Šobrīd gan dārzā, gan mežā sastopamās ogas un garšaugi ir ne vien gardi, bet arī vitamīniem, organiskajām skābēm, minerālvielām un antioksidantiem bagāti, tāpēc to lietošana ikdienā palīdz stiprināt veselību. Visu svaigā veidā nav iespējams apēst, tādēļ ziemas periodā ir vērts šos vērtīgos produktus iekļaut uzturā saldētā, kaltētā vai žāvētā veidā. Vairāk par to, kas jāņem vērā, sagatavojot ogas un garšaugus lietošanai ziemā, skaidro farmaceite Laila Zālīte.
Vietējiem augļiem, dārzeņiem un ogām šobrīd ir visaugstākā uzturvērtība, tāpēc tiem būtu jābūt ikdienas ēdienkartes svarīgākajai sastāvdaļai. Jāņem vērā, ka arī ziemā pašu uzglabātie augļi un dārzeņi, ja vien tie tiek uzglabāti pareizi, būs daudz vērtīgāki un uzturvielām bagātāki nekā lielveikalos nopērkamie.
“Vismazāk vērtīgās uzturvielas un vitamīnus vasaras veltes zaudē sasaldētā veidā, taču tās iespējams arī izkaltēt un žāvēt. Jāatzīst, ka kaltēšana mājas apstākļos bez palīgierīcēm ir diezgan sarežģīta un iegūtais rezultāts var būt neapmierinošs, tāpēc nepieciešama kaltēšanas iekārta. Atkarībā no ogu un garšaugu sagatavošanas veida ir arī vairāki varianti, kā tos izmantot uzturā,” stāsta farmaceite Laila Zālīte.
Ogas satur daudz ūdens, tāpēc tās vislabāk ir saldēt, taču bez cukura pievienošanas. Pirms ogu sagatavošanas ziemai jāpārdomā, kā tās tiks izmantotas, piemēram, ja ogas paredzētas desertiem, lietderīgi tās sablendēt un sadalīt nelielās porcijās jau pirms saldēšanas. Ja ogas tiks lietotas sagrieztā veidā, tad tās jāsagriež jau pirms saldēšanas, jo pēc atkausēšanas ogas būs daudz mīkstākas un grūtāk apstrādājamas. Ja nepieciešams saglabāt zemeņu, aveņu, jāņogu formu, tās jāsaldē stingros traukos. Ķiršus, plūmes, upenes, mellenes un ērkšķogas, tā kā tās ir stingrākas, var glabāt speciālajos saldēšanai paredzētajos maisiņos. Visas ogas pirms saldēšanas vēlams noskalot un nosusināt. Ogām obligāti jābūt svaigām, ne pārāk mīkstām un tīrām. Ogas saldētā veidā var uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem.
