Miega trūkums nelabvēlīgi ietekmē ne tikai mūsu pašsajūtu, bet arī veselību un izskatu. Cilvēkiem ieteicams gulēt no septiņām līdz deviņām stundām dienā. Interesanti, ka arī pārlieku ilga gulēšana var radīt veselības problēmas. Noskaidrojiet, kā miega bads un pārlieku ilga gulēšana ietekmē mūsu pašsajūtu.
Ir pierādīts, ka tiem cilvēkiem, kuri naktī guļ mazāk nekā piecas stundas, ir tendence pieņemties svarā ātrāk nekā tiem, kuri guļ pietiekami ilgi. Cilvēkiem, kuri regulāri ir miega badā, pastāv lielāks aptaukošanās risks. Tomēr arī tiem, kuri guļ ilgāk par ieteicamajām deviņām stundām, var būt nosliece uz svara pieaugumu. Turpretim cilvēkiem, kuri katru dienu guļ 7 līdz 8 stundas, parasti ir vieglāk uzturēt veselīgu svaru.
Lai gan miega trūkums bieži ir saistīts ar tumšiem lokiem un maisiņiem zem acīm, pārmērīga gulēšana (vairāk nekā 9-10 stundas dienā) var radīt līdzīgu efektu. Miega trūkuma dēļ āda var izskatīties bāla, asinsvadi kļūst pamanāmāki, kā rezultātā zem acīm veidojas maisiņi.
Lai arī zinātnieki vēl nav atklājuši saikni starp pārmērīgu miegu un sirds un asinsvadu slimībām, atsevišķi pētījumi liecina, ka tiem cilvēkiem, kuri pārmērīgi ilgi guļ (aptuveni 9 līdz 11 stundas), pastāv lielāks aterosklerozes attīstības risks.
Ir zināms, ka, slikti vai nepietiekami ilgi neguļot, nākamajā dienā ir grūtāk paveikt nepieciešamos darbus. Ir grūtības koncentrēties jeb galva nav skaidra. Izrādās, ka pavisam līdzīgi ir arī ar pārmērīgu gulēšanu. Ja esat gulējis pārāk ilgi, tad pastāv liela iespējamība, ka jūsu reakcijas un lēmumu pieņemšanas ātrums samazināsies, jums būs grūtāk atcerēties konkrētas lietas un grūtības risināt problēmas.
Pētījumos pierādīts, ka miega rutīna var ietekmēt ādas stāvokli. Nepietiekams miegs un pārlieku ilga gulēšana var negatīvi ietekmēt ādas stāvokli, tā var kļūt sausa. Šāds ādas stāvoklis var izraisīt priekšlaicīgu grumbiņu veidošanos un ādas tvirtuma zudumu.
Pārmērīgi ilgi guļot, mēs negatīvi varam ietekmēt arī mūsu imūnsistēmu, tostarp var palielināties iekaisumu procesi organismā. Zinātnieki, izpētot citokīnu līmeni asinīs, noskaidrojuši, ka tiem cilvēkiem, kuri par ilgu guļ, ir lielāks iekaisumu procesu regulējošo proteīnu skaits organismā. Pētījumā noskaidrots, ka sievietēm, kuras pārmērīgi ilgi guļ, citokīnu līmenis ir par 44% augstāks nekā tām, kuras guļ ieteicamo stundu skaitu.
Ilgstošs miega trūkums var veicināt pūtīšu rašanos. Tas saistāms ar to, ka miega defīcīta laikā organismā paaugstinās kortizola līmenis, kas ir ar stresu saistīts hormons. Tas noved pie pārmērīgas tauku dziedzeru darbības, kas savukārt aizsprosto poras un izraisa pinnes.
Pārāk daudz guļot, palielinās depresijas risks. Lai gan bezmiegs parasti ir saistīts ar depresiju, pētījumi liecina, ka aptuveni 15% cilvēku, kuriem ir depresija, guļ vairāk nekā 9 stundas dienā.
Pārāk ilga gulēšana var izraisīt galvassāpes. Pat cilvēkiem ar labiem miega ieradumiem, kuri brīvdienās guļ ilgāk nekā ikdienā, pēc pamošanās var rasties galvassāpes. Turklāt pārmērīga gulēšana var saasināt muguras sāpes.
Klemsonas universitātes zinātnieki ir atklājuši korelāciju starp miega trūkumu un paškontroli. Saskaņā ar viņu atklājumiem indivīdi, kuriem ir miega deficīts, mēdz rīkoties impulsīvi un nespēj pretoties dažādiem kārdinājumam.
*Raksti Lifehacks.lv ir paredzēti tikai informatīviem un izglītības mērķiem, tie neaizstāj profesionālu medicīnisko padomu, diagnostiku vai ārstēšanu. Vienmēr konsultējieties ar ārstu, ja jums rodas jautājumi par veselības stāvokli.
