Kāpēc kafija silda?

© Publicitātes foto

3.lapa

pexels.com


3. Možs gars - možs arī ķermenis

Lai gan kafija palīdz sasildīties, dzēriena temperatūra var nebūt galvenais faktors. Kafija satur daudz kofeīna, kas stimulē vielmaiņu, mudinot ķermeni sadedzināt degvielu. Dažādu zinātnieku pētījumi apliecinājuši, ka kofeīns ir saistīts arī ar ietekmi uz garastāvokli un reakcijas laiku. Atkārtota 75 mg kofeīna (jeb vienas tases kafijas) uzņemšana ik pēc četrām stundām veicina ilgstošu garastāvokļa uzlabošanos, īpaši cilvēkiem, kuri jūtas noguruši. Korejiešu un japāņu zinātnieki pat apgalvo, ka kofeīnu saturošu dzērienu lietošana var palīdzēt mazināt depresijas simptomus. Tiesa, pārāk liela kofeīna deva var izraisīt nevēlamu efektu - trauksmi, nervozitāti un miega traucējumus.

“Te ir vietā teiciens - viss ir labs ar mēru. Ja kafijas dzeršanu no sirds izbaudām un ļaujam tai iedarboties, uzmundrinošo efektu jutīsim arī no dažiem malkiem. Bet, ja jūtamies enerģiski un moži, arī aukstums nebiedē,” rezumē Edīte Vimba.

Dzīvo gudri!

Vai esi pamanījis, ka jau no virtuves plaukta nākošs aromāts spēj pacelt noskaņojumu, radīt mājīguma sajūtu vai pat uzburt atmiņas par bērnību? Smaržām ir neticami spēcīga ietekme uz mūsu emocijām un fizioloģiju, jo tās stimulē smadzeņu daļu, kas atbild par atmiņām un emocijām. Tāpēc garšvielas un ēdiena aromāti nav tikai kulinārijas sastāvdaļa – tie ir arī sava veida “noskaņojuma slēdži”, raksta “psychologytoday.com”.