Jau senā pagātnē Amerikas indiāņi novērtēja šīs ogas. Arī mūsu senči, kas Latvijas purvos lasījuši dzērvenes kopš aizvēsturiskiem laikiem, labi zināja šo ogu lieliskās īpašības, kas palīdz saglabāt veselību.
Dzērvenes dabā plaši izplatītas Eiropas ziemeļu zemēs, Kanādā un ASV, kur šī oga tiek kultivēta jau otro gadsimtu. Amerikā dzērvenēm doti daudzi nosaukumi, taču izrādās, ka par "dzērvju ogām" tās iesaukuši Amerikas svētceļnieki, jo ogu forma atgādinājusi dzērves galvu. Latvijas purvos sastopamas divas dzērveņu sugas - lielā jeb purva dzērvene un sīkā dzērvene.
Tās varbūt pēc izmēra ir nelielas, bet saujā dzērveņu ir ļoti daudz vērtīgu uzturvielu. Dzērvenēs ir polifenoli (spēcigi antioksidanti), ko dēvē par proantocianidīniem. Tiem piemīt spēja ietekmēt baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas. Pētījumi pierādījuši, ka dzērvenes labvēlīgi ietekmē sirds veselību un mazina vēža risku. Glāze svaigu vai 1/2 glāze kaltētu dzērveņu ir pielīdzināma nepieciešamajai augļu devai. Tās ir bagātas ar C grupas vitamīniem, šķiedrvielām un antioksidantiem. Glāzē dzērveņu ir tikai 50 kalorijas.
Dzērvenes ir izslavētas ar savu spēju uzlabot urīnizvadceļu veselību. Lietojot dzērvenes, urīna pH kļūst skābāks. Lai rastos infekcija, baktērijām vispirms ir jāpiestiprinās pie urīnizvadceļu gļotādas, pēc tam tajā jāiekļūst iekšā, taču dzērvenēs esošā hipūrskābe neļauj baktērijām piestiprināties pie urīnceļu sieniņām. Līdz ar to baktērijas ar urīnu tiek aizskalotas prom, neļaujot attīstīties infekcijai. Unikālās antibakteriālās īpašības urīnceļos tiek skaidrotas ar to, ka dzērvenēs esošie proantocianidīni (aktīvo vielu grupa, kas nodrošina antiadhēzijas īpašības) savā struktūrā ir atšķirīgi no ābolos, zaļajā tējā un vīnogās atrodamajiem proantocianidīniem.
Tās palīdz arī pret dzimumorgānu herpes infekcijām , jo tajās esošais proantocianidīns kavē herpes vīrusa, kas izraisa dzimumorgānu herpes, iekļūšanu dziļākos audos.
Dzērvenēs ir flavonoīdi, kas parasti sastopami sarkanajā vīnā un vīnogās. To dabiskās vielas palīdz mazināt kardiovaskulāro slimību risku, mazinot iekaisumu un samazinot sliktā (zema blīvuma), bet paaugstinot labā (augsta blīvuma) holesterīna līmeni asinīs.
Pētījumi pierādījuši, ka dzērvenēs esošie proantocianidīni spēj apturēt kaitīgu baktēriju izplatīšanos, kas rada mutes dobuma, zobu un smaganu slimības. Dzērvenes izmanto arī zobu pastu un mutes skalojamo līdzekļu ražošanā.
Šīs ogas pozitīvi ietekmē kuņģa - zarnu trakta darbību. Kuņģa čūla ir saistīta ar heliobaktērijas infekciju. Pētījumā, kurā piedalījās 189 cilvēki ar šo baktēriju, daļai no tiem lika katru dienu izdzert divas glāzes dzērveņu sulas. Atklājās, ka tiem, kuri dzēra sulu, heliobaktērija vairs neuzrādījās. Ņemot vērā dzērveņu spēju mazināt bakteriālās infekcijas, tās varētu palīdzēt risināt pasaules problēmu ar antibiotikām.
Atšķirībā no citām ogām, kurās dabiskā cukura līmenis ir augstāks, dzērvenēs tas ir tikai 4 grami (aptuveni tējkarote) uz krūzi ogu. Tāpēc dzērveņu sula un citi to produkti tiek papildus saldināti.