sēnes vajadzētu sagriezt līdzīga lieluma gabaliņos un pirmās sākt gatavot tās, kurām nepieciešams ilgāks laiks, un tikai pēc tam pievienot pārējās.
Izmantojiet šos ieteikumus, lai pilnībā izbaudītu sēņošanas pieredzi un radītu gardus ēdienus, kas priecēs jūs un jūsu tuvākos!
