5 noteikumi, lai nesaslimtu ar cukura diabētu

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

2. tipa jeb dzīves laikā iegūtais cukura diabēts ir viena no izplatītākajām slimībām pasaulē. Tas mēdz piezagties nemanāmi un neatgriezeniski maina veselību un labsajūtu. Atšķirībā no 1. tipa cukura diabēta, 2. tipa cukura diabētu bieži ir iespējams novērst paša spēkiem. Aertificētā farmaceite Mārīte Šukele uzver, ka mūsdienās 2. tipa cukura diabēts piemeklē arvien jaunākus cilvēkus, un dalās padomos, kā rīkoties, lai mazinātu saslimšanas risku.

“2. tipa cukura diabēts ir vielmaiņas slimība, kuras rezultātā ķermenis nepareizi izstrādā insulīnu. Līdz ar to insulīns organismā var būt nepietiekamā daudzumā, tas var būt normāls vai pat paaugstināts, taču ir traucēta insulīna izmantošana šūnās, un saglabājas augsts cukura līmenis asinīs. Cukura diabētu nevar novērst, tikai samazinot vai izslēdzot no ēdienkartes saldumus. Lai izvairītos no saslimšanas, jānodrošina apstākļi, kuros organisms varētu normāli veikt tam paredzētās funkcijas,” skaidro farmaceite.

1.

Uzturēt normālu ķermeņa svaru

  • Normāls ķermeņa svars uzlabo insulīna racionālu izmantošanu organismā. Savukārt liekais svars tiek uzskatīts par galveno riska faktoru cukura diabēta attīstībā gan sievietēm, gan vīriešiem.
  • Ķermenim aptaukojoties, palielinās tauku šūnu izmēri un skaits, kas apgrūtina glikozes iekļūšanu šūnās, līdz ar to nepieciešams arvien vairāk insulīna - aizkuņģa dziedzeris to nespēj saražot vajadzīgajā daudzumā.
  • Līdz ar pastiprināto nepieciešamību pēc insulīna, mainās vielmaiņa, un organisms sāk funkcionēt nepareizi.
  • Cukura diabēta attīstības risku tāpat nosaka arī tauku izvietojums ķermenī. Ķermeņa augšdaļas aptaukošanās (ābolveida aptaukošanās) palielina 2. tipa cukura diabēta attīstības risku vairāk nekā ķermeņa gurnu daļas (bumbierveida) aptaukošanās.
Diabēta profilaksē vērtīgi ir tie pārtikas produkti, kas nodrošina visas nepieciešamās uzturvielas un minerālvielas, bet neveicina lieko kilogramu uzkrāšanos. Katra ēdienreize jāveido pēc tā saucamā „šķīvja principa”, kur puse šķīvja tiek paredzēta dārzeņiem.
  • Dārzeņiem jābūt svaigiem.
  • Ja gatavo salātus, tad bez treknām mērcēm, tos var pārliet ar vieglu olīveļļas un citrusaugļu mērci.
  • ¼ šķīvja jāatvēl olbaltumvielas saturošiem produktiem - gaļai, zivīm, piena produktiem, olām, pākšaugiem, bet ¼ šķīvja ogļhidrātiem - cieti saturošiem produktiem.
  • Laba izvēle ir pilngraudu produkti, piemēram, pilngraudu pasta, brūnie rīsi, dažādi rupja maluma putraimi un graudi.
Maltīšu gatavošanai ieteicams lietot tikai nelielu daudzumu veselīgo (nepiesātināto) tauku, piemēram, olīveļļu, rapšu vai linsēklu eļļu.
  • Gatavošanai vislabākā izvēle ir cepeškrāsns vai sautējamie trauki, kuros var ēdienu pagatavot bez liekas taukvielu piedevas.
  • Jāizvairās no pārmērīga treknas gaļas patēriņa, kūkām, smalkmaizītēm, šokolādes un citiem saldumiem.
  • Jādzer vismaz 2 litri ūdens.
  • Lai ēdienkarte būtu veselīga un sabalansēta, ieteicams plānot regulāras maltītes un izvairīties no našķošanās starp ēdienreizēm.
Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Veselība

Viena no visbiežākajām saaukstēšanās pazīmēm ir aizlikts vai tekošs deguns. Tas nav nekas patīkams un bieži vien cīņa ar iesnām ir ilga. Lai arī visbiežāk aizlikts deguns ir viens no parastas saaukstēšanās simptomiem, tomēr reizēm tas var liecināt arī par ko citu. Kādos gadījumos nepieciešams obligāti vērsties pie ārsta?

Svarīgākais