D vitamīns, ko dēvē arī par "saules vitamīnu”, ir neaizstājama viela, kas nepieciešama pilnvērtīgai organisma darbībai. Lai gan cilvēka ķermenis spēj sintezēt D vitamīnu saules ultravioletā starojuma ietekmē, pietiekama tā uzņemšana daudziem joprojām ir izaicinājums, īpaši Latvijas klimata apstākļos. Tā rezultātā pavasara sākumā, pēc tumšajiem ziemas mēnešiem, daudzi saskaras ar nepatīkamajiem simptomiem, ko izraisa D vitamīna deficīts.
Kas liecina par to, ka organismam trūkst D vitamīna, un kā to uzņemt pietiekamā daudzumā, stāsta farmaceite Alīna Fleišmane.
"D vitamīns ir būtisks gan imūnsistēmas stiprināšanai, gan pašsajūtas uzlabošanai, palīdzot psihoemocionālajai veselībai un kognitīvajām spējām, kā arī spēlē nozīmīgu lomu kaulu un muskuļu stiprināšanā. Viens no galvenajiem iemesliem tā trūkumam ir nepietiekama saules gaismas iedarbība - optimālam D vitamīna līmenim nepieciešamas vismaz 30 minūtes dienā. Papildus tam ir vairāki faktori, kas var kavēt D vitamīna uzsūkšanos, piemēram, gremošanas un vielmaiņas traucējumi, tostarp celiakija, cistiskā fibroze vai Krona slimība, pārāk zems tauku saturs uzturā, atsevišķu medikamentu, piemēram, kortikosteroīdu, pretepilepsijas un citu preparātu lietošana, kā arī aknu un nieru darbības traucējumi, jo tieši šie orgāni pārvērš D vitamīnu tā aktīvajā formā,” skaidro farmaceite.
Visefektīvākais veids, kā pārliecināties par D vitamīna līmeni, ir veikt asins analīzes.
Rādītāji, kam pievērst uzmanību:
Pirms D vitamīna preparātu lietošanas vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noteiktu precīzu devu, īpaši tad, ja ir diagnosticētas kādas blakusslimības vai radušās aizdomas par D vitamīna deficītu.
"D vitamīns ir vienīgais no vitamīniem, kas gada tumšākajā laikā būtu jālieto teju visiem, jo diemžēl tikai ar saules un pārtikas palīdzību to nav iespējams uzņemt pietiekamā daudzumā. Tomēr jāņem vērā, ka D vitamīns jālieto pārdomāti - vispirms vēršoties pēc padoma pie sava veselības speciālista, kā arī periodiski - vismaz reizi gadā - nosakot D vitamīna līmeni asinīs, lai pārliecinātos par devas atbilstību un nepieciešamības gadījumā kopā ar savu ārstu to koriģētu. Kā liecina ārstu un farmaceitu novērojumi, cilvēki arvien biežāk veic D vitamīna līmeņa pārbaudes un cenšas uzturēt to atbilstošu. Taču biežākais klupšanas akmens, kas kavē pienācīgu D vitamīna uzņemšanu, ir tas, ka to joprojām lietojam nepietiekami un neregulāri, parasti kādas saslimšanas laikā, un, tiklīdz tā ir garām, par D vitamīnu tiek piemirsts. Tomēr, lai D vitamīnam būtu pozitīvs efekts, tas jālieto regulāri un vismaz noteikta kursa garumā,” papildina farmaceite.
Lai gan D vitamīns tiek sintezēts ultravioletā starojuma ietekmē un to satur arī daži pārtikas produkti, tostarp treknās zivis, olu dzeltenumi un piena izstrādājumi, tomēr organisma nodrošināšanai ar nepieciešamo devu parasti tas ir jāuzņem papildus.
D vitamīna preparātus ieteicams lietot ēdienreižu laikā, jo tas vislabāk uzsūcas, ja uzturā ir tauku klātbūtne.
Atsevišķos pētījumos ir konstatēts, ka D vitamīns var atstāt negatīvu ietekmi uz miegu, tāpēc to labāk lietot no rīta vai agrā pēcpusdienā.
D vitamīna uztura bagātinātāji pieejami dažādās formās - kapsulās, pilienos, tabletēs, košļājamās pastilās un izsmidzināmās formās. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būtu tīkamāki bērniem.
Atbildot uz dažkārt izskanējušo jautājumu, vai kafija mazina D vitamīna iedarbību, farmaceite skaidro, ka kafija tiešā mērā neietekmē D vitamīna efektivitāti, taču jāņem vērā, ka palielināts kofeīna daudzums var samazināt kalcija uzsūkšanos organismā, kas ir saistīts ar vienu no D vitamīna funkcijām.
