Katru vasaru atkārtojas viens un tas pats stāsts - kamēr vieni pēc dažām stundām pludmalē kļūst sarkani kā vēži, citi jau nākamajā dienā lepojas ar zeltainu iedegumu. Turklāt reizēm tas notiek pat vienā ģimenē - viens apdeg nepārtraukti, bet otrs - gandrīz nekad. Kāpēc tā?
Vai pie vainas ir āda, gēni vai kas cits? Izrādās, atbilde slēpjas daudz dziļāk par vienkāršu "veiksmi saulē". Par šo atšķirību starp cilvēkiem raksta “The Scientist”, skaidrojot, ka galvenā loma ir melanīnam - pigmentam, kas nosaka ne tikai ādas krāsu, bet arī tās spēju aizsargāties pret saules starojumu.
Viss sākas ar melanīnu
Melanīns ir pigments, kas piešķir krāsu mūsu ādai, matiem un acīm, taču tam ir vēl viens ļoti svarīgs uzdevums - tas darbojas kā dabisks aizsargs pret ultravioletajiem stariem. Jo vairāk melanīna cilvēka ādā, jo efektīvāk tā spēj absorbēt daļu saules starojuma un pasargāt dziļākos ādas slāņus no bojājumiem.
Tieši tāpēc cilvēki ar tumšāku ādu parasti apdeg retāk, savukārt gaišas ādas īpašnieki bieži kļūst sarkani daudz ātrāk.
Kāpēc vieni nosauļojas, bet citi tikai apdeg?
Interesanti, ka iedegums patiesībā ir organisma aizsargreakcija. Kad āda saņem ultravioleto starojumu, tā sāk ražot vairāk melanīna, lai pasargātu sevi no turpmākiem bojājumiem. Taču cilvēku spējas ražot melanīnu atšķiras.
Dažiem melanocīti - šūnas, kas ražo melanīnu - darbojas ļoti efektīvi, tāpēc āda ātri kļūst tumšāka. Citiem šī aizsargreakcija ir daudz vājāka, un āda vispirms iekaist un apdeg, pirms paspēj izveidoties kaut neliels iedegums.
Pie vainas lielā mērā ir gēni
Ja tev šķiet, ka tava āda uz sauli reaģē tieši tāpat kā mammai vai tētim, tā nav nejaušība - zinātnieki jau sen noskaidrojuši, ka spēju iedegt vai apdegt lielā mērā nosaka ģenētika. Atsevišķi gēni ietekmē gan melanīna daudzumu, gan to, cik efektīvi organisms spēj to ražot pēc saules iedarbības.
Tāpēc dažiem cilvēkiem pietiek ar vienu dienu pludmalē, lai iegūtu brūnu iedegumu, bet citi visu vasaru saglabā gandrīz tādu pašu gaišu ādas toni.
Rudiem cilvēkiem saulē ir īpašs stāsts
Īpaši interesanta ir rudmatu situācija - viņu organismā biežāk dominē tā sauktais feomelanīns - sarkanīgi dzeltens pigments, kas pret UV starojumu aizsargā sliktāk nekā tumšais eumelanīns. Tāpēc cilvēki ar rudiem matiem un ļoti gaišu ādu parasti apdeg ievērojami ātrāk nekā citi.
Tieši šī iemesla dēļ dermatologi viņiem īpaši iesaka rūpēties par aizsardzību pret sauli.
Pat tumša āda nav "bruņas"
Daudzi kļūdaini domā, ka cilvēki ar tumšāku ādu nevar apdegt, tomēr tā nav taisnība. Lai gan lielāks melanīna daudzums sniedz zināmu aizsardzību, tas nav pilnīgs vairogs pret saules radītajiem bojājumiem - arī tumšāka āda var apdegt, novecot ātrāk un ilgtermiņā ciest no UV starojuma ietekmes.
Vēl viens pārsteidzošs fakts
Patiesībā arī iedegums nav zīme, ka āda ir "vesela". Dermatologi uzsver, ka iedegums pats par sevi ir organisma reakcija uz saules radītu DNS bojājumu, citiem vārdiem sakot, gan apdegums, gan iedegums ir pazīmes, ka āda cenšas aizsargāties pret ultravioletā starojuma ietekmi.
Tas nenozīmē, ka no saules jābaidās, taču jāatceras, cik saprātīga ir sauļošanās un saules aizsargkrēma lietošana.
Atbilde uz jautājumu, kāpēc viens pludmalē kļūst par vēzi, bet otrs - par šokolādi, slēpjas nevis pieredzē vai īpašā sauļošanās tehnikā, bet gan bioloģijā - tas ir melanīna daudzums, ādas tips un ģenētika nosaka, kā mūsu organisms reaģē uz sauli.
Lai cik netaisnīgi tas dažreiz nešķistu tiem, kuri apdeg jau pirmajā atvaļinājuma dienā, zinātne ir skaidra - katra āda ir atšķirīga. Tāpēc svarīgākais nav sacensties par tumšāko iedegumu, bet gan pasargāt savu ādu tā, lai vasaras atmiņas būtu patīkamas un veselīgas.
