Organisms mūsu smadzenēm sūta signālus, kad jūtamies izsalkuši un brīžos, kad esam paēduši. Ja jums ir zudusi apetīte un nejūtaties izsalkuši, kad sen neesat ēduši, tas nozīme to, ka kaut kas nav kārtībā. Dažreiz apetītes zudums var būt īslaicīgs, kas ir normāli, tomēr ir reizes, kad apetīte tā arī neparādās. Kas vainojams pie apetītes zuduma? Tam var būt dažādi iemesli, tostarp veselības problēmas un slimības. Apkopojām septiņus iespējamos apetītes zuduma cēloņus.
Kļūstot vecākiem, mainās ne tikai mūsu izskats, bet arī notiek izmaiņas mūsu ēšanas paradumos un var zust apetīte. Tas notiek tāpēc, ka, kļūstot vecākiem, samazinās aktivitāšu intensitāte, kā rezultātā organismam vairs nav nepieciešams ar pārtiku uzņemt tik daudz enerģijas, kā jaunības gados. Tāpat pie apetītes zuduma, kļūstot vecākiem, var būt vainojamas garšas un ožas izmaiņas, problēmas ar zobiem, izmaiņas gremošanas sistēmā, hormonālās izmaiņas un citas veselības problēmas.
Kuņģa bojājumi, gastroenterīts un citas infekcijas, piemēram, saaukstēšanās un gripa, ir bieži apetītes zuduma cēloņi. Šādos gadījumos apetītes zudums ir īslaicīgs un ilgst tik ilgi, kamēr esat atkal veseli.
Veselības problēmas, kas ietekmē kuņģa-zarnu traktu, piemēram, iekaisīga zarnu slimība (Krona slimība, čūlainais kolīts) un kairinātu zarnu sindroms, var ietekmēt apetīti. Ja papildus apetītes zudumam jums ir arī citi simptomi, piemēram, sāpes vēderā, krampji, caureja, asinis izkārnījumos vai nogurums, jums obligāti jāvēršas pie ārsta.
Pie ēstgribas trūkuma var būt vainojamas dažādas nopietnas slimības, piemēram, hroniskas aknu, nieru slimības, sirds mazspēja, hepatīts, HIV, demence, atsevišķi vēža veidi (kuņģa vai aizkuņģa dziedzera vēzis), hipotireoze. Hronisko slimību ārstēšana var palīdzēt palielināt apetīti un rosināt ēst prieku.
Cilvēki, kas cieš no depresijas, trauksmes, stresa un citiem garīgās veselības traucējumiem, var zaudēt interesi par ēšanu vai gluži pretēji pārēsties. Garīgās veselības traucējumu ārstēšana var palīdzēt novērst svara zudumu vai svara pieaugumu apetītes izmaiņu dēļ.
Atsevišķiem medikamentiem, piemēram, antibiotikām, antidepresantiem, asinsspiediena zālēm un sirds zālēm, blakusparādība var būt apetītes trūkums. Ja jums ir aizdomas, ka zāles izraisa apetītes zudumu, konsultējieties ar savu ārstu par alternatīvām ārstēšanas iespējām.
Ilgstoša narkotiku un alkohola lietošana var ietekmēt jūsu apetīti. Tas var būt saistīts ar narkotiku tiešo ietekmi uz jūsu apetīti (piemēram, kokaīns un metamfetamīns, izraisa apetītes zudumu). Apetītes samazināšanos var izraisīt arī kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, slikta dūša, vemšana un aizcietējums, opioīdu pārmērīgas lietošanas dēļ. Tai pat laikā bieža alkohola lietošana var būt saistīta ar ēdienreižu izlaišanu un retu izsalkumu.
Ja ilgāk par nedēļu izjūtat apetītes zudumu, jums ir pēkšņs svara zudums vai izjūtat citus simptomus, piemēram, sāpes vēderā, sliktu dūšu, nogurumu, vājumu, paātrinātu sirdsdarbību, sāpes krūtīs kopā ar apetītes zudumu.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
