Aukstajā sezonā logus ieteicams plaši atvērt tikai uz dažām minūtēm, nevis ilgstoši turēt pusvirus – speciālisti skaidro, ka šāda vēdināšana palīdz atbrīvoties no liekā mitruma, novērst pelējuma veidošanos un vienlaikus saglabāt mājoklī siltumu, raksta “Unian.net”.
Aukstajā sezonā daudzi izvairās no telpu vēdināšanas, baidoties atdzesēt dzīvokli, savukārt citi logus atstāj vēdināšanas režīmā uz vairākām stundām - taču ne viena, ne otra pieeja nav pareiza. Energoefektivitātes speciālisti iesaka izvēlēties īsu, bet intensīvu vēdināšanu vairākas reizes dienā.
Telpās nepārtraukti uzkrājas mitrums. Tas rodas, gatavojot ēdienu, mazgājoties dušā, žāvējot veļu, kā arī telpaugu un cilvēku elpošanas rezultātā. Saskaņā ar Vācijas platformas „co2online” datiem viens pieaugušais cilvēks nakts laikā var izdalīt līdz pat litram ūdens.
Ja mitrums netiek izvadīts no telpām, tas nosēžas uz aukstām sienām un logiem, radot labvēlīgus apstākļus pelējuma veidošanās procesam. Šī problēma ir īpaši aktuāla dzīvokļos ar hermētiskiem pakešu logiem un siltinātām sienām, kur dabiskā gaisa cirkulācija ir ierobežota.
Cik minūtes jāvēdina mājoklis dažādos mēnešos?
Speciālisti iesaka izmantot īsas un intensīvas vēdināšanas metodi: uz dažām minūtēm pilnībā atvērt logus un pēc tam tos aizvērt. Aukstā laikā gaisa apmaiņa notiek ātrāk, jo āra gaiss ir aukstāks un sausāks.
Platforma „co2online” sniedz šādus ieteikumus par vēdināšanas ilgumu:
Citi avoti norāda nedaudz atšķirīgu vēdināšanas ilgumu. Piemēram, izdevums „Apotheken Umschau” iesaka oktobrī vēdināt 12-15 minūtes, novembrī - 8-10 minūtes, bet no decembra līdz februārim - 4-6 minūtes.
Visātrāk gaiss mājoklī atjaunojas tad, ja logus atver pretējās ēkas pusēs, radot caurvēju. Ja šādas iespējas nav, vēdināšanai var būt nepieciešams nedaudz ilgāks laiks.
Kāpēc ziemā nevajadzētu stundām ilgi turēt logu pusvirus?
Speciālisti uzskata, ka ilgstoša vēdināšana, atstājot logu tikai nedaudz pavērtu, ziemā nav efektīva. Caur šauru spraugu telpā ieplūst maz svaiga gaisa, taču istaba pamazām atdziest.
Turklāt radiatora siltums pa atvērto logu aizplūst ārā, bet siena ap logu kļūst vēsāka. Uz atdzisušajām virsmām var veidoties kondensāts, kas palielina pelējuma rašanās risku.
Vācijas Centrālās santehnikas, apkures un gaisa kondicionēšanas speciālistu asociācijas pārstāvis Franks Vagnics skaidro, ka tieši tāpēc īsa un intensīva vēdināšana ir labākais risinājums.
Kas jādara ar apkuri vēdināšanas laikā?
Eksperti iesaka uz laiku pilnībā izslēgt apkuri, kamēr logi ir atvērti. Par to stāstījis Kajs Freitāgs no Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Kad vēdināšana pabeigta, radiatoru var atkal ieslēgt.
Vienlaikus speciālists brīdina, ka telpās nedrīkst pieļaut temperatūras pazemināšanos zem 16 grādiem, jo šādos apstākļos būtiski pieaug pelējuma veidošanās risks.
Svarīgi sekot arī gaisa mitrumam. Saskaņā ar „Apotheken Umschau” ieteikumiem lielākajai daļai cilvēku komfortabls gaisa mitruma līmenis ir 40-60%. To var kontrolēt ar parastu higrometru.
Kad mājoklis noteikti jāvēdina?
Speciālisti iesaka pilnībā atjaunot gaisu mājoklī trīs līdz četras reizes dienā neatkarīgi no gadalaika. Telpās, kur cilvēki pavada daudz laika, gaisa apmaiņu vēlams nodrošināt aptuveni ik pēc divām stundām. Savukārt izdevums „Apotheken Umschau” iesaka vismaz no rīta un vakarā intensīvi vēdināt telpas 5-10 minūtes.
Īpaši svarīgi logus atvērt:
Ja mājoklī dzīvo daudz cilvēku, ir daudz telpaugu vai istabās bieži tiek žāvēta veļa, vēdināšana jāveic biežāk.
Vasarā logus var atstāt atvērtus ilgāk - aptuveni pusstundu, tomēr īpaši karstās dienās to labāk darīt agri no rīta vai vēlu vakarā, kad ārā ir vēsāks nekā telpās.
Kāpēc rudenī zem gultas jāliek šķīvis ar sodu?
