Ja sāp celis vai cilvēku moka stipra migrēna, fiziskās aktivitātes, visticamāk, nav pirmā lieta, par ko viņš iedomājas kā iespējamu risinājumu, taču jauns plašs zinātnisks pārskats liecina, ka tieši kustības varētu būt viens no nozīmīgiem palīgiem cīņā ar sāpēm, raksta “drugs.com”.
Austrālijas Adelaidas Universitātes pētnieku veiktā analīze liecina, ka īsi un zemas intensitātes fiziskie vingrinājumi var mazināt sāpes līdzīgi kā ierastie pretsāpju līdzekļi un dažos gadījumos pat efektīvāk.
Pētījuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā “Pain Reports”.
Ievērojams efekts
Pētnieki analizēja ļoti plašu iepriekš veikto pētījumu klāstu - kopumā tika apkopoti 157 sistemātiski pārskati un vairāk nekā 2700 klīnisko pētījumu, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 221 000 cilvēku.
Analīze parādīja, ka fiziskās aktivitātes var būtiski samazināt sāpes dažādos veselības stāvokļos. Pētījumos sāpju intensitāte pēc fiziskām aktivitātēm vidēji samazinājās par 1,1 punktu desmit baļļu skalā.
Pētnieku grupas vadītājs Bens Sings norāda, ka iegūtie rezultāti veido ļoti plašu pierādījumu bāzi par fizisko aktivitāšu nozīmi sāpju mazināšanā. Tā kā medicīna arvien vairāk meklē drošas un efektīvas alternatīvas medikamentiem, pētnieki uzskata, ka kustībām būtu jāieņem daudz nozīmīgāka vieta sāpju ārstēšanā.
Palīdz dažādu sāpju gadījumā
Pārskats liecina, ka fiziskās aktivitātes var palīdzēt gan akūtu, gan hronisku sāpju gadījumā un dažādu veselības problēmu gadījumā.
Pozitīva ietekme novērota, piemēram, cilvēkiem ar artrītu, migrēnu, menstruālām sāpēm, fibromialģiju un ar vēzi saistītām sāpēm.
Turklāt nav nepieciešams izvēlēties vienu konkrētu vingrošanas veidu - pētījumos izmantotas dažādas aktivitātes, sākot no aerobiem un spēka vingrinājumiem, līdz maigākām nodarbībām, piemēram, jogai, pilatēm un dažādām austrumu cīņu iedvesmotām kustību praksēm.
Vairāk nenozīmē labāk
Viena no interesantākajām pētījuma atziņām ir tā, ka ilgāki un intensīvāki treniņi ne vienmēr sniedz labāku rezultātu.
Tieši zemas intensitātes fizisko aktivitāšu programmas, kuru veikšanai nepieciešamas mazāk nekā divas stundas nedēļā, bija saistītas ar izteiktu sāpju mazināšanos.
Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš vēlas izmantot kustības kā vienu no veidiem sāpju mazināšanai, nav obligāti jātrenējas smagi vai ilgstoši, jo arī salīdzinoši neliels regulāras aktivitātes daudzums var būt nozīmīgs.
Kāpēc kustības palīdz mazināt sāpes?
Pētnieki min vairākus iespējamos mehānismus.
Fiziskās aktivitātes laikā organisms izdala dažādas vielas, tostarp endorfīnus un serotonīnu, kas var ietekmēt sāpju uztveri un paaugstināt organisma toleranci pret sāpēm.
Kustības var arī ietekmēt iekaisuma procesus organismā, mainīt smadzeņu reakciju uz sāpju signāliem un uzlabot garastāvokli - visi šie faktori var ietekmēt to, kā cilvēks izjūt sāpes.
Kustībām vajadzētu kļūt par konkrētu “recepti”
Neraugoties uz plašo pierādījumu klāstu, fiziskās aktivitātes sāpju ārstēšanā joprojām netiek izmantotas tik sistemātiski, kā varētu.
Pētnieki uzskata, ka ārstiem pacientiem nevajadzētu vienkārši pateikt: “Esiet aktīvs.” Tā vietā būtu nepieciešami daudz konkrētāki ieteikumi - kāda veida vingrinājumus izvēlēties, cik bieži tos veikt, cik ilgi un ar kādu intensitāti.
Pēc pētnieku domām, fizisko aktivitāšu nozīmēšanai vajadzētu būt tikpat pārdomātai kā medikamentu izrakstīšanai, un tas būtu īpaši svarīgi cilvēkiem ar hroniskām sāpēm, kuriem piemērotākais fizisko aktivitāšu veids un slodze var būt ļoti atšķirīgi.
Tomēr vingrošana nav universāls pretsāpju līdzeklis
Lai gan pētījuma rezultāti ir daudzsološi, tas nenozīmē, ka fiziskās aktivitātes var aizstāt visus pretsāpju medikamentus vai ārsta nozīmētu ārstēšanu.
Cilvēkiem ar neizskaidrojamām, ļoti stiprām vai pēkšņām sāpēm vispirms nepieciešams noskaidrot to cēloni. Tāpat fiziskās slodzes veids un intensitāte jāpielāgo konkrētajam veselības stāvoklim.
Tomēr pētījums sniedz interesantu atziņu: lai mazinātu sāpes, ne vienmēr nepieciešams intensīvs treniņš vai sporta zāles apmeklējums. Dažos gadījumos regulāra un mērena kustēšanās var būt nozīmīgs papildinājums ārstēšanai.
Pētnieki aicina veselības aprūpes speciālistus izstrādāt skaidrākas vadlīnijas, kas palīdzētu pacientiem saprast ne tikai to, ka kustības ir vēlamas, bet arī kā tieši tās izmantot sāpju mazināšanai.
